Laba lieta sliktā izpildījumā

«Bija pavēle ar 3 – 4 mēnešu termiņu ieviešanai, un viss – bez variantiem. Sākotnēji runa bija par to, lai nebūtu jātaisa n-tās analīzes: vispirms Valmierā, pēc tam Rīgā atkal no jauna, bet gan analīzes noglabā e-veselībā, lai stāv. Ja tās vajadzīgas kādam citam dakterim – čik, čik, uzsit pa taustiņiem, un viņš redz pacienta izmeklējumu. Tā bija sākuma ideja, ka tā mēs baigi forši ietaupītu naudu. Tad kaut ko sāka špikot no igauņiem, bet pēc tam pārgāja uz juridisko darīšanu – galvenais e-veselībā bija zilās lapas un nosūtījumi. Bet mums, kā vienmēr, šo sistēmu ieviešana kaut kā neiet – pat nezinu, kas un kādā veidā to sačakarēja. Pati ideja – super!, es to atbalstu, un viss būtu kārtībā, bet tad tā jūk un neiet vai lēni strādā. Principā iznāk tas pats, kas rakstot ar roku. Vienīgais pluss ir tāds, ja slimnieks aizbraucis uz Rīgu un viņam aizmirsies nosūtījums, viņš var piezvanīt, lai nosūta elektroniski, un tad viss kārtībā. Tā kā lauku dakterīši drīz izmirs, jo laukos ārsti sūdzas, ka paliek aizvien mazāk cilvēku, līdz ar to viņiem aizvien mazāk maksā un tādā garā, tāpat māsiņas un feldšeres vispār laukos vairs nav, es pats Rencēnos jau kādu gadu laižu bez. Mūsu Zemnieku partija ierosināja, ka forši būtu, ja katra mazā pagasta centrā, kur sēdēs tas jaunais pārstāvis, atnāks seniors, kuram sāp gūža vai uzmetusies pumpa vārīgā vietā, pienāks un to parādīs televizorā, un dakters otrā galā paskatīsies datorā – ā, tev šitā vaina, labi, tūlīt zālītes aizsūtīšu. Tāda ir mūsu doma, kā risināt vienkāršākos lauku cilvēku apkalpošanas paņēmienus, jo no dakteriem neviens uz laukiem īpaši neraujas. Tāpat, lai strādātu laukos, jābūt Veselības inspekcijas noteikumiem atbilstoši aprīkotām telpām, jo vairs nevar kā krievu laikā mērīt spiedienu un izmeklēt pacientu kādā nebūt istabā kolhoza kantorī. Tagad jābūt smalki pēc Eiropas standartiem, līdz ar to laukos tā medicīna iet nedaudz uz leju. Izbraukāt arī grūti, bet ir vēl tāda lieta: viena lieta izrakstīt tās receptītes, bet otra lieta – kur laukos dabūt zāles, jo nav tās aptiekas. Uz Rencēniem Pārgaujas aptieka vēl trīs reizes nedēļā braukā tanīs dienās, kad es tur esmu, bet ir tādi lauki, kur nav nekā – ne daktera, ne aptiekas. Agrāk vēl zāles ļāva feldšeriem tirgot, bet tagad tas viss ir aizliegts un vairs nevar tā pēc zemnieku modes.

Principā es esmu par e-veselību, tikai mums ar to izpildījumu baigi sūdīgi iet. Tāpēc te jau ministre Circene runāja, ka šito nelabosim, taisīsim no jauna, kaut gan arī šajā sistēmā kādi 25 vai visi 30 miljoni iegāzti. Lai taisītu no jauna, atkal naudu vajag, tagad vēl kovids, nevienam laika nav, bet vienalga es esmu par, jo tiešām ļoti daudz var izdarīt un daudzi darbi tiek atviegloti. Piemēram, ļoti liels pluss, ka tagad atļauts izrakstīt zāles elektroniski, slimnieks piezvana, ka viss viņam forši, tikai trūkst zālītes. Māsiņa uzraksta recepti, aizsūta aptiekām, un viss, bet agrāk tā nevarēja – bija jānāk pie daktera un jāsēž rindā.

Apgrūtinoši ir tas, ka Centrālā laboratorija savas analīzes sūta uz vienu failu, kurā jāieiet ar speciālu Centrālās laboratorijas kodu, tajā pašā laikā, ja tas slimnieks nav manējais un man jāaizvieto saslimušais kolēģis, es vairs nevaru ieiet tajā sistēmā, lai paskatītu slimnieka ārstēšanas vēsturi, kaut gan sākotnēji doma bija tāda, ka māsiņas tiek iekšā līdz vienam noteiktam līmenim, ārsts tiek jau tālāk, speciālisti tiek vēl tālāk un Veselības inspekcija tiek visam klāt un var visu pārbaudīt. Bet es nevaru tikt klāt pie izmeklējumiem, ja slimniekam kas aizmirsies vai pazudis. Varētu čik, čik – uz Stradiņiem tajā un tajā datumā, man parādās ekrānā, atvelku pie sevis, izdrukāju – man ir! Kopumā tā ir laba lieta, iedomājies, ja būtu kovids pie vecās sistēmas, ārstiem būtu krietni sarežģītāk. Tagad man piezvana, ka bērnudārzā bijis pozitīvs tests, es paskatos – jā, tas tests tiešām tur ir taisīts. Zinot, ka ir kovids, es pats neeju pie viņa un zilo lapu iedodu elektroniski, bet, ja dakteriem būtu jābrauc pa mājām, medicīnas darbinieki droši vien daudz biežāk noķertu kovidu, jo naudas dokumentus kā zilās lapas tā nevar uz dullo rakstīt.

Pie daudz kā esam pieraduši un nenovērtējam, bet kvalitāti gan vajadzēja stipri labāku, tad būtu – cepuri nost! Vēl pozitīvs ir onkoloģiskais zaļais koridors: es zvanu, un pēc četrām dienām pacients jau ir pie speciālista, nav vairs mēnešiem jāgaida – tas ir Circenes nopelns, Ērgļa nopelns par sirds operācijām ir vispār unikāls pasākums Latvijas mērogā. Protams, pašiem jāmācās, jāstrādā, bet gribētos, lai viss notiek veiklāk bez kļūdām un uzkāršanās.»

JURIS JAKOVINS: «Arī cilvēkiem, ja ir pretenzijas, tad tikai par to, ka sistēma bremzējas.» Ārijas Romanovskas foto