Ar celmlaužu misiju visā Latvijā

Kas bija galvenais iemesls, kāpēc vispār tika sākta īres namu celtniecība Valmierā?

Galvenais iemesls, protams, bija dzīvojamās platības nepietiekamība Valmierā. Pietiekami daudz cilvēku strādā Valmierā, bet dzīvo kaut kur apkārt. Otra lieta, ka jaunie cilvēki, jaunās ģimenes tomēr grib dzīvot komfortablos apstākļos. Līdz tam pilsētā esošais īres dzīvokļu tirgus bija pierādījis, ka būtiska lieta ir lifts, ar kuru var pat bērna ratiņus piektajā stāvā uzvest, tāpat svarīgs ir dzīvokļos piedāvātais komforta līmenis, arī plašas kāpņu telpas.

Kādas bija toreizējās finansējuma iespējas?

Pirmo projektu iesāka toreizējais Valmieras namsaimnieka valdes priekšsēdētājs Valdis Jēgers, es pievienojos vēlāk. Jāteic, ka tas toreiz bija drosmīgs lēmums kopā ar pašvaldību šo projektu uzņemties. Nauda pat vēl nebija kontā, taču tika noslēgts līgums un tikai tad domāja, kā projektu finansēt līdz galam... Protams, tika ņemts bankā kredīts, sarēķinot, ka finansiāli to tomēr varēs pacelt. Tā kā valmierieši Latvijā ir celmlauži daudzās jomās, tad arī pirmie divi īres nami tapa kā izaicinājums visai valstij, pierādot, ka to var izdarīt ne tikai Rīgā, bet arī reģionos.

PIRMS FASĀŽU KRĀSOŠANAS. Otrais īres namu projekts noteikti vizuāli izteiksmīgāks par pirmo. Ārējās apdares pēdējie darbi pirms krāsošanas.

Cik pretendentu bija uz būvniecību pirmajā īres namu projektā, kurš vinnēja, cik ilgā laikā tapa?

Pirmajā projektā bija trīs pretendenti, vinnēja rīdzinieki SIA MONUM. Viņi izprojektēja un uzbūvēja divu gadu laikā, pabeidzot 2018. gadā. Tāds – projektēt un būvēt vienam izpildītājam – bija pasūtītāja uzstādījums, ņemot vērā, ka objektā, kur savulaik bijis purvs, bija problēmas ar grunts nestspēju. Kopā tie bija 150 dzīvokļi – 15 vienistabas, 90 divistabu un 45 trīsistabu dzīvokļi. Mazi, kompakti ar dzīvoklī jau iebūvētu virtuves iekārtu. Šīm mājām lifts bija katrā trepju telpā, apakšā arī pagraba telpas.

Kādas bija problēmas būvniecības laikā?

Viena māja būvniecības laikā sāka sēsties, jo pamati abiem namiem bija uzbūvēti uz smilšu spilvena, nedzenot pāļus. Līdz ar to vienai mājai grunts nestspēja tomēr nebija pietiekama. Būvniekam nācās šo problēmu likvidēt uz sava rēķina, ar pietiekami sarežģītu tehnoloģiju tomēr mājas pamatos pāļus iedzenot. Protams, runājot par ekspluatāciju, mums abu šo pirmo īres namu pagrabos strādā gruntsūdens sūkņi, jo ūdens parādās gan pavasaros, gan rudeņos, gan arī pēc lielākām lietavām.

Otrais īres namu projekts. Vai un kāpēc bija vieglāk to realizēt? Kā šoreiz bija ar finansējumu?

Neteikšu, ka bija vieglāk, jo sākotnēji nekādas valsts atbalsta programmas nebija. Taču, pamatojoties uz jau realizēto projektu, Valmieras novada pašvaldība tomēr izcīnīja, ka Ekonomikas ministrijā tapa jauna atbalsta programma īres namu būvniecībai reģionos. Ar pirmo piegājienu mums nesanāca, jo sapratām, ka izmaksas būs augstākas par sākotnēji plānotajām, matemātika tur īsti nesanāca... Tad sadarbībā ar Ekonomikas ministriju programma tika pārstrādāta, un otrajā reizē mums iepirkums izdevās. Bija divi pretendenti, atkārtoti uzvarēja jau Valmierā pieredzi guvušais SIA MONUM. 2024. gada pavasarī noslēdzām līgumu, togad pēc Jāņiem jau tika iedzīti pirmie testa pāļi. Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, otrajā projektā abi nami ir uz pāļu pamatiem. Praktiski pusotra gada laikā abi nami ar kopā 120 dzīvokļiem tika uzbūvēti.

NEILGI PIRMS NODOŠANAS EKSPLUATĀCIJĀ. Skats no augšējā stāva balkona. Gandrīz viss jau gatavs i namos, i sētā.

Tīri tehniskās atšķirības abos projektos. Kāpēc?

Šoreiz tīri no izmaksu viedokļa katrai no abām ēkām ir tikai viens lifts. Atteicāmies arī no pagraba telpām, jo tās ir papildu izmaksas ekspluatācijā. Trešā atšķirība – pirmajiem īres namiem bija divslīpu jumti, šoreiz ir plakanie, jo nākotnē plānojam startēt programmās, ar kuru palīdzību varēsim uz abiem otrā projekta namiem uzlikt saules paneļus. Tā būs iespējams samazināt iepirktās elektrības apjomu. Otrajā projektā dzīvokļi nedaudz plašāki – 52 divistabu (platība no 40 līdz 44 kvadrātmetriem), 58 trīsistabu (no 54 līdz 62 kvadrātmetriem) un 10 četristabu dzīvokļi (72,75 kvadrātmetru platībā). Tā kā īres namus iecienījušas tieši jaunās ģimenes, vienistabas dzīvokļu šajā projektā nav.

Abos projektos arī dzīvokļi īrniekiem ar īpašām vajadzībām...

Jā, katrā pa diviem. Jāatzīst gan, ka sākotnēji interese par tiem bija, bet beigās no visiem četriem tikai vienā – pirmajā projektā – mīt īrnieks ar īpašām vajadzībām. Līdz ar to šos trīs dzīvokļus izīrējām pārējiem gribētājiem.

Otrajā īres namu projektā aiz borta palika vēl 70 gribētāji.

Sākotnēji tā bija, bet tagad jau kāds desmits no šiem pretendentiem atraduši citu variantu, kāds varbūt pārdomājis. Šobrīd mums rindā stāv uz 60 īres dzīvokļiem. Manuprāt, kamēr nav īstas skaidrības par nākamo projektu, cilvēki arī rindā nepiesakās.

SKATS NO DZEGU IELAS. Šajā teritorijā starp otrā projekta īres namiem un Dzegu ielu taps trešais īres namu projekts Valmierā.

Publiski jau izskanējusi informācija, ka Valmiera atvēzējusies arī uz trešo īres namu projektu. Vai varam jau ieskicēt, kāds būs šis risinājums?

Ņemot vērā, ka par projektu jau vienreiz esam samaksājuši, startēsim ar tieši tādiem pašiem diviem īres namiem, kādi ir otrajā projektā. Protams, pamati jāpārprojektē atbilstoši grunts nestspējai, arī pagalma konfigurācija būs nedaudz cita, paredzēsim vēl papildus 20 stāvvietas automašīnām. Ja mums otrajā projektā ap 400 tūkstošiem eiro bija projektēšanas izmaksas, tad domāju, ka varēsim tās trešajā projektā samazināt reizes četras. Dzīve jau nestāv uz vietas, aug algas celtniekiem, aug materiālu izmaksas... Ceram iekļauties 12 miljonos eiro, kādas bija otrā projekta izmaksas. 2018. gadā pirmais projekts izmaksāja apmēram 7 miljonus eiro. Ceram, ka iepirkumā būs pietiekami liela konkurence, ceram arī uz vietējiem būvniekiem, kuri jau piešāvuši roku daudzdzīvokļu namu celtniecībā Valmierā. Esam jau rezervējuši līdzekļus atbalsta programmā ALTUM, kur ļoti izdevīgi nosacījumi – kredīts uz 30 gadiem ar fiksēto likmi 0,69%. Atbalsts ir 30% no attiecināmām izmaksām, tie sanāk vairāk nekā 2,5 miljoni eiro. Pasūtītājs atkal būs Valmieras namsaimnieks, pieredzi esam uzkrājuši, ceram, ka trešajā projektā viss izdosies vēl kvalitatīvāk.

Kad varētu sākties trešā īres namu projekta realizācija?

Ar prognozēm būšu piesardzīgs. Martā izsludinām iepirkumu, ceram līdz līgumam tikt pirms Jāņiem. Projektēšanā galvenais būs pamati un labiekārtošana, tas tāpat varētu ievilkties līdz sešiem mēnešiem. Tālāk jau viss atkarīgs no laika apstākļiem – varēs iesākt vēl šī gada beigās vai tomēr būs jāgaida līdz 2027. gada pavasarim. Mērķis ir, lai līdz 2028. gada apkures sezonas sākumam trešais īres namu projekts ar vēl 120 dzīvokļiem būtu pabeigts. Zemes gabals ir blakus Matīšu šosejai, no esošajiem īres namiem uz pilsētas pusi teritorijā līdz Dzegu ielai, kas ir perpendikulāra Matīšu šosejai.

KAD PĀĻI JAU VIETĀ. Top pamati otrā īres namu projekta namiem.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Ziemeļvidzeme – mūsu nākotnes reģions» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2025.LV/RMA/1.6.1/001