Mācību iestādes neziņas burbulī

Vai mazāko klapēs ciet?

«Skatoties no visa novada redzējuma, jā, es saprotu, ka mēs esam mazi. Nolīdzināšana notiek. Vai tas ir labi, vai tas ir labi laukiem, to mēs zināsim pēc laika,» vērtē Brenguļu sākumskolas direktore Sandra Kaufmane, uzsverot, ka skola nākamruden sāktu 30. darba sezonu. Ja novada skolu kartē tai vieta neatradīsies, visvairāk cietīs tie 14 bērni, kas pašlaik skolā mācās, un viņu ģimenes. Iemesli, kāpēc vecāki izvēlējušies Brenguļu sākumskolu par vietu, kur sākumposma zināšanas apgūst bērns, ir ļoti dažādi.

«Mēs priecājamies par katru bērnu kurš kļūst patstāvīgs, apgūst prasmi mācīties. Vēlāk viņš apgūs profesiju, strādās un nebūs pabalstu ņēmējs. Bērni, kas reiz sāka šeit, ir iestājušies arī Rīgas Tehniskajā universitātē, piedalās olimpiādēs. Ne visiem der liela skola, lielas klases. Mēs varam nodrošināt individuālo pieeju,» tā Sandra Kaufmane, uzsverot, ka skolā vieta tiešām vienmēr atrasta arī bērniem ar īpašām vajadzībām, un abpusēji iegūts daudz.

«Katrs viens mūsu skolā ir liela vērtība. Bērnam ir jājūt, ka viņu ciena. Ir prasības, bet cieni kā personību, neskatoties, ka viņš tāds vai šitāds. Mazu skolu vajag,» tā Sandra Kaufmane, piebilstot, ka darbu skola turpinās kamēr novada vadība to ļaus.

«Mums pagaidām nekas nav teikts. Strādājam, bērni nāk. Kas notiks nākamgad? Par mūsu skolas likvidāciju kuluāros runā jau vismaz 10 gadus,» tā direktore.

Laimīgais skaitlis 100

Pamatskolas, kurās skolēnu skaits ir zem 100, nereti satraucas par savu rītdienu. Simts ir kā prieka avots. Ja vēl pirmīši kuplā skaitā un skolēnu netrūkst arī pēdējās pamatskolas klasēs, tad skola jūtas uz zaļa zara. Matīšu pamatskolā skolēnu skaits jau vairākus gadus svārstās ap 80.

«Šogad mums ir 75 skolēni. Ne tikai pagasta bērni, brauc arī no Mazsalacas puses, no Valmieras, no Vilzēniem. Laukos skolu vajag. Īpaši nesatraucos, es domāju, ka Matīšu skolai klāt neķersies. Vai tad visiem būs vieta Valmierā? Notiek tieši pretējais. Ja Matīšos ir kāds īpašums tirgojams, tad stundas laikā tas ir pārdots. Ģimenes meklē dzīvesvietu ārpus pilsētas, un ģimenēs aug bērni,» tā Matīšu pamatskolas direktore Veneranda Logina.

Trikātas pamatskolā šogad mācās 91 skolēns un 40 – pirmsskolas grupās. Zem vienas ēkas jumta ir 130 izglītojamo. Katru gadu skolojamo skaits nedaudz aug.

«Par skolas reorganizāciju satraukuma nav. Ceru, ka mūs tā neskars. Vairāk domāju par to, kas būs ar interešu izglītību. Skolēniem pulciņi ir vajadzīgi. Gaidām gala lēmumu kā novada deputāti būs lēmuši par mērķdotāciju. Cik pašvaldība piemaksās interešu izglītībai, jo ne visi mūsu bērni var aizbraukt uz Valmieru – mākslas, mūzikas, sporta skolu, «Vindu». Iepriekš pašvaldība ļoti atbalstīja. Milzum svarīga ir arī pagarinātās grupas iespēja. Skolā bērni uzturas līdz četriem pēcpusdienā un ilgāk, jo vecāki strādā,» par aktuālo stāsta Trikātas pamatskolas direktore Inguna Kondratjeva.

Trīs vidusskolu laukos nebūs

Mazo pašvaldību laikā to vadītāji un deputāti aizstāvēja mazpilsētu vidusskolas. Vidusskolas posma reorganizācijai klāt neķērās. Vidusskolas izglītību joprojām var iegūt Mazsalacā, Naukšēnos, Rūjienā.

Tagad riņķī un apkārt runā, ka Rūjienas vidusskola nākamruden būs zirgā, bet pārmaiņas priekšā gan Mazsalacas, gan Naukšēnu vidusskolai.

«Izglītība ir svarīga katrā vietā. Mazpilsētā, pagastos. Jābūt iespējai baudīt pilnvērtīgu kultūras un sporta dzīvi. Skola tuvāk mājām nav tas sliktāks variants, ja skola un vidusskola apliecina izglītības kvalitāti. Mums tas izdodas,» tā Rūjienas vidusskolas direktore Linda Čākure, piebilstot, ka Rūjienas vidusskolai ir un būtu kapacitāte strādāt ar lielāku skaitu skolēnu vidusskolu klasēs un arī pamatskolā, savulaik mācību iestāde uzņēmusi 800 audzēkņus, tagad viņu ir uz pusi mazāk. Arī pedagogu komanda ir jaudīga, pieredzes bagāta. Tikmēr Naukšēnu vidusskolas direktore Aiga Stiere nenoliedza, ka ilgstoša neziņa par skolas nākotni, traucē mācību iestādes darbam. «Vai tad vecāki sūtīs bērnu pie mums 10. klasē, ja nav skaidrs, vai varēs te vidusskolu pabeigt?» jautāja Aiga Stiere, uzsverot, ka šis jautājums dunējis šovasar un joprojām nav pilnvērtīgu ziņu, kādas reformas paredzētas. Mazsalacas vidusskolas direktore Zaiga Ivana uzsvēra: «Ministru kabineta noteikumu prasībām mēs neatbilstam. Vidusskolas klašu grupā Mazsalacas vidusskolai nav noteikto 40 skolēnu. Taču uzskatu, ka jādomā ne tikai par kvantitāti, bet arī par kvalitāti, bērnu un ģimeņu izvēli. Ir runa ne tikai par noteikumiem, bet arī par lēmumiem, kādi tiks pieņemti jaunajā Valmieras novadā.»

Reforma un ģimnāzija

No malas raugoties, šķiet, ka reforma stipri rausta laukus, bet pilsētas izglītības iestādes neskar. Tomēr Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas direktore Agita Zariņa-Stūre pauž atšķirīgu viedokli.

«No deputātiem es sagaidītu, lai interese par izglītību nāk no sirds, lai viņos ir vēlme izprast, uz kurieni ejam, lai viss labais ir ne tikai lozungos. Jā, budžeta sadaļā izglītība ir nozīmīga, bet vai tā ir interese par saturu, par bērnu? Saimnieciskais un finanses ir, bet kur paliek izpratne, atbalsts? Valmiera kā pilsēta savā izglītības pārvaldībā nav tikusi galā, tāpēc ir diezgan utopiski domāt, ka viss sekmēsies novadā. Skolās tagad pirmajā vietā ir vīrusa apkarošana, drošība, pēc novadu reformas arī skolas piešķir brīvpusdienas, kas būtu sociālā dienesta darbs. Mēs esam arī datu glabātāji. Funkcijas ir pieaugušas bezjēgā. Kompetenču izglītība, izglītības kvalitāte, «Skola 2030», tas viss paliek otrkārt, treškārt vai piektkārt. Pašlaik «Skola 2030» izsludina seminārus padziļinātiem pedagogu kursiem, kas vidusskolas posmam ir ļoti svarīgi, bet tam jau nav jaudas. Formāli skolotājs var pieslēgties, bet ko no tā patiešām gūs? Aktivitātes notiek, bet efektivitāte ir tuvu nullei vai mīnusos.

Starp pirmo un otro pandēmijas vilni mazgāja Šuplinsku, ka ministrija neko nav izdarījusi pa vasaru, es nevaru nosaukt, ko ministrija šovasar darīja. Pa vasaru varēja kādu metodisko bāzi veidot, materiālus. Zvanu uz pašvaldību par soma.lv līgumu. Nav noslēgts līgums, jo 1. septembris bija pārsteigums! Nebija tam gatavi, nezināja, ka sāksies jaunais mācību gads, nezināja, ka tāpat daļai bērnu vajadzēs mācīties attālināti, jo kovids jau tepat ir, bet digitālo materiālu nav, nav metodisko materiālu skolotājam un skolēniem. Kā skolotāju ģimenēs galvas un visi skursteņi vakaros kūp, jo skolotājam pašam jārada produkts – uzdevumi, materiāli. Es kariķēju, protams, bet atbalstam skolai, skolotājiem un skolēnam ir jābūt reālam. No valsts, no pašvaldības. Recepti, kas jādara lielajā novada izglītības saimniecībā, es nepateikšu. Mans redzējums: ir jārunā, jāskaidro, jāsēžas pie viena sarunu galda un situācija izglītībā jāizvērtē no dažādiem skatpunktiem,» tā Agita Zariņa-Stūre.

Diskutē, plāno, vienosies

Lauku skolu vadītāji, kas septembra sākumā bija Valmierā direktoru sanāksmē, atklāti pauda, ka neko jaunu par mācību iestādes darbu un savas skolas vietu jaunajā novada skolu tīklā, nav uzzinājuši. 16. septembrī gan novada deputāti jau lēmuši un pieņemti noteikumi, kā skolās nodrošināt interešu izglītību, pagarinātās dienas grupu darbu, sekmēta citu vienotu normatīvo aktu izstrāde, lai mācību iestādes varētu sekmīgi darboties.

«Par to ir īpaši domāts un lemts. Domes noteikumi ir pieņemti. Interešu izglītība, pagarinātās dienas grupa, vienoti noteikumi visiem, lai skolās, kur bērni brauc uz skolu un no tās, gaidot sabiedrisko transportu, paliek ilgāk, ir pēcpusdienās pieejami interešu izglītības pulciņi, lai var palikt pagarinātās dienas grupā un kvalitatīvi pavadīt laiku,» uzsvēra Valmieras novada Izglītības pārvaldes vadītāja Iveta Pāže, piekrītot, ka novadā jādiskutē un jāvienojas par vēl daudziem jautājumiem, kas uz darba galda nonākuši pēc teritoriālās reformas.

«Šis ir tarifikāciju laiks. Mēs prioritāri palaidīsim tarifikācijas, lai visi pedagogi saņemtu atbilstošo darba algu, pēc tam mums plānā ir citi jautājumi, kas jārisina. Pieminētais par skolu tīkla izveidi, es teiktu, ir oktobra jautājums. Plānā ir vērtēt skolu tīklu, un tas netiek slēpts. Mums ir savs redzējums, bet primāri tā būs saruna ar katru skolu, mēs pabūsim katrā mācību iestādē un uzklausīsim,» tā Iveta Pāže, nenoliedzot, ka pārmaiņas ir iespējamas, bet lēmumi nebūšot sasteigti,un par reformām jaunā novada skolu tīklā deputāti lemšot ne agrāk par novembri.

Fakti:

# Valmieras izglītības iestādēm pēc novada izveides piepulcējās 12 pamatskolas un 3 vidusskolas, kā arī 8 bērnudārzi un 6 mācību iestādes, kur pie skolām atvērtas pirmskolas grupas;

# plāno pārskatīt novada skolu tīklu, runājot ar katru mācību iestādi;

# skolu tīkla pārveidi nesasteigs;

# ārpus Valmieras, novada teritorijā, katru dienu skolu apmeklē vairāk nekā 2000 skolēnu un ap 1400 pirmsskolēnu;

# vislielākā ir Kocēnu pamatskola – 289 audzēkņi, vislielākā vidusskola – Rūjienas vidusskola, kur 410 skolēnu;

# vismazākā ir Brenguļu sākumskola, kur mācās 14 bērni.

BĒRNUDĀRZU SKAITU jaunajā novadā noteikti nemazinās, jo ierasti uz vietu pirmsskolas izglītības iestādēs veidojas gaidītāju rinda – laukos īsāka, bet pilsētā garāka. Brenguļu sākumskolas pirmsskolas «Kāpēcīši» kopā ar skolotājas palīdzi Evitu Mizovsku.