Vienam no vecākajiem pasažieru pārvadātājiem valstī – «VTU Valmiera» – 80 gadi

1. decembrī uzņēmums svinēja savas pastāvēšanas 80 gadu jubileju. Šī ir reize, kad atskatīties uz pieredzes bagāto ceļu.

Atbildes sniedz SIA «VTU Valmiera» valdes priekšsēdētājs Aigars Vītols, Tehniskās daļas vadītājs Guntis Kamzols, Administratīvās daļas vadītāja Zane Ivule, Pārvadājumu daļas vadītājs Ingus Cīrulis, Pārvadājumu daļas vadītāja vietniece Anda Liepiņa un Kvalitātes vadības sistēmas un kontroles daļas vadītāja Lāsma Cukure. Tāpat izmantots uzņēmuma 60. dzimšanas dienai veltītais izdevums «VTU Valmiera 60» (1945.–2005.) un uzņēmuma 70. dzimšanas dienai veltītais izdevums ««VTU Valmiera» – 70 gadus kopā ar jums».

* * *

Ar kādām domām VTU kolektīvs sagaidīja 80 gadu jubileju?

«Esam viens no vecākajiem pasažieru pārvadātājiem valstī. No sirds pateicos mūsu darbiniekiem, bijušajiem darbiniekiem, ka esam spējuši un turpinām celt pakalpojuma kvalitāti, ka esam vērsti uz attīstību! Paldies pašvaldību vadītājiem – gan pirms administratīvi teritoriālās reformas, gan tagad, jo strādājam vienota mērķa vārdā – nodrošināt pieejamu un kvalitatīvu pakalpojumu, un tas iespējams, esot ciešā sadarbībā un attīstoties kopā. Paldies pasažieriem, kuri izvēlas mūsu pakalpojumu, kuru ieteikumi palīdz mums darboties arvien labāk! Strādājot šādā tehniskā nozarē, ļoti labi ikdienā redzam, ka mehānisma teicamai darbībai svarīgi, lai katra detaļa darbotos labi. To varam attiecināt gan uz mūsu katra darbu uzņēmumā, gan uz valstiski pieņemtiem lēmumiem un rīcību. Tikpat lielā mērā, cik mūsu darbu var saukt par tehnisku, tas ir arī darbs ar cilvēkiem – gan mūsu darbiniekiem, gan pasažieriem. Mūsu skatījumā tieši tā jādarbojas labam mehānismam – jārūpējas gan par tā tehnisko stāvokli, gan par «sirdi». Lai tas izdodas arī turpmāk!» vēl SIA «VTU Valmiera» valdes priekšsēdētājs Aigars Vītols.

Valmieras autoosta pirms pārbūves 2013. gadā. Foto: Valmieras novada pašvaldība

Kā VTU laika gaitā ir mainījies?

Valmieras pilsētas sabiedriskā maršruta autobusa pirmsākumi meklējami 1934. gadā, kad pilsētas valde noteica uzturēt autobusu satiksmi uz visiem dzelzceļa līnijā pienākošajiem un aizejošajiem vilcieniem. 1940. gadā trīs privātie autobusi piederēja Rihardam Ziediņam, viens – Pēterim Ķegumam. 1941. gadā Valsts dzelzceļa pārvaldes ekspluatācijas direkcijai piederēja viens autobuss pasažieru pārvadāšanai. Tuvojoties Otrā pasaules kara beigām, padomju vara noteica, ka privātīpašumu nebūs. Valmierā tika izveidota autobāze, pirmie divi transportlīdzekļi, kas nonāca tās rīcībā, bija Valmieras gaļas kombināta un Rūjienas pienotavas nodotās sūcgāzes automašīnas. Drīz autoparkā bija 24 lietotas (lielākoties ārzemju marku «Ford» un «Chevrolet») automašīnas. 1945. gada 1. decembrī uzņēmums tika oficiāli reģistrēts kā Valmieras autobāze Nr. 2. Tas arī tiek uzskatīts par uzņēmuma dibināšanas datumu.

Pirmajos pastāvēšanas gados ar uzņēmuma automašīnām pārvadāja ne tikai pasažierus. Ražas novākšanas laikā uz labības bāzi veda arī nokultos graudus. Pirmie pārvadājumi ar autobusiem sākās vien septiņus gadus pēc uzņēmuma dibināšanas – valmieriešu ērtībām no 1952. gada 27. februāra sāka kursēt maršruta autobusi no trīs galapunktiem: no Valmieras Viestura vidusskolas, no Jāņparka un no dzelzceļa stacijas.

1960. gadu sākumā sabiedriskā transporta tīkls jau bija diezgan plaši attīstīts. Lai veicinātu, ka pakalpojums ir ērts un tiktu ievērota kārtība, 1960. gada 19. aprīļa laikrakstā «Liesma» tika publicēts raksts «Autobusu pasažieru pienākumi», uzsverot, ka sabiedriskā transportā pasažierim jāuzvedas kulturāli, autobusa vadītājam jāizsniedz biļete u.tml. 1960. gadu beigās pasažieru plūsma bija tik liela, ka uzņēmums ieviesa noteikumus, ko arī varēja lasīt laikrakstā «Liesma».

1969. gada janvārī tika atklāts svarīgs maršruts Valmiera – Rīga. 1980. gadu sākumā Valmierā atklāja vairākus jaunus maršrutus lielā pieprasījuma dēļ, viens no tiem bija uz jaunuzcelto Vidzemes slimnīcu.

Pēteris Kurzemnieks, stājoties uzņēmuma vadītāja amatā 1956. gadā, pārtrauca uzņēmuma vadītāju maiņas biežumu. 27 gadu laikā uzņēmums no neliela autotransporta kantora izveidojās par autokombinātu, kas bija ievērojams rajona un valsts mērogā ar daudzskaitlīgu darbinieku kolektīvu, modernu un plašu tehnisko bāzi, saimnieciskajām un administratīvajām būvēm (piemēram, pirms tam nebija pat telpas remontdarbu veikšanai, cilvēki to darīja zem klajas debess). 1983. gadā direktora amata stafeti Pēteris Kurzemnieks nodeva Jurim Bukumam, kurš amatā bija līdz 2003. gadam. Viņa vadībā daudz tika darīts, lai pilnveidotu maršrutus un samazinātu nerentablos reisus. Pārdzīvota valsts mēroga ekonomiskā nestabilitāte, sākts iepirkt lietotos autobusus no ārvalstīm. Uzņēmumā tika ieviesti arī mikroautobusi. 2003. gadā uzņēmuma vadības stūri Juris Bukums nodeva Inetai Kļaviņai. Kopā ar Juri Bukumu, kurš turpināja darbu Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijā, bija jāveic pārmaiņas uzņēmumā, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā. Tāpat autobusos tika ieviesti elektroniskie kases aparāti. No 2010. līdz 2022. gadam valdes priekšsēdētājs bija Oskars Spurdziņš. No lielākajiem un sabiedrībai redzamākajiem darbiem izceļami Valmieras autoostas pārbūves darbi, tā atklāta 2013. gada 18. oktobrī, kā arī notika nozīmīgas pārmaiņas Valmieras sabiedriskā transporta sistēmā – 2020. gadā Valmierā pirmo reizi sāka kursēt dīzeļa-elektriskie hibrīdautobusi. No 2022. gada 1. maija valdes priekšsēdētājs ir Aigars Vītols, kurš no 2010. gada bijis uzņēmuma valdē, tādējādi pārzinot nozari un piedaloties uzņēmuma stratēģiskās virzības plānošanā un darbos, piemēram, videi draudzīgāka transporta attīstīšana – pēc hibrīdautobusu ieviešanas Valmieras maršrutu tīklā nākamais solis bija divu elektroautobusu iegāde.

Mainījušies ir iedzīvotāju paradumi izmantot ikdienā sabiedrisko transportu. To ietekmē gan fakts, ka agrāk katrai ģimenei nebija iespējams iegādāties automašīnu, gan arī tas, ka attīstās pilsētas, attīstās novadi, valsts un pašvaldība nevar nodrošināt, ka uz visām vietām nepieciešamajos laikos var nokļūt ar sabiedrisko transportu, t.i., autobusi nav taksometri. Protams, ir reisi, kur lielā pieprasījuma dēļ pat jāsūta divi autobusi pēc kārtas, jo kopš 2021. gada ir spēkā noteikumi, ka noteiktos maršrutos autobusos ir pieejamas tikai sēdvietas.

Krietni uzlabojies autobusu stāvoklis, ņemot vērā, ka sākotnēji tehniku bija grūti iegādāties, daudz bija jāuzlabo saviem spēkiem. Šobrīd pārvadātājiem ir noteikumi, kas nosaka, kādiem jābūt autobusiem un kurā gadā ražotiem. Maršrutu skaits, attīstoties pilsētām un novadiem, ir pieaudzis, jo maršruti top ciešā saiknē ar vajadzībām. Priecājamies, ka Valmieras novada pašvaldība radusi iespēju bezmaksas braucienus nodrošināt ne tikai senioriem, bet arī skolēniem. Jāpiemin, ka  tiesības braukt bez maksas ar reģionālās nozīmes autobusiem mācību gada laikā mācību dienās ir arī ārpus Valmieras valstspilsētas teritorijas dzīvojošajiem izglītojamiem mācību gada laikā no dzīvesvietas līdz izglītības iestādei un atpakaļ skolas apstiprinātā maršrutā. Tas atslogo arī satiksmi pilsētā rīta un pēcpusdienas stundās, skolēniem uz mācību iestādēm dodoties ar autobusu.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadsimtu autobusi ir kļuvuši daudz komfortablāki un drošāki gan pasažieriem, gan vadītājam. Savas korekcijas nosaka arī pasūtītājs, kādam vecumam un komforta/ pieejamības prasībām jāatbilst autobusiem (pieejamība personām ar funkcionāliem traucējumiem, vājdzirdīgajiem cilvēkiem u.c.).

Valmieras autoostas atklāšana. Foto: Valmieras novada pašvaldība

Kā notika uzņēmuma darbības pārorientēšanās pēc valsts brīvības atgūšanas? Kādi bija lielākie izaicinājumi?

1980. gadu beigās viens no izaicinājumiem bija braucēju skaita samazinājums lauku maršrutos, trūka rezerves daļu, degvielas, arī iegādāties jaunu tehniku kļuva arvien grūtāk. Daudz tika darīts, priekšplānā izvirzot kvalitāti un darba ražīgumu. Tika mainītas arī saimniekošanas metodes, tostarp pilnveidojot darba organizācijas sistēmu, piemēram, ieviešot programmas, kas ļāva ātrāk analizēt datus un pieņemt lēmumus.

1991. gada janvārī uzņēmums piedalījās barikādēs. Katru dienu vismaz divi autobusi ar aizstāvjiem devās uz Rīgu, daudzi braucēji bija SIA «VTU Valmiera» darbinieki, brīvprātīgo bija tik daudz, ka bija jāveido saraksts, lai gan ļautu doties uz Rīgu, gan tiktu nodrošināta darba izpilde.

Lielās pārmaiņas valstī atstāja ietekmi arī uz uzņēmumu. Sociālismam sabrūkot, pārvadājumu skaits samazinājās apmēram par 70%. Pasažieru kļuva mazāk, pilsētas un piepilsētas, kā arī tuvākie starppilsētu autobusu maršruti bija kļuvuši nerentabli. Pieauga ritošā sastāva un materiālu cenas, kā arī degvielas cenas. Jaunus autobusus iegādāties nevarēja, bet ar esošajiem nepietika, slēdza nerentablus reisus, slēdza vairākus Valmieras pilsētas maršrutus, pieauga biļešu cenas. Meklējot risinājumus, tika arī organizēti tūrisma braucieni uz Viļņas tirgu, Peipusa ezeru un Pērnavas līci, autobusi izīrēti ekskursantu grupām. Autobusus ar benzīna dzinējiem pārdeva. 1994. gadā radās iespēja iegādāties autobusu no Nīderlandes. Gadu vēlāk uzņēmumā bija jau seši Nīderlandē pirkti autobusi – «Mercedes», «Volvo» un «Scania» autobusi ievērojami atšķīrās no pārējiem uzņēmumā esošajiem LAZ un «Ikarus» autobusiem vizuālā ziņā un piesaistīja iedzīvotāju uzmanību. Tie bija arī daudz ekonomiskāki, lai gan prasīja lielākas pūles remontdarbos, jo vajadzēja piemeklēt atbilstošās rezerves daļas. 1998. gada 4. augusta «Liesmā» minēts, ka Valmierai atkal labākie autobusi valstī – autobusu estētiskā noformējuma konkursā uzņēmums ieguva godpilno pirmo vietu.

Valmieras autoostā, kur piestāj arī citu līdzīgu uzņēmumu autobusi, VTU autobusi izceļas ar to, ka ir mūsdienīgi, ērti un arī vizuāli skaisti. Cik pavisam uzņēmumam ir autobusu?

Šobrīd uzņēmuma īpašumā un/vai turējumā ir 105 autobusi.

2020. gads uzņēmuma vēsturē paliks ar nozīmīgām pārmaiņām Valmieras sabiedriskā transporta sistēmā. 15. oktobrī svinīgā preses konferencē tika prezentēti deviņi jauni dīzeļa-elektriskie hibrīdautobusi. Pirmo videi draudzīgo autobusu Gaujas zelta smilšu krāsā Valmieras ielās iedzīvotāji ieraudzīja 26. oktobrī. Nākamā gada sākumā Valmieras pilsētas maršrutos sāka kursēt arī desmitais hibrīdautobuss. Tas bija liels solis vides kvalitātes uzlabošanā un ilgtspējīgs ieguldījums pilsētas attīstībā, jo autobusā esošā sistēma nodrošina, ka bremzēšanas laikā tiek reģenerēta enerģija un veikta akumulatoru uzlāde. Tas ļauj, uzsākot braukšanu, noteiktu laiku pārvietoties ar izslēgtu dzinēju, tādējādi taupot degvielu un samazinot izmešu daudzumu. Autobusi tika iegādāti ar Eiropas Savienības atbalstu Kohēzijas fonda līdzfinansētā projektā «Videi draudzīga sabiedriskā transporta iegāde Valmieras pilsētai».

2023. gadā pirmo reizi Valmieras pilsētas maršrutos sāka kursēt divi elektroautobusi. Arī šo autobusu iegāde īstenota Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projektā. Vizuāli gan hibrīdautobusi, gan elektroautobusi ir Gaujas zelta smilšu krāsā.

Elektroautobusu prezentēšana 2023. gadā.

Kādus pakalpojumus ietver «VTU Valmiera»?

Uzņēmuma autoskolā iespējams sagatavoties C, D, CE kategoriju un profesionālās apmācības (95. kods) apliecību iegūšanai.

SIA «VTU Valmiera» piedāvā veikt vieglo automašīnu un autobusu virsbūvju mazgāšanu un salonu tīrīšanu, tostarp veicam kravas automašīnu, traktortehnikas un cita veida specializētas tehnikas mazgāšanu.

Veicam arī dažāda veida remontpakalpojumus: ritošās daļas un bremžu sistēmas diagnostika, lukturu pārbaude un regulēšana, kravas automašīnu un autobusu tehniskās apkopes un remonti, virsbūvju remonts un krāsošana, mobilās tehniskās palīdzības pakalpojumi, kravas automašīnu un autobusu evakuatora pakalpojumi.

Tāpat visu diennakti iespējams izmantot apsargātas autostāvvietas pakalpojumu.

Uzņēmums piedāvā arī nekustamā īpašuma iznomāšanu, informāciju par aktuālo piedāvājumu publicējot tīmekļvietnē vtu-valmiera.lv.

Valmieras autoosta mūsdienās un 2021. gadā iegādāts autobuss.

Kas ir tas, ar ko mūsdienās uzņēmums lepojas?

No sirds lepojamies ar saviem darbiniekiem – gan ilggadējiem, gan jauniem profesionāļiem. Paldies, ka jums rūp, lai darbs būtu izdarīts labi, lai būtu vēl labāk, lai uzņēmums nodrošinātu drošu, ērtu un draudzīgu pakalpojumu!

Lepojamies, ka mūs novērtē pasažieri, daloties pieredzē, kas paticis uzņēmuma sniegtajā pakalpojumā, piemēram, nesen saņemta atsauksme no Zilākalna bērnudārza par to, ka ceļā no Zilākalna uz Dikļiem autobusa vadītājs Edgars bērniem stāstījis interesantus faktus par tuvējo apkārtni, Briedes upi un tās dažādajiem vēsturiskajiem nosaukumiem, kā arī priecēja bērnus ar lustīgu mūziku autobusā. Savukārt autobusa vadītājs Aldis saņēma J. Endzelīna Kauguru pamatskolas bērnu un skolotāju vērtējumu, ka, dodoties uz Rīgu, autobusa vadītājs bijis ne vien laipns, saprotošs, izdarīgs, iejūtīgs, ātrs, drošs, prātīgs, radošs un ar lielisku humora izjūtu, bet arī sarīkojis bērniem viktorīnu ar balvām. Regulāri uz spēlēm vedot sporta komandas, mūsu autobusu vadītāji kļuvuši par līdzjutējiem, savukārt spēlētāji mūs novērtējuši kā komandas biedru. Pateicamies futbola klubam «Valmiera FC» un basketbola klubam «Valmiera Glass/Vidzemes Augstskola» par augsto novērtējumu – kopā uz uzvarām!

Jau desmitgadi uzņēmums uzrādījis labus rezultātus konkursā «Ģimenei draudzīgs uzņēmums», kas ir svarīgi, pēc iespējas stiprinot darbinieku labbūtību.

Uzņēmumam svarīgi ir pēc iespējas stiprināt drošu pakalpojumu, tādējādi prieks, ka katru gadu augstu novērtējumu saņemam AAS «Balta» konkursā «Drošākais uzņēmuma autoparks», kur vērtēta īstenotā politika, lai samazinātu ceļu satiksmes negadījumus, autobusu vadītāju izglītošana un citi drošības aspekti.

Vairākkārt saņemts augsts novērtējums arī Ilgtspējas indeksa novērtēšanā, vērtējot uzņēmumu piecās jomās: stratēģiskā plānošana, tirgus attiecības, darba vide, vide un sabiedrība.

Kuras ir lielākās problēmas, ar ko jāsaskaras, vai aktuālie jautājumi, kam jāatrod risinājums?

Šobrīd būtiskākais izaicinājums ir cenu pieaugums Krievijas sāktā plaša mēroga kara pret Ukrainu dēļ, kas izraisīja visaptverošu politisko, ekonomisko un drošības krīzi Eiropā. Šādu izmaksu pieaugumu uzņēmums paredzēt nevarēja, līdz ar to rodas grūtības izpildīt līgumā ar valsts SIA «Autotransporta direkcija» noteikto. Sagatavojot finanšu piedāvājumu dalībai iepirkumā, balstījāmies Latvijas Bankas oficiālajās prognozēs. Turklāt piedāvājumā tika iekļauti vispārpieņemtie komercdarbības riski (5–10%). Nebija ekonomisks pamats piedāvājumā ievērtēt ārkārtas apstākļu riskus, jo tie būtiski sadārdzinātu piedāvājumu un nepamatoti palielinātu valstij nepieciešamo budžeta līdzekļu apmēru pastāvīgi visā desmit gadu periodā, ne tikai kādā potenciāli iespējamā ārkārtas situāciju periodā. Lai gan Publisko iepirkumu likumā ir iestrādāts mehānisms, kā neparedzamu ārkārtas apstākļu ietekmē radušos izmaksu pieaugumu kompensēt, pārvadātāji visā Latvijā negūst valsts SIA «Autotransporta direkcija» atbalstu. Ārkārtas apstākļi ir izraisījuši situāciju, ka līgumos noteiktā cena par vidēji 20–25% pārsniedz pakalpojumu pašizmaksu, pārvadātājiem piemaksājot par katru nobraukto kilometru, lai, piemēram, skolēns nokļūtu izglītības iestādē, pensionārs – ārstniecības iestādē, bet darbinieks – savā darba vietā. Ir nepieciešams ātrs risinājums, jo maksātspējas pasliktināšanās var novest pie uzņēmumu maksātnespējas. Arvien grūtāk reģionos kļūst izpildīt visus reisus galvenokārt saistībā ar ierobežotām iespējām piesaistīt autobusu vadītājus nepietiekamā finansējuma dēļ.

Pārvadātāji lūdz kompensēt zaudējumus, kas radušies ilgtermiņa līgumu dēļ ārkārtas apstākļu ietekmē laikā no 2022. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 31. augustam. Tādējādi galvenie izaicinājumi, kam valstiskā līmenī ir jāmeklē atbildes, ir atbalsts līguma izpildē, kas ietekmēs arī pasažierus reģionālajos maršrutos, un atbalsts, lai piesaistītu jaunos speciālistus autobusu vadītāja profesijai.

Ļoti novērtējam pasažieru pārvadātāju sadarbību un savstarpēju atbalstu – no 11 Latvijas pasažieru pārvadātājiem akcijā, lai vērstu uzmanību uz ilgstošu kritisku situāciju nozarē, piedalījās deviņi pārvadātāji. Ikdienā esam kopā, lai risinātu nozares izaicinājumus un turpinātu piedāvāt iedzīvotājiem kvalitatīvu un pieejamu pakalpojumu arī reģionos.

Elektrisko hibrīdautobusu atklāšana 2020. gadā.

Kā tiek risināta problēmsituācija, kad nereti autobuss vadā dažus pasažierus, kas acīmredzami ir nerentabli?

Nerentabli sabiedriskā transporta maršruti ir problēma ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, un tos parasti nerisina, vienkārši «atceļot» maršrutus/reisus, jo sabiedriskajam transportam bieži ir sociāla nozīme. Parasti tiek izmantoti vairāki risinājumi. Piemēram, šajos reisos tiek nodrošināti mazākas ietilpības autobusi. Ja iespējams, nodrošina retāk reisus laikā, kad pieprasījums ir mazs, vai maršruta optimizēšana, apvienojot ar citu maršrutu. Jebkuras izmaiņas tiek plānotas un veiktas ciešā sadarbībā ar pasūtītāju – valsts SIA «Autotransporta direkcija» un attiecīgo pašvaldību.

Elektroautobuss. Uģa Brālēna fotoKā jau jubilejas reizē, uzņēmums noteikti cildinās savus darbiniekus.

SIA «VTU Valmiera» var lepoties ar ilggadējiem darbiniekiem. Te strādājušas pat vairāku ģimeņu dažādas paaudzes. Rekords pašlaik ir uzņēmumā nostrādāti 46 gadi un turpat blakus divi darbinieki ar 45 gadu stāžu. Vairāk nekā 40 gadus uzņēmumā strādā septiņi darbinieki, starp 30 un 40 darba gadiem – četri darbinieki, vairāk nekā divus gadu desmitus – 31 darbinieks.

Tradīcija ir gada izskaņā svinīgā ceremonijā godināt darbiniekus, Goda rakstus pasniedzot par atbildību, iniciatīvu, par iesaistīšanos dažādu risinājumu piedāvāšanā, par lojalitāti pret uzņēmumu, par iedvesmošanu, par profesionalitāti, gatavību vienmēr palīdzēt, par pozitīvismu u.c., apbalvojumi saņemti arī tādās kategorijās kā «Kontroles upuris», «Ētera balss», «Gada plāksteris», «Gada skolotājs», «Gada jaunpienācējs», «Uzdrīkstēšanās», «Glābējzvans» u.c.

Skats uz autoostas ēku Valmierā, 1957. gads. Foto no Valmieras muzeja krājuma

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Ziemeļvidzeme – mūsu nākotnes reģions» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2025.LV/RMA/1.6.1/001