Darbs dzen darbu!

Visam sākums bija 2014. gads, kad toreizējā Valmieras dome pēc kārtējām pašvaldību vēlēšanām veidoja jauno pilsētas teritorijas plānojumu, meklējot vietas, kur varētu paplašināt industriju, jo esošā pilsētas teritorija bija ļoti ierobežota. Tika noskatīts trīsstūris abpus dzelzceļam aiz Valmieras apvedceļa, toreizējā Beverīnas novada teritorija. Priekšrocības: blakus pietiekami lielas elektrības jaudas, dzelzceļš, apvedceļš, arī ūdens pieejamība. Plus vēl Valmierā kā industriālā pilsētā ir jaudīga apkalpojošā sfēra tieši industrijas vajadzībām. Tāpat būtiska joma ir laba līmeņa tehniskās izglītības pieejamība, ko piedāvā gan Vidzemes Augstskola, gan Valmieras tehnikums, jo nepieciešamās kvalifikācijas kadrus iespējams sagatavot uz vietas.

Lai šo teritoriju iegūtu no valsts īpašumā, nācās mainīt Valmieras administratīvo robežu. Plānojumā šo vietu sauc – mežs ar rūpniecisko apbūvi. Ar īpašu likumu šī zeme tika nodota Valmieras pašvaldībai 2017. gada 29. jūnijā. Tad tapa atkal jauns pilsētas plānojums, atkal nācās veikt jaunu ietekmes uz vidi novērtējumu. Vienlaikus gan tika meklētas Eiropas finansējuma programmas, ar kuru palīdzību šeit visu attīstīt, gan arī zīmēti iespējamie projekti. Tad nāca bremzējošie faktori: kovids, trīspirkstu dzenis šī meža teritorijas vidū plus vēl militārais piesārņojums šajā pašā vietā. Divi gadi pagāja, kamēr visu šo problēmu mezglu negaidīti atrisināja... egļu mizgrauzis, kas iemetās tieši tai meža vietā, kur bija militārais piesārņojums, kura likvidēšanai vajadzēja izcirst mežu vietā, kur mita trīspirkstu dzenis! Mizgrauža dēļ vispirms šeit nācās veikt kailcirti, pēc tam, protams, varēja arī likvidēt militāro piesārņojumu.

Šobrīd Valmieras novada pašvaldība piedalās Eiropas Atveseļošanas noturības mehānisma (ANM) programmā ar daļu – 57 hektāriem – Valmieras Industriālā parka teritorijas. Šeit (labajā pusē dzelzceļam, raugoties Rīgas virzienā) top loģistikas laukums vilcienu kravām 4,6 hektāru platībā. Šajā pusē plānotā nomas platība bija 37 hektāri, to ieguvusi SIA PATA BOARD, otrā pusē dzelzceļam – 26 hektāri, tur biorafinēšanas ražotni plāno izvērst SIA Fibenol Latvia. Vēl palicis tālākais gabals – 12 hektāri – dzelzceļa labajā pusē, šī platība patlaban gaida potenciālos nomniekus izsoles procesā. Tāpat izsludināti konkursi arī uz loģistikas uzņēmuma un dzelzceļa sliežu pievada parka labajai pusei apsaimniekotāju. Iespējams, tiks realizēts līdzīga dzelzceļa pievada projekts arī uz Valmieras Industriālā parka kreiso platību, kur 2030. gadā ražošanu plāno sākt Fibenol Latvia.

Reālie būvniecības darbi Valmieras Industriālā parka teritorijā (dzelzceļam labajā pusē) sākās 2024. gada rudenī, kaut ko agrāk sākt traucēja gan pietiekami apjomīgie teritorijas sanācijas darbi 2023. gadā, gan arī Krievijas 2022. gadā sāktais karš Ukrainā.

Šobrīd novads intensīvi strādā pie potenciālo nomnieku meklēšanas, te plaši tiek izmantotas Latvijas vēstniecības ārzemēs, ar kurām laba sadarbība. Interese ir gan no Latvijas, gan arī Baltijas un Skandināvijas, tiek meklētas iespējas pa tiešo kontaktēties ar konkrētajiem uzņēmumiem. Taču ilgi runāties nav laika – jau 2028. gada beigās ANM programma paredz rādītāju izpildi gan darba vietu (vispirms!?), gan investīciju ziņā.

Ar šī brīža aktivitātēm un dažiem interesantiem risinājumiem Liesmu iepazīstināja un vēlāk arī uz vietas objektā visu izrādīja SANDIS SVARINSKIS, Valmieras novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks, kurš vada arī Kapitāla pārvaldības un uzņēmējdarbības atbalsta nodaļu.

Kurās pozīcijās šobrīd norit aktīvākais darbs Valmieras Industriālā parka būvlaukumā?

Pilnā sparā rit dzelzceļa ievada būvniecība. Tagad gaidām atbilstošus laika apstākļus, lai varētu veikt dzelzceļa sliežu pārbīdi esošā Valmiera – Rīga dzelzceļa vienā posmā. Pēc tam jau visai ātri varēs veikt dzelzceļa sliežu ieklāšanu Industriālā parka teritorijā. Vissarežģītākais šajā procesā bija sagatavot pamatni, sliežu montāža jau ir samērā ātrs process. Turpinās loģistikas laukuma betonēšana. Teritorijā jau uzstādīti ārējās apgaismes stabi – visa nepieciešamā parka teritorijas daļa būs ļoti labi apgaismota arī diennakts tumšajā laikā. Turpinās arī elektrības kabeļu izbūve. Vispirms tiks uzbūvēts elektrības transformators, pēc tam taps arī apakšstacija palielinātai elektrības jaudai, bet to jau būvēs konkrētais uzņēmējs – Fibenol Latvia.

Ar kādām grūtībām nācies saskarties līdz šim?

Ir bijušas pāris problēmas, kuras nu jau esam atrisinājuši. Novada pašvaldība pārņēma no valsts Dumbrāju ceļu (no Cēsu rotācijas apļa tālāk līdz dzelzceļa Valmiera – Rīga pārbrauktuvei) posmā līdz Kauguriem. Savā ziņā tā bija spiesta lieta, citādi Latvijas valsts ceļi, kuru pārziņā šis posms, nesaskaņoja izbrauktuves no Valmieras Industriālā parka uz šo ceļu, aizbildinoties, ka esošajam ceļam neesot atbilstoša noslodze. Tagad šo ceļu pārbūvēs jau novada pašvaldība, papildus tiks izbūvēts veloceliņš – vispirms no pilsētas robežas (rotācijas apļa pie Zemessardzes daļas) pa vidu abiem Valmiera – Cēsis ceļa virzieniem līdz Cēsu rotācijas aplim, tad tālāk līdz Kauguriem.

Varbūt parka teritorijā top arī kas patiešām tehnoloģiski interesants?

Laikam par tādu lietu varētu dēvēt tā saukto mitrāju. Ne visi ūdeņi no parka teritorijas tiks novadīti uzreiz lietus ūdens vai sadzīves kanalizācijā, vispirms tie izies caur šo mitrāju. Tā ir inovatīva lieta, ir izrakts īpašs grāvis, kur šie ūdeņi vispirms nofiltrēsies un tikai pēc tam tecēs tālāk. Zinātniski šo procesu sauc par fitoremidāciju. Arī līdz šim inovatīvajam un Latvijā šobrīd unikālajam risinājumam nonācām un to realizējām tikai tāpēc, ka sākotnēji mums Latvijas valsts ceļi nesaskaņoja lietus ūdens kanalizācijas maģistrāli ūdeņu tālākai novadīšanai uz Gauju.

SAIMNIECĪBA VAIRĀKOS LĪMEŅOS. No blakus esošās Valmieras – Rīgas dzelzceļa līnijas ievadu Valmieras Industriālā parka teritorijā – divus blakus esošus sliežu ceļus – aizsegs iespaidīgs uzbērums, kas patlaban top, nogāzes zem melnzemes kārtas stiprinot ar plastmasas režģi. Blakus dzelzceļa ievadam paralēli būs iekšējais divvirzienu asfaltētais ceļš. Apgaismojumu diennakts tumšajā laikā šajā vitāli svarīgajā zonā nodrošinās jaudīgas laternas 25 metrus augstos stabos.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Ziemeļvidzeme – mūsu nākotnes reģions» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2025.LV/RMA/1.6.1/001