Oleru muiža – dabas, kultūras un amatu prasmes krustpunktā

Neko nesasteidzot

Kaut arī oficiāli biedrība dibināta 2005. gadā, faktiski tajā iesaistītie cilvēki muižas lauku vidē, izglītības un kultūras jomā rosās jau kopš 1993. gada, kad tur tika organizēts pirmais radošais plenērs nesen Mākslas akadēmiju beigušajiem māksliniekiem, kuru vidū bija arī rīdzinieks Kārlis Zemītis.

Atceros pirmo tikšanos ar gados jauno Zemīšu pāri, kad viņi, uzsākot dzīvot Oleros, mitinājās zem viena jumta ar pašu izveidoto galdniecības darbnīcu vēsturiskā vietā – uz Oleru muižas sākotnējās kungu mājas pamatiem jaunās muižas tapšanas laikā uzbūvētajā saimniecības ēkā. Priecēja, ka abi jaunie cilvēki ar pietāti pret senatni jau bija izzinājuši muižas vēsturi, tās nozīmīgākās vērtības, kā arī zināja interesantus nostāstus par muižkungu fon Krīdeneru dzīvi. Jau no pirmajām intervijām tapa skaidrs, ka ne Ieva, ne Kārlis ar senatni apvītajā mājvietā nebūs karsta strēbēji. To apliecina arī Kārļa ieraksts jau minētajā mājaslapā par kungu mājas jumta rekonstrukciju pirms desmit gadiem. Lūk, citāts:

«2000. gadā nodega kungu mājas jumts. Pēc ugunsgrēka, apsekojot ēku, kļuva skaidrs, ka sākotnēji tai bijis mansarda jumts, kurš nomainīts uz divslīpu jumtu 19. gs., iespējams, pēc kāda iepriekšēja ugunsgrēka. 2001./2002. gadā ēkai uzlika jumtu ar pagaidu segumu – jumta papi. Tas notika pēc sasteigti izstrādāta projekta, kurā mezglu risinājumi vai nu nebija līdz galam izstrādāti, vai arī risināti, neievērojot tradicionālos būvniecības paņēmienus. Tikai pēc vairākiem gadiem, nomainoties ēkas apsaimniekotājam (tagad tā ir biedrība «Oleru muiža»), radās iespēja uzlikt dakstiņu jumtu. Kā eksperts ēkas toreizējā stāvokļa izvērtēšanai tika pieaicināts Dr.sc.ing. Aigars Ūdris. Izrādījās, ka jumta konstrukcijas izveidotas pavirši, ne tikai neņemot vērā vēsturisko mansarda stāva veidošanas konstrukciju un iespējamās slodzes, bet arī celtnieku amatnieciskais līmenis varēja būt stipri labāks – tapu savienojumi netika konstatēti, toties lielā vairumā – metāla skavas un naglas! Tā nu bijām lielas izšķiršanās priekšā – vai nu turpināt darbus, stiprinot esošo konstrukciju (kas tehniski bija iespējama), vai arī, izmantojot esošās būvdetaļas, rekonstruēt jumtu no jauna. Pieņēmām lēmumu veikt pilnu rekonstrukciju, uzsverot to, ka, domājot par ilgtspējīgu attīstību, mums būtu jāatstāj saviem bērniem apkārtējā vide vismaz tikpat laba, kādu to esam saņēmuši no saviem vecākiem. Oleru muižas kungu mājas jumta rekonstrukcija ar LEADER projekta atbalstu ilga no 2012. gada oktobra līdz 2014. gada martam. Pasūtītāja pamatprasība – jumtu atjaunojot, lietot 18. gs. beigu tradicionālos būvniecības paņēmienus un tehnoloģijas. Rezultātā jumta konstrukcija ir izveidota teicamā būvgaldniecības kvalitātē – visi koka savienojumi saistīti ar tapu palīdzību, ēkas dzegas profils veidots ar rokas ēvelēm, jebkuru divu koka elementu sadures vietas impregnētas ar koka darvu utt. Jumta konstrukcijas tika sagatavotas uz zemes, būvlaukumā blakus ēkai. Ar mūrēšanu saistītie darbi (mūrlatu iestrāde, nesošo sienu stiprināšana, dūmvadu izbūve) tika ieplānoti vasarā, savukārt pie koka konstrukcijām varēja strādāt visu gadu. Liela rūpība bija pievērsta fasādes elementiem – logu izbūvēm un dzegām. Kā loga paraugs tika ņemts 18. gs. Vidzemes jumta logs (Jura Zviedrāna dāvinājums!). Izgatavojot replikas, tika izmantots atgūtais stikls biezumā 2 līdz 3 mm. Daļai no logu eņģēm tika izmantotas vēsturiskās, trūkstošās pasūtītas pie kalēja. Pašlaik Latvijā izpratne par nepieciešamību vēsturiskās ēkās lietot tradicionālos būvniecības paņēmienus vēršas plašumā. Kā labus piemērus varu minēt Tāšu, Arendoles, Eriņu, Vilksalas un Ērmaņu muižas, kurās notiek mērķtiecīgs, saprātīgs un nesasteigts atjaunošanas darbs.»

Šis ir tikai viens piemērs, cik atbildīgi biedrība īsteno mērķi – Oleru muižas kultūrvēsturiskās vides atjaunošanu, saglabāšanu, uzturēšanu un sabiedrisko aktivitāšu organizēšanu. Tieši tā – ar nesasteigtu rīcību, piesaistot dažādus atbalsta finanšu avotus, sekmīgi īstenoti vairāki muižas atjaunošanas darbi, kā, piemēram, projekts «Saprast koka namu», kurā ne tikai atjaunoja muižas galveno koka verandu, bet šajā procesā arī 12 amatnieki papildināja zināšanas koka ēku un to daļu – logu, durvju un kāpņu – atjaunošanā. Līdzīgi, piesaistot zinošus aroda speciālistus, tika atjaunotas arī muižas kungu mājas centrālās pagalma durvis, apaļās zāles durvis, ierīkots sanitārais mezgls, kā arī pārdomāti turpināts labiekārtot muižas ainavu dārzu, kas kopā ar ēkām veido vienotu stilu.

Kāpnes pieejamībai, krāsnis mājīgumam

Ievai un Kārlim ir atkal ko uzlabotu atrādīt, tādēļ veram kungu mājas centrālās pagalma durvis, lai priekštelpā lūkotu, kā Latvijas kultūrainavā pēc restaurācijas un otrās dzīvības atgūšanas ir atgriezušās vēsturiskās kāpnes. Ieva sacīja: «Pēc 2000. gada ugunsgrēka muižas kungu mājā saglabājušās vēsturiskās būvdetaļas ir apkopotas un pakāpeniski jēgpilni restaurētas. Tas attiecināms arī uz kungu mājas kāpnēm, kuras Kārlis ir pakāpeniski atjaunojis, izmantojot Valsts Kultūrkapitāla fonda un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pieejamos atbalsta finansējumus.» Kārlis papildināja: «Darbu veikšanai izmantoju gan tepat muižā atgūtos materiālus, gan arī 18. gadsimta beigu vērtīgās koka detaļas no kāda vēsturiska objekta Vidzemē, kas diemžēl vairs neeksistē. Visu rekonstrukcijas – restaurācijas kārtu rezultātā vēsturiskajām kāpnēm un to margām ir iedota otrā dzīvība.»

Ejam tālāk! Vairākas kungu mājas telpas tikušas pie trim iespaidīgām krāsnīm. Tas izdarīts ar LEADER projekta «Oleru muižas kultūras pakalpojumu pieejamības uzlabošana» finansējumu. Tas bijis vitāli nepieciešams. Lūk, kā to pamato Ieva: «Biedrība, kā zināms, uzsākot katru jaunu sezonu, vismaz 4 – 6 reizes organizē dažādus koncertus, kā arī šeit notiek izglītojošas lekcijas un amatu meistarklases. Sezona ar pirmo koncertu parasti sākas jau maijā, bet kungu māja pēc ziemas diemžēl iesilst tikai jūnijā, tādēļ, uzņemot viesus, jāgādā arī par siltumu un mājīgumu ēkā. Šogad Oleru muižā sezonu sāksim 18. maijā pl. 18 ar Kamermūzikas koncertu «Bohēmijas kvarteti». Pieteikšanās un plašāka informācija www.olerumuiza.lv/lv/pasakumi.»

Secinām, ka ar laiku mums te atkal būs iemesls atgriezties, jo plašo amatu meistardarbnīcu gaida vizuālas pārvērtības. Kārlis atklāja, ko aizvadītās ziemas garajos vakaros paveicis: «Mūsu lielie bērni jau lieli – Rūtai 21, un viņa Latvijā studē Kultūras mantojuma pārvaldi un saglabāšanu, Jēkabam 17, viņš ir Rīgas ģimnāzists, bet pastarītei Martai 13, viņa ir Rūjienas vidusskolas skolniece. Sieva man tāda patstāvīga! Tad nu brīvajā laikā pieķēros vēsturiskā parketa izgatavošanai no mana kokapstrādes uzņēmuma «Zaļās pēdas» pārpalikuma – oša un gobas materiāliem. Sanāca ideāli! Bet telpas griestiem tiks manis gatavotie īpašie koka paneļi. Ja esi vēsturiskā vietā un visu tajā gribi vēsturiski, tad tev arī jādomā vēsturiski un tradicionāli. Te ik uz soļa redzamas pārbaudītas vērtības, kas nostāvējušas 200 – 300 gadus, senčiem derēja, un derēs arī mums – ar tādu attieksmi te jādzīvo un jāstrādā!»

OLERU MUIŽAS KUNGU MĀJA. 2024. gada aprīlī. Ārijas Romanovskas foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Rakstu sērija – MĒS PAŠI» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2023.LV/RMA/03

#SIF_MAF2023