Pulciņi – iespēja saturīgi pavadīt brīvo laiku

Pieļauju, ka ne katram skaidrs, kas tā interešu izglītība vispār ir...

Jā, sakot vecākiem, ka bērns tiks uzņemts interešu izglītības programmā, kāds tiešām var īsti nesaprast. Tāpēc arī ir saglabājies vēsturiskais nosaukums pulciņš, un patiesībā bērni reāli arī apmeklē pulciņus. Precīzāk izsakoties, interešu izglītība ir neformālās izglītības veids, kas sastāv no programmām, ko īsteno pulciņu formātā. Programmas apgūstot, iespējams iegūt apliecinājumu par pulciņa apmeklējumu un attiecīgu prasmju iegūšanu. Interešu izglītība tiek īstenota arī skolās, pirmsskolas iestādēs, kultūras namos, pastāv arī privātā interešu izglītība.

Savukārt mūzikas, mākslas, sporta skolas ir profesionālās ievirzes izglītības iestādes. Sporta skola atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā, savukārt mākslas un mūzikas skolas ir Kultūras ministrijas iestādes. Visās šajās valsts iestādēs programmas veidotas tā, ka, tās apgūstot, rezultātā tiek izsniegts attiecīgs diploms par iegūto profesionālo pakāpi, kas dod iespēju tālāk startēt kādā no vidējās izglītības iestādēm.

Īsi pirms jaunā mācību gada «Vindā» notika metodiskā diena. Par ko runājāt?

Jaunatnes centrā pamatā notiek interešu izglītības metodiskais darbs, organizējam skates, konkursus, sacensības, veidojam piedāvājumu pedagogu profesionālajai pilnveidei. Metodiskajā dienā augusta nogalē pulcinājām visus, ko interesē interešu izglītība. Dalījāmies pieredzē, kādas darba metodes atklājām pandēmijas laikā, piedāvājot pulciņu nodarbību saturu attālināti. Atsevišķa darbnīca tika veltīta skatuves runai, kurā pedagogiem bija iespēja uzzināt pamata stūrakmeņus – kas jāņem vērā dzejas izvēlē, uzstāšanās prasmē, kam kopumā jāpievērš uzmanība. Runājām arī par tehniskās jaunrades iespējām. Sasaistot to ar skolas vispārējās izglītības saturu, piedāvājot savas programmas un iespējas meistarklašu veidā, saskatām lielu potenciālu. Sanākuši arī vizuāli plastiskās mākslas skolotāji, nolēmām pavasarī piedalīties ar savu pienesumu Mākslas dienās. Izrunājām tādas lietas, kas interešu izglītības skolotājiem noderēs kā praktisks atbalsts. Arī cits no cita varam ļoti labi mācīties un pilnveidoties. Interešu izglītība kopējā Latvijas izglītības sistēmā pašlaik diemžēl nostādīta tā kā maliņā – par mums kā par nopietniem izglītības jomas spēlētājiem nerunā.

Kāda ir šī interešu izglītības pedagogu covid laikā iegūtā pieredze?

Varam būt priecīgi un lepni, ka visi pedagogi, kas «Vindā» strādāja pirms pandēmijas, ir noturējušies un joprojām strādā, pie tam nav pazaudējuši optimismu, lai gan nav viegli. Visās programmās attālināto procesu nevarējām nodrošināt, taču jomās, kurās pedagogi iesaistījās, viņi darbojās radoši – taisīja savas video studijas, filmēja nodarbības un rādīja, kā darboties. Gatavojām paciņas, kurām vecāki nāca pakaļ uz «Vindu» un nesa uz mājām instrukcijas, kas bērniem jādara. Protams, vienlaikus ņēmām vērā, ka skolas mācību saturam jādod priekšroka, bet tas, ko skolotāji izdarīja, ir lieliski un apbrīnojami. Ideju viņiem ļoti daudz. Piemēram, foto pulciņš ar dizaina un mākslas studiju radīja kopīgu projektu, kurā foto pulciņa bērni fotografēja, dizaina un mākslas studijas audzēkņi to uzzīmēja, un rezultāts tika sūtīts uz «Vindu». Arī dziedātāji pa taktiņām dziedāja un ierakstus sūtīja skolotājai. Protams, tas nav salīdzināms ar klātienes nodarbībām, kur ir savstarpējā sadarbība, emocijas un prieks par kopā būšanu. Uztaisījām arī lego konkursu. Saņēmām daudz radoši paveiktu darbu. Tas patiesībā bija patīkams pārsteigums, ka mūsu bērni ir tik atraktīvi un radoši. Arī vecāki nāca palīgā, un konkurss izvērtās par ģimenes pasākumu. Tas šajā neskaidrajā un nedrošajā laikā bērnu mentālajai veselībai ir svarīgi. Tomēr ilgu laiku tā tas nevar notikt.

Interešu izglītībai paredzēts valsts finansējums, iespējams arī pašvaldību atbalsts. Vai varat iztikt?

Mums ir valsts mērķdotācija pedagogu atalgojumam, uz kuru atkārtoti pretendējam katru mācību gadu. Savukārt pašvaldībā darbojas interešu izglītības programmu izvērtēšanas komisija, kas skatās, kādām programmām šo valsts mērķdotāciju iedalīt. Ja nedaudz pietrūkst, pašvaldība nāk talkā, daļēji finansējot uzturēšanas vajadzības. Tā ka finansējuma piešķiršanas princips mums ir skaidrs. «Vindā» pastāv arī dalības maksa – no šī mācību gada sākuma tie ir 10 eiro, taču ir arī atlaižu programma. Daudzbērnu ģimenēm, SOS ciemata bērniem, bērniem invalīdiem 100%, savukārt, ja pulciņus apmeklē trīs un vairāk bērnu no ģimenes, uz vecāku iesnieguma pamata tiek piešķirta 50% atlaide. Esam pretimnākoši, raugāmies, lai pakalpojums būtu pieejams maksimāli lielākam skaitam bērnu. Novada pašvaldība sniedz iespēju bērniem kvalitatīvā līmenī piepildīt brīvo laiku. Vienīgi katram ir jāizvēlas, ko viņš īsti grib. Ir arī iespēja kādu laiku apmeklēt vienu pulciņu (vēlams pilnu mēnesi) un, ja nepatīk, var izvēlēties citu interešu jomu. Audzēkņi «Vindā» tiek uzņemti visu mācību gadu.

Vai esat mēģinājuši papildu finansējumu piesaistīt, startējot projektos?

Lēnām iesaistāmies. Pašlaik sadarbībā ar Bulgāriju un Igauniju noris projekts «Mācies kopā ar ģimeni», kur pagaidām savstarpēji apceļojam šīs valstis un gūstam pieredzi neformālajā izglītībā. Kāpēc tieši šīs valstis ir mūsu partneres projektā? Tā iniciatore bija Igaunija, kas uzaicināja arī «Vindu», jo mēs vēlamies piedāvāt programmas arī pieaugušo izglītībā (Bulgārijas partneri igauņiem jau bija sarunāti). Esam ļoti priecīgi par šo iespēju, jo mūsu starta pozīcijas un arī piedāvājums ir līdzīgs. Pirmā bija iepazīšanās vizīte, otra paredzēta pedagogiem, kas brauks uz Bulgāriju un Igauniju ar savām radošajām darbnīcām, piedāvājot savu produktu.

Šīs pieaugušo izglītības programmas tiek piedāvātas tikai interešu izglītības pedagogiem?

Nē, jebkurš, iespējams, jau no oktobra varēs nākt uz šiem pieaugušo pulciņiem. Ir doma par podniecību, mēbeļu restaurēšanu, mašīnadīšanu, un katrs, kas vēlas, varbūt pat kādreiz ir ar šīm lietām nodarbojies, varēs pēc smagas darba dienas nākt izvēdināt galvu. Pavadīt jauku vakaru, uztaisīt savu māla trauciņu. Programmas un attiecīgs finansējums jāsaskaņo ar pašvaldību, tad arī sāksim.

Laba pieredze «Vindai» veidojas jaunatnes darbā, kas arī ir mūsu joma. Jaunatnes politikas īstenošana jeb neformālā izglītība jauniešiem notiek Jauniešu mājā, organizējam aktivitātes. Valmierā sabrauc daudz bijušo novadu bērnu, kam piesaistes pilsētai līdz šim nav bijis, un Jauniešu māja ir resurss, kur šo pieredzi var iegūt, vienlaikus īstenot arī savas aktivitātes, iesaistīties organizētajos pasākumos.

Vai novada izveide kopumā ir ietekmējusi interešu izglītības jomu?

Domāju, ka nē. Piemēram, jautājumos, kas attiecas uz skatēm un konkursiem, arī iepriekš esam strādājuši kopā ar interešu izglītības koordinatori Kocēnu novada izglītības pārvaldē Ievu Stiģi, tā ka sadarbība ar novada pagastiem un pilsētām turpināsies. Ir jārūpējas par kultūrizglītības stiprināšanu, par tautas deju kolektīviem, koriem, jāpiesaista jauniešus šai kustībai, lai noturētu Dziesmu svētku tradīciju, tas ir mūsu kultūras mantojums. Tā ir viena no prioritātēm. Protams, nedrīkstam aizmirst par tehnisko jaunradi, kas ir inženierzinātņu pamats, arī programmēšana mūsu valstī ir svarīga.

Vai šajā mācību gadā «Vindā» ir daudz bērnu no bijušajiem novadiem?

Jā, slēdzot līgumus ar vecākiem, redzam, ka ļoti daudz bērnu brauc no Rubenes, arī no Trikātas, Naukšēniem, Rūjienas, pat no Cēsīm. Cilvēki meklē iespēju saviem bērniem piedāvāt interešu izglītību Valmierā. Arī iepriekš neesam bērnus šķirojuši. «Vindas» durvis vienmēr bijušas atvērtas.

Vai pulciņu skaits nav samazināts?

Skaits ne, bet pulciņu skolotāji strādā radoši, arvien izdomā ko jaunu, jo tas, kas strādāja pirms divdesmit gadiem, vairs nestrādā. Piemēram, mums bija tehniskās modelēšanas pulciņš, tagad tas pārdēvēts par tehniskā radošuma pulciņu un ir jūtama pilnīgi cita bērnu interese un atdeve. Izmantojam 3D pildspalvas, taisām 3D modeļus no pieejamiem materiāliem, ne tikai no papīra. Skolas vecuma bērniem tas liekas aizraujošāk. Tehnoloģijām līdzi jāseko visu laiku, jāinteresējas par jauno.

Tagad gribam iedzīvināt leļļu teātri, nišu, kas Valmierā nav bijusi. Tā ir ne tikai leļļu izgatavošana, bet arī skatuves māksla, improvizācija, radošās industrijas izrādes pasniegšanai. Veidojas kompleksa apmācība. Ļoti ceram, ka bērnus interesēs. Tomēr joprojām esam bažīgi kovida dēļ. Bērni piesakās, bet pa laikam kāds atrodas karantīnā. Viegls šis laiks nav. Pagaidām visiem tiek dota iespēja, skolotāji bērnus un jauniešus gaida. Un arī pieredze darbam šādos apstākļos jau ir. Esmu optimiste un ticu, ka sabiedrība saņemsies un sapratīs, ka vakcinācija ir vienīgais risinājums kā kovidu apturēt. Skolu direktori dzēš ugunsgrēkus, risina situācijas, bet mācību process un to kvalitāte, kompetenču pieeja nonāk otrajā plānā, jo tam fiziski neatliek laika. Visi esam piekusuši. Arī no lielās atbildības.

Vai telpu nodarbībām pietiek?

Pagaidām pietiek, taču, piemēram, dejošana, fitness, notiek skolās, jo «Vindā» nav savas zāles. Atsevišķas telpas būtu vēlamas tehniskajai jomai, laboratorijām. Jācer, ka šādas iespējas kādreiz pavērsies. Skolām ir Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsts, bet mums kā interešu izglītībai atbalsta nav, jo izglītības sistēmā nepiedalāmies. Tas valstiski nav sakārtots, tāpēc interešu izglītība iztiek no tā, ko konkrētā pašvaldība var atļauties. Diemžēl diskusija par to, vai interešu izglītība ir vai nav vajadzīga, turpinās. Skan pat doma, ka to varētu nodot privātajam sektoram. Un tad tās būtu pilnīgi citas piedāvājuma cenas.

SANITA LOZE. Foto no personiskā arhīva