Novada laukos ir stabilitāte
«Mēs varam sevi ar visu apgādāt, esam nodrošināti, un to ir svarīgi apzināties,» uzsver Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Valmieras biroja vadītāja DAIGA SILIŅA, jautāta, vai tikai dabas apstākļi, vai arī ģeopolitiskā situācija pašlaik varētu ietekmēt lauksaimnieku ikdienu. Speciāliste ir pārliecināta – ja Latvijai būtu jāpārvar kāda krīzes situācija, tad ar saražoto pārtikas daudzumu, kas izaug un tiek novākts Valmieras novadā, pietiktu arī plašākam reģionam.
«Varbūt mums pietrūktu olu, kāda siera gabala, bet pamats – graudi, gaļa, piens, dārzeņi un augļi – mums ir. Kāpēc? Mūsu novadā ir ārkārtīgi atbildīgi, pašaizliedzīgi un strādīgi cilvēki, kas kopj zemi un gādā par labu ražu, kas prasmīgi saimnieko. Tā ir laba sajūta, un man šķiet, ka mūsu novads ir stabils uz visām kājām. Stabila un laba ir piena lopkopība, un ar to roku rokā iet graudkopība. Kooperatīvs «VAKS», ja kādreiz izvērtējam viņu datus, tad ieraugām, ka Valmieras novads dod ļoti lielu graudaugu daudzuma pienesumu Vidzemē un kopējam iekšējam un arī ārvalstu tirgum. Lauksaimniecība ir stabili augoša visās nozarēs, bet, ja kādā virzienā samanām problēmas, tad meklējam risinājumus, atbalsta un kompensācijas iespējas, jo, kā jau teicu, lauksaimnieki ir zinoši darītāji.
Taču zemes kopējiem vienmēr ir tā otra puse, kas nav līdz galam mūsu varā – daba, laika apstākļi, kas var būtiski ietekmēt nozari. Šogad slikti laika apstākļi tik tiešām ir piedzīvoti. Līdz gada beigām apzināsim zaudējumus, kad notiks ražas pārdošana, tad apzināsim, cik liela ir patiesā sāpe, bet par augļkopjiem, ogu audzētājiem jau zināms, ka bija būtisks ražas samazinājums. Piemēram, par krūmmelleņu audzētājiem jau skaidrs, ka jānodrošina kompensāciju mehānisms,» tā Daiga Siliņa, atgādinot, ka pavasarī saimniekiem bijis grūti pielāgoties jaunajiem platību maksājumu nosacījumiem, sarežģīti definēt optimālo to variantu, tāpēc vēl jāvērtē, cik būtiski izvēles būs ietekmējušas attīstības procesus, bet kā pozitīvu apstākli speciāliste min citu lauksaimnieku izvēli – apdrošināšanu. Tas nozīmē, ka daudzi pieredzes bagāti lauksaimnieki, kas savus sējumus apdrošinājuši, saņems daļēju kompensāciju par sākotnēji plānotās ražas zudumu, un tas pats attiecas arī uz dārzeņu, augļu un ogu audzētājiem, kas ir vēl jutīgākas lauksaimniecības jomas.
«Gribu tomēr uzsvērt pozitīvo nozarē, un pozitīvi ir arī tas, ka arvien vairāk saimniecību novadā ir sākušas domāt par nišas produktiem, kas orientēti ne tikai uz tradicionālu lauksaimniecību – graudkopību, lopkopību, bet orientējas uz produktiem ar augstu pievienoto vērtību, kas jāsaista ar augļu un dārzeņu pārstrādi, proti, sulu gatavošanu, saldētu produktu gatavošanu, fasēšanu. Valmieras novadā ir pietiekami daudz vīna darītavu, kas gatavo Latvijas un, iespējams, pat tālākā mērogā konkurētspējīgu alkoholisko dzērienu vai arī bezalkoholiskos, dzirkstošos dzērienus. Mums ļoti labi attīstās gaļas pārstrādes produktu ražošana, piemēram, SIA «Trudo» Matīšu pusē. Tur darbojas gaļas pārstrādes cehs, bet mūsu teritorijā varētu būt vēl divi trīs šādi pārstrādes uzņēmumi, kas vairāk saistīti ar kulināriju, ražojot pelmeņus, kupātus, fasētus pusfabrikātus, ko izmantotu saimnieces, bet saprotu, ka šāda veida attīstība ir cieši saistīta ar iedzīvotāju pirktspēju. Ir mūspusē labi atpazīstami zīmoli, tostarp piena produkti no «Grasbergs», gaļas produkti no zemnieku saimniecības «Lelles» un «Mazdzērvītēm», jau pieminētais Jāņa Šļaukstiņa «Trudo», bet mudināt pašlaik veidot no jauna, ieguldīt būtu izaicinājums, jo savā ziņā pašreizējo pirktspēju tirgū varu salīdzināt ar krīzes laiku 2008., 2009. gadā, kad jūtams – pircējs katru centu apgroza rokās un algu pieaugums nespēj nosegt radušos dārdzību,» vērtēja Daiga Siliņa, piebilstot, ka katrs lauksaimnieka produkts būs gards, kvalitatīvs, bet tā ieviešana, aprite tirgū ir cieši saistīta ar iedzīvotāju pirktspēju. Šobrīd ir skaidrs, ka cilvēki pirks un patērēs ierasto, jā, vajadzēs kartupeļus, maizi, piena produktus, arī dārzeņus un augļus, bet tas, cik daudzpusīgi iedzīvotāji būs savās izvēlēs, iegādājoties pašmāju produkcijas dažādību, būs cieši saistīts ar maka biezumu.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Rakstu sērija – MĒS PAŠI» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2023.LV/RMA/03
#SIF_MAF2023
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv