Recepšu kaudzes izzudīs

Tuvojoties obligātajam E-veselības lietošanas uzsākšanas termiņam 2018. gada 1. janvārim, jau vairāk nekā 60% ģimenes ārstu ir noslēguši līgumus par E-veselības lietošanu. Vienlaikus līgumus par E-veselības lietošanu jau noslēguši visi stacionāri, gandrīz visas aptiekas un vairāk nekā puse ambulatoro iestāžu un speciālistu.

Visi vingrinās

Taču tas, ka noslēgti līgumi ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) par E-veselības portāla izmantošanu, nenozīmē, ka jau pašlaik mediķi cenšas aizmirst par ierasto kārtību. Aptiekāri «Liesmai» stāstīja, ka mūspusē vien pāris ģimenes ārstu un daži speciālisti jau centīgi izraksta receptes elektroniskajā vidē. Pārējie vilcinoties.

Kādi argumenti? Ģimenes ārstu praksēs joprojām uzskata, ka elektroniskā sistēma ir pilnveidojama, ka nedrīkst pieļaut, lai viena pacienta apkalpošanai e-vidē būtu jātērē teju pusstunda, aizmirstot, ka svarīgāka par recepšu rakstīšanu datorā ir pacienta uzklausīšana un izmeklēšana.

Pārsvarā mediķi apgalvo, ka sistēma ir vajadzīga, bet pierašana prasīs daudz laika. Tas būs gana sarežģīti, jo sistēma tiek palaista laikā, kad slimnīcās un ārstu praksēs ir lielāka pacientu plūsma nekā vasaras mēnešos, kad sistēmā visas ieinteresētās puses iekļautos organiskāk.

Kā ārsti, tā farmaceiti norāda, ka varbūt vajadzēja vēl pusgadu paciesties ar sistēmas palaišanu, ļaujot papīra un elektroniskajai kārtībai darboties paralēli.

Iesaistītās puses atzīst, ka pagaidām kā ārsti trenējas ar virtuālo recepšu izrakstīšanu, tā aptiekāri ievingrinās elektronisko recepšu apkalpošanā.

E-veselības sistēmas ieviešanas procesā, šķiet, nepamatoti ir piemirsts trešais spēlētājs — sabiedrība: pacienti un medikamentu pircēji, kuriem visdrīzāk par e-veselības peripetijām un to,  kā pārmaiņas skars viņus, ir vismazāk informācijas.

DZĪVOJAM TEHNOLOĢIJU LAIKMETĀ, tāpēc jau no 1. janvāra, izejot no ārsta kabineta, rokās nebūs recepšu žūksnis, bet aptiekā tik un tā varēs nopirkt ārsta e-vidē izrakstītās zāles. Jāņa Līgata foto