Igauniskās ābeļu muļķības vai gudrības
Par Kalvi Eliasu, kurš rosās Kauguru pagasta «Svitku» augļu dārzos, kā zaļi domājošu un pēc iespējas dabiskākas saimniekošanas ceļus meklējošu dārznieku esmu rakstījis jau vairākkārt. Jaunākie viņa meklējumi saistās ar augļu koku vainagu veidošanu un atjaunošanu, lai būtiski paildzinātu koku ražīgo mūžu.
Meklējumos viņš ir bijis arī Igaunijas Polli dārzkopības pētījumu institūtā un tur par daudzām lietām izrunājies ar pētnieku Toivo Univeru, kurš savos dārzos arī ļoti piedomā par ābeļu vainagu veidošanu.
Taču Kalvi vispirms ieinteresējušas tajā pusē pie daudzām privātmājām redzētas īpatnējas, pat diezgan kroplīga izskata ābeles. Tām veidots tā saucamais lietussarga vainags. Princips viņiem tur ir tāds, ka ne augstāk kā acu augstumā ābelei noņem galotni, pēc tam visus zarus, kas aug uz augšu, arī ņem nost. Atstāj vien tos zarus, kas aug līmeniski. Tāda vainaga veidošana prasa apmēram trīs gadus. Tur pat speciālists neesot vajadzīgs.
AR SKATU JAU AIZNĀKAMAJĀ PAVASARĪ. Kalvis Eliass ābeļdārzā gandrīz vienmēr iet ar zaru griežamām šķērēm kabatā: var taču gadīties, ka acīs iekritīs no ābeles vainaga kaut kas noteikti izgriežams. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv