Sadarboties, saglabāt un attīstīt labās lietas

– Drīz būs apritējuši divi gadi, kopš sākās praktiskas runas par reformu, un pakāpeniski šajos procesos esmu krietni iesaistījies. Kad sapratu, ka Rūjiena un Naukšēni tiek virzīti pie Valkas, izlēmu, ka nevaru noskatīties no malas. Mūsu darbības kulminācija bija VARAM ministra Jura Pūces sagaidīšana Rūjienā ar ilgi nebijušu iedzīvotāju vienotību un smagās tehnikas parādi. Gan pirms tam, gan pēc tam notika sarunas ar pašvaldību cilvēkiem, ar iedzīvotājiem, ar ministriem, politiķiem un ierēdņiem. Tā radās apņēmība šo procesu mainīt, galvenie iniciatori bija mūsu uzņēmēji – Ilze Berga, Jurģis Krastiņš un citi. Sākumā no pašvaldību darbiniekiem bija diezgan nogaidoša nostāja, pirmais atsaucās Rūjienas mērs Guntis Gladkins, aktīvi iesaistījās arī Rūjienas domes darbinieki. Būtisks bija Valmieras domes lēmums un Jāņa Baika atbalsts Rūjienas un Naukšēnu pievienošanai Valmieras novadam.

Ir jau diezgan viegli savu viedokli paust pret kaut ko, bet ir jāsper nākamais solis un jāsaka, ko tu piedāvā darīt. Domas dalījās, kāds minēja, ka visu vajag saglabāt, vēl kāds ieteica veidot pierobežas novadu ar Mazsalacu un Rūjienu, kāds uzskatīja, ka labāk iet kopā ar Valku. Es visu laiku aizstāvēju domu, ka mums jāsaka skaidri: esam par reformām un par Valmieru. Protams, ir jābūt pietiekami zinošiem, aktīviem un spējīgiem noformulēt un aizstāvēt savu viedokli, jo salīdzinot ir liela atšķirība – divi, desmit vai piecdesmit tūkstoši iedzīvotāju. Jāveido prasme sadarboties, sadzirdēt otra viedokli un saprotami pamatot, arī mainīt, papildināt savu viedokli. Manuprāt, cilvēki, skatoties, kas šobrīd notiek pasaulē, vairāk domā, kas ir tās mūsu kopīgās vērtības, kuri jautājumi cilvēkiem ir svarīgi ne tikai Naukšēnos, Rūjienā, Mazsalacā, Kocēnos, Burtniekos, Beverīnā, Strenčos, Valmierā. Iedzīvotāji nesavtīgi īsteno skaistas idejas Burkānciemā, Jāņparkā, Pārgaujā un citur. Liekam šīs mūsu labās idejas un lietas kopā gan pilsētnieki, gan laucinieki. Saprotam arī, ka pārmaiņas prasa pārdomātus, bet stingrus lēmumus, jaunajā situācijā rīkojamies racionāli, prasām amatpersonām samazināt ikdienas administratīvo un birokrātisko slogu.

Valmieru redzu kā spēcīgu centru ar sabalansēti attīstītu teritoriju, kas robežojas arī ar Igauniju. Man ir ļoti grūti iedomāties, kā, piemēram, Kurzemē pašvaldība bez centra varēs sekmīgi attīstīties, jo pēc elementāras loģikas katrai pārraugāmajai teritorijai tomēr ir centrs, bet tas nenozīmē, ka šis centrs uzvedas tikai kā sūklis, kas visu nosūc no perifērijas. Esmu pārliecināts, ka mūsu katra personiskā un arī mūsu valsts brīvība ir svarīgākā no mūsu pamatvērtībām, bet tā ir reizē arī atbildība un izpratne arī par līdzcilvēku un mūsu tautas pastāvēšanu. Tas ir mūsu sadzīvošanas un izpratnes jautājums, tāpat arī jaunajā novadā mums ir zināma atbildība par katras pilsētas, katra pagasta iedzīvotājiem.

Šeit atkal ir jautājums, kā jaunā pašvaldība redz, pirmkārt, bērnu izglītības un zināšanu ieguves iespējas un visas lietas, kas saistās ar papildu jeb interešu izglītību – mūzikas un mākslas skolām, pašdarbības kolektīviem un profesionālajiem pulciņiem, sporta nodarbībām, kas Latvijā salīdzinājumā ar citām valstīm ir ļoti augstā līmenī. Tā taču ir pirmā prioritāte, lai mūsu bērni, laucinieki vai pilsētnieki, varētu izaugt vispusīgi attīstīti, radoši un izglītoti, lai viņi būtu spējīgi patstāvīgi domāt, spriest un pieņemt lēmumus. Saprotam, ka ne jau visi kā mūsu Dāvis Bertāns var kļūt par NBA spēlētāju, bet būs, kas sportos Latvijas, būs, kas novada vai tikai savas apkaimes līmenī, katram bērnam jārod iespēja attīstīties arī kā zvaigznei, visādās jomās.

Nākamā būtiskā lieta ir cilvēki, kuri dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr spēj tikt galā ar savām ikdienas vajadzībām, – mums ir jāsaprot un jāpalīdz vājākajiem, jo tāda ir dzīve – visi nekad nevar būt veiksminieki. Tomēr šobrīd plaisa starp tiem, kuri divreiz gadā var atļauties iekāpt lidmašīnā un aizbraukt uz dienvidu kūrortiem, un tiem, kuri nevar «savilkt galus», pieaug. Svarīgi, lai zinoši un varoši cilvēki jaunajā novadā vēlētos un godprātīgi varētu uzturēt savus uzņēmumus, dodot darba vietas godprātīgiem un čakliem darbiniekiem. Sadarbojamies un atbalstām vietējos!

Ļoti ceru, ka pasaules globālās spēles un nejēdzības mūs nesašķels un nesamals, bet vajadzības gadījumā kā tauta spēsim nostāties plecu pie pleca, lai rīkotos vienoti, gudri un cēli. Katrs uzturam stipru garu un labu veselību, domājam un darām, ejam gaišu savu ceļu. Novēlu katram mierīgus Ziemassvētkus!

KASPARS KĻAVIŅŠ. Ārijas Romanovskas foto