Tulkotājs Briselē

Kāds ir tavs amats pašlaik?

Sākšu ar to, ka, lai tevi pieņemtu darbā par tulkotāju, tev jāzina bez savas pamatvalodas, kas arī ir viena no ES oficiālajām valodām, vēl vismaz divas svešvalodas. Tajās tad zināšanas konkursā tiek pārbaudītas diezgan pamatīgi. Ņemt cilvēku, kurš var tulkot tikai no vienas valodas, būtu liela izšķērdība.

Ko tu liki priekšā bargajiem Briseles vērtētājiem?

Vācu un angļu valodu. Tagad esmu piemācījies klāt arī franču.

Pa kuru laiku biji ekselentā līmenī iemācījies angliski?

Vienu gadu, tas bija Millenium gads, nodzīvoju un nostrādāju Anglijā. Harogetā, kas ir starp Jorku un Līdsu Anglijas ziemeļos. Šķiet, tā bija ar Sorosa fonda līdzdalību organizēta skolotāju apmaiņas programma, kurā bija iesaistījušās angļu privātskolas, uz vienu mācību gadu ņemot pie sevis strādāt skolotājus no Austrumeiropas. Es tur biju gan internāta audzinātājs, gan dažām klasēm pasniedzu vācu valodu, tās bija kādas 10 stundas nedēļā. Arī pats dzīvoju internātā, reizi trijās dienās bija mana dežūra, kad biju atbildīgais par visu internātu.

Filmās šie angļu privātskolu internāti redzēti, bet kā ir patiesībā?

Daudzas aprakstītas un filmās rādītas lietas tur arī notiek, bet es biju pārsteigts, ka savā zēnu internātā tur ieraudzīju to pašu ģedovščinu, ko biju redzējis padomju armijā. Taču es, kā jau armijā pabijis cilvēks, to lietu ātri atpazinu un puišiem skaidri un gaiši pateicu: kamēr es strādāju, tādas lietas te nenotiks, pie manis tās neies cauri! Noslēdzām tādu kā pamieru, un es biju ļoti apmierināts, jo turpmāk visa gada laikā mums nekādu konfliktu nebija.

IGORS BĒRZIŅŠ. Jāņa Līgata foto