Aizved mani uz skolu!

Uldis Jansons, Viestura vidusskolas direktors:

«Viesturskolā vairāk var runāt par bērnu ierašanos uz skolu no mūsu kaimiņu pagastiem, kas iepriekš bija Burtnieku novadā un nodrošina šo bērnu atvešanu. Pārējie, tālāki braucēji, izmanto sabiedrisko transportu vai nokļūst uz skolu saviem spēkiem. Par bijušo Burtnieku novadu zinu, ka tur skolas busiņš divos laikos primāri izvadā bērnus, kas dzīvo tālāk no lielajiem ceļiem. Mums ir laba situācija, skola ir krustcelēs, kur no Valmieras aiziet lieli virzieni uz Rūjienu un Valku. Šeit ir gana attīstīts sabiedriskais transports, skolēni var to izmantot. Strenču puses bērni ierodas ar sabiedrisko transportu, ar «VTU Valmiera» saskaņojām, lai mācību sākums un beigas sakristu ar autobusu kursēšanas laiku. Pagasta skolas busiņu izmanto kādi 20 Viesturskolas bērni. Šogad Burtnieku novads pat bija gatavs laist busiņu uz skolu trīs reizes dienā, bet reāli sanāca, ka tad busiņš ir pustukšs, palikām pie diviem laikiem. Ne jau visi skolēni dzīvo pie šosejas, tad pagastam tiešām jārūpējas, lai pašu iedzīvotāji tiktu apkalpoti pēc vajadzības.»

Dina Oliņa, Rencēnu pamatskolas direktore:

«Mūsu skolā mācās bērni, ko atved tā saucamais skolas buss, veicot apmēram 30 kilometrus. Tas savu maršrutu sāk Ēvelē, apmet loku caur Dakstiem un atved bērnus uz Rencēniem. Dienā kopējais maršruta garums sanāk ap 100 kilometriem. Ar šo busiņu līdz skolai tiek atvesti 10 – 12 bērni, arī bērnudārznieki no pirmsskolas grupiņas. Šāds variants mums ir ļoti izdevīgs, jo varam ar šoferi saskaņot laikus, īpaši jau tagad – kovida laikā. Protams, sākumskolas bērniem stundu mazāk, vecākajām klasēm tās beidzas vēlāk. Busiņš ved tikai vienu reizi, bet, ja gadās kāds neparedzēts logs, varam pasūtīt, lai mazajiem bērniem atbrauc pakaļ agrāk. Jā, pašlaik busiņš ir pieskaņots mūsu skolas vajadzībām, liels paldies par atsaucību šoferītim, kas pats dzīvo Ēvelē, no turienes arī busiņš. Kopš Ēveles pamatskola slēgta, šis busiņš tās bērnus ved pie mums uz Rencēniem. Līdz tam mums tādas vajadzības nebija, jo pārējie Rencēnu skolēni nokļūst atbrauc ar maršruta Valmiera – Rūjiena autobusu. Mēģinām nodrošināt, lai bērni, kuri paliek skolā, tiktu arī uz saviem interešu pulciņiem. Tad attiecīgi tajās dienās busiņš šos bērnu uz mājām ved nedaudz vēlāk.

Ar kaut kādu centralizētu skolu busu es pat neredzu iespēju izbraukt šo maršrutu. Kartē redzams, ka gabals no Dakstiem uz Rencēniem ir maršrutā Valka caur Dakstiem, Rencēniem un Valmieru. Bet šī maršruta autobuss kursē reizi nedēļā. No Ēveles virzienā uz Rencēniem vispār nav neviena maršruta autobusa, no Ēveles tikt uz Rencēniem var tikai ar privāto mašīnu. Bet mūsu skolas bērni vēl ir arī posmā no Ēveles līdz Dakstiem, arī viņi tad nekā līdz skolai netiek. Man kā skolas direktorei, protams, ir izdevīgi, ka bērni uz skolu tiek atvesti laikā un ka mēs vajadzības gadījumā varam sazvanīt busiņa šoferi. Es saprotu, ka ekonomiskajā ziņā tas ir luksus pasākums, jo praktiski busiņa grafiks pakārtots mūsu vajadzībām. Taču bērni līdz skolai tiek un atpakaļ arī.»

*

Par to, kā šo problēmu vajadzētu risināt jaunajā novadā, domās dalās novada pašvaldības izpilddirektora vietnieki Evija Nagle un Ivo Virsis, kam šajā jomā ir iepriekšējā pieredze attiecīgi Kocēnu un Rūjienas novadā.

Varbūt dažus vārdus par iepriekšējo pieredzi tieši laukos.

E.N.: «Tā jau vecāki saka: no kuras pašvaldības autobuss piebrauc pie mājas, uz to pašvaldību (skolu) bērns iet mācīties. Kādreiz pašvaldības par bērniem ļoti cīnījās, jo nauda seko skolēnam. Mums jādomā, kā bērnus uz skolu un atpakaļ dabūt.»

Līdz 1. janvārim spēkā paliek kārtība, kāda bija iedibināta katrā no Valmieras novada tagadējām komponentēm jeb apvienībām. Bet ko prasītos darīt, raugoties uz šo situāciju?

I.V.: «2010. gadā bija Šveices projekts, kas tām pašvaldībām, kuras pieteicās, iedeva pilnīgi jaunus autobusus. Konkrēti Rūjiena dabūja divus Mercedes busus – ar 19 un, šķiet, gandrīz 50 vietām. Tagad tie jau krietni nobraukti. Man šķiet absurda situācija, ka pašvaldībai jānodarbojas ar pasažieru pārvadājumiem. Protams, bija jāmeklē šoferi, taču autobusi jauni, izmaksas mazas, viss normāli. Nu jau gadi pagājuši, viena otra pašvaldība pati vēl kādu autobusu nopirkusi, citur remontē tos pašus projekta dotos.

Pluss ir tas, ka izstrādāti skolēnu maršruti un bērnus atved. Laukos, kur satiksmes autobusu nav, tas ir ļoti svarīgi. Bet laukos slēdza regulāros autobusu reisus, piemēram, Lodes pagastā mēs ar Autotransporta direkcijas palīdzību atjaunojām regulāro reisu, tur nebrauc skolas buss, bet no 1. septembra līdz 31. maijam iet regulārais reiss. Uz Vērsi, Jeriem un citur mums kursē autobusi, tā saucamais skolēnu maršruts iet pa apli. Skolai jāpielāgojas autobusa laikiem. Problēma tur, ka visi grib sākt stundas vienlaikus. Joprojām vecākiem ir tiesības izvēlēties, kurā skolā savu bērnu laist, to aizliegt nevar. Un tad autobusi kaut kur satiekas, piemēram, Rūjienas autobuss vienā maršrutā atved Vilpulkas bērnus līdz Rūjienai, pēc tam Naukšēnu autobuss savāc savējos un ved tālāk uz Naukšēniem, jo vecāki izvēlējušies mācības tur. Tas viss pašvaldībām uzliek slogu, process jāadministrē. Tai pat laikā Autotransporta direkcija slēdz reisus, jo nav braucēju, vai arī atstāj tikai vienu vai divas reizes mēnesī. Bet atjaunot regulāro reisu – tā ir diezgan liela procedūra ar milzu pamatojumu. Īstenībā to vajadzēja skatīties valstij – ja reisus noslēdz, skolēnu maršrutos taču braucēji ir, un viņi ir tādi paši valsts iedzīvotāji kā pieaugušie. Tad jau valsts pasūtījumā vajadzēja ielikt šos skolēnu maršrutus, pielāgot to, kas ir. Piemēram, ja autobuss Rūjiena – Valka iet tukšs, tad tādu lai slēdz, bet atver skolēnu maršrutu. Pašvaldība nopērk mēnešbiļeti un ved, nevis uztur autobusu parku. Mūsu novada pašvaldībai pašai ir savs autotransporta uzņēmums «VTU Valmiera», manuprāt, būtu normāli, ja šis uzņēmums iesaistītos skolēnu pārvadājumos. Tur gan priekšā ir Konkurences padome, arī visi pārējie aspekti jāskatās. Piemēram, Mazsalaca veikusi iepirkumu, atbalsta vietējo uzņēmēju, kurš vadā skolēnus, bet visur jau šādu uzņēmēju nebūs. Manuprāt, pašvaldībai tas nebūtu jādara, taču pakalpojums kā tāds ir vajadzīgs – skolēniem uz skolu jātiek. Te atkal valsts no sava pienākuma kārtējo reizi pagājusi malā, uzliekot to uz pašvaldību pleciem.»

Valmieras novadā esot 20 skolu busiņi.

I.V.: «Tie ir no projekta, bet ir jau vēl pašvaldības savus sapirkušas. Jāņem vērā, ka visi šie busi ir notriekti pa zemes ceļiem, asfaltu tie maz redzējuši.»

Tie, kas izdevumus līdz centam rēķina, pārmet kārtībai, ka pašvaldību skolu busu šoferi netiekot nodarbināti pilnu dienu, ne šiem autobusiem tahogrāfu, ne šoferiem likumā noteikto atpūtas stundu.

I.V.: «Mums Rūjienā bija stundu likme, ne cietās algas. Kad vēl nebija kovida, šoferis no rīta izveda bērnus uz skolu, bet pa dienu vienu klasi aizveda, piemēram, uz peldbaseinu, kur viņam pielasās stundas. Vakarā atkal izbrauciens pēc skolēniem. Pašdarbniekus ar šiem skolēnu busiem pa brīvdienām mazāk veda, tur bija arī cits transports. Kad rudens sākas, klases brauc ekskursijās, atkal šoferiem darbs. Šoferiem alga sanāca. Protams, «VTU Valmiera» maršrutu autobusiem šoferu trūkst, mums bijušas vairākas sanāksmes, runāts arī par iespējamu skolu busu pārņemšanu un skolu maršrutu sakārtošanu. Taču pagaidām nekāda milzu iniciatīva no tās puses nav jūtama. Protams, tas nav vienkāršs process.»

E.N.: «Runājot par sadarbību ar «VTU Valmiera», noteikti atkarīgs, no kurienes un uz kurieni jābrauc. To jautājumu vienpusīgi – tikai pašvaldībai vai tikai «VTU Valmiera» par labu – nevar skatīt. Piemēram, kad slēdzām Jaunburtnieku skolu, bija dilemma: sūtīt pašvaldības busu, ko varēja darīt, vai atdot «VTU Valmiera», kas ir mūsu uzņēmums un kam ir pienākums to darīt. Tad «VTU Valmiera» ļoti labi šo jautājumu nokārtoja ar «Latvijas Valsts ceļie» – pat slikto ceļu no Jaunburtniekiem pa taisno caur Tožām sakārtoja un izveidoja jaunu maršrutu, kur buss no rīta brauc uz Jaunburtniekiem, pa ceļam vēl bērnus uz bērnudārzu paņemot, uz Kocēnu skolu, un tas pats vēl atpakaļ. Taču ir maršruti, kur «VTU Valmiera» droši vien iekšā neiebrauks, un tajās vietās mums ir jādomā, kā bērnus dabūt uz skolu. Vēl ir pirmsskolas bērni, kam vecāki nevar tikt līdzi, tur parādās pavadoņu jautājums, viņiem gan nav pa dienu ko darīt.»

I.V.: «Vēl jau ir interešu izglītība, tur gan piedalās mazāks skaits bērnu, tāpēc jāpielāgo mazāks buss, bet arī tur transports jānodrošina. Skolu reforma ir notikusi, skolu tīkls optimizēts, mēs 2014. gadā Rūjienas novadā uztaisījām vienu skolu no trijām, un tas kaut kā jākompensē. Lauku bērni salīdzinājumā ar pilsētniekiem jau tā ir neapskaužamā situācijā, jo maršruti saplānoti principā pa apli, lai būtu efektīvāk. Labi, mēs necenšamies plānot braucienu ilgāku par stundu, jo bērnam jau tāpat jāceļas agrāk, taču tā ir stunda autobusā, ja viņš trāpās apļa sākumā, tas pats arī atpakaļ.»

E.N.: «Nododot maršrutus «VTU Valmiera», būs vēl viena problēma. Skolās ir pasākumi, kas nereti beidzas vēlu vakaros. Pašvaldības autobusu varēs palūgt bērnus izvadāt pa mājām, bet «VTU Valmiera» nebūs tik elastīgs. Esmu par to, ka «VTU Valmiera» maršrutiem jābūt tur, kur tas ir iespējams, bet galīgi atteikties no tā sauktajiem skolu busiem nevarēs.»

Lielais pluss, ka Valmieras novadā pašvaldībai ir savs jaudīgs pasažieru pārvadātājs, tomēr laika grafikos bērnu izvadāšana ir tik dažāda un daudzpusīga, ka iziet uz tīru šī pakalpojumu pasūtījumu un attiecīgi izpildi tikai no «VTU Valmiera» puses arī nevar.

E.N.: «Pārāk sadrumstalots tīkls. Latvijā ir daudz viensētu, mājsaimniecības ir dziļi mežos.»

I.V.: «Iedzīvotāju blīvums mazs, bet izkliede liela. Situācija sarežģīta. No viena uzņēmuma viedokļa skatoties, ekonomija ir viena lieta, taču skats ir šaurs, jo otrā svaru kausā ir bērni. Un vēl ir uzņēmēji pa vidu, viņiem ir autobusi, ko šajā jomā varētu izmantot, kā to jau dara Mazsalacā. Viņiem šie braucieni sanāk pat loģiskāki, arī cenas ziņā uzņēmēji, pieņemot, ka viņi nenodarbojas ar nodokļu optimizēšanu, noteikti var konkurēt ar «VTU Valmiera» piedāvājumu, kas neiznāk izdevīgs pašvaldības budžetam, jo sanāk liekie braucieni. Manuprāt, optimālo risinājumu vajadzētu meklēt, nākot kopā trim pusēm – pašvaldībai, «VTU Valmiera» un uzņēmējiem, kuri piedāvā pasažieru pārvadājumus kā pakalpojumu.

*

Rezumējums: skolu pieejamība un transporta loģistika, skolu autobusi un citi pakalpojumi bērnu nokļūšanai uz skolu un mājup no skolas lielajā Valmieras novadā patlaban un arī tuvākajā nākotnē ir ļoti nopietna un daudzšķautņaina problēma, kas vēl tikai gaida optimālo risinājumu.

Attēlā: ULDIS JANSONS.