Mitrāji — bagātības, kādu daudziem nav
Februārī godinām Ramsāres Konvenciju
Kopš 1971. gada 2. februāra, kad Irānā Ramsārē daudzu valstu pilnvarotas personas parakstīja Konvenciju «Par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi», katru gadu februāra sākumā atzīmē Pasaules mitrāju dienu. Šogad par galveno datumu bija noteikts 5. februāris, taču iespēju robežās Latvijā dažādi mitrājiem veltīti pasākumi turpināsies vēl visu šo nedēļu. Pašlaik pasaulē šai konvencijai jau pievienojušās vairāk nekā 160 valstis, akcentējot nu jau pāri par diviem tūkstošiem Ramsāres Konvencijai atbilstošu teritoriju aizsargāšanu.
Šādu piekrišanu tik daudzās valstīs Ramsāres jeb, kā tagad dēvē, Mitrāju konvencija ir ieguvusi ar to, ka ļoti paplašinājusies tās pieņemšanas sākotnējā ideja. 1971. gadā galvenais akcents bija aizsargāt ūdensputnu dzīves vidi, kas mitrāju samazināšanās dēļ strauji sarūk.
Ar nokavēšanos novērtētie
Pašlaik, zinātniekiem daudz rūpīgāk un ar jaunākajām tehnoloģiskajām iespējām izvērtējot mitrājos notiekošos procesus, vairāk nekā pārliecinoši tiek pierādīta vajadzība pēc mitrājiem. Tie ir ļoti nozīmīgi ne vien bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā, bet arī cilvēku labklājības nodrošināšanā. Diemžēl arī mitrāju vajadzību (tāpat kā citas dabā saudzējamas vērtības) sākam apzināties ar lielu novēlošanos: zinātnieki lēš, ka kopš 1900. gada ir jau izzuduši (pareizāk, iznīdēti vai sabojāti) 64% pasaules mitrāju. Te jāatceras, ka mitrāji ir ne tikai purvi. Tos veido arī palienes, dažādas ūdeņu platības, pat mākslīgās. Tieši mitrāji ir tie, kas regulē ūdens režīmu, palīdz samazināt plūdus, veic ūdeņu attīrīšanu un papildina ar ūdeni gruntsūdeņus. Arī zem Latvijas esošās saldūdens lielās rezerves ir tur iekrājušās tikai no mitrājiem, galvenokārt purviem. Arī Salacai vai vistīrāko ūdeni starp citām Latvijas upēm nodrošina tā pieplūdums ar neskaitāmajiem avotiem no dižākā mūspuses mitrāja Ziemeļu purviem.
Upju, ezeru un purvu zeme
Nozīmīgākās mitrāju platības pie mums veido vairāk nekā 12400 upes un 2256 ezeri, kas ir lielāki par hektāru, tie kopā ar mākslīgajām ūdenskrātuvēm aizņem ap 3,7% no Latvijas teritorijas. Nosacīti neskarti purvi aizņem 4,9%, bet kūdras atradnes (purvi un daži slapjo mežu veidi uz kūdras augsnēm) aizņem 10,4% no teritorijas.
Mums ir arī bagātības, par kādām daudzas pasaules valstis var vien sapņot. Tās veido sešas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kas novērtētas kā starptautiski nozīmīgas Ramsāres vietas: Kaņiera ezers, Engures ezers, Teiču un Pelečāres purvi, Ziemeļu purvi, Lubāna mitrāju komplekss un Papes mitrāju komplekss. Tās ir vietas, kurās daba vēl joprojām ir dabiska un kuras tādas saglabāt arī nākotnei ir mūsu paaudzes pienākums.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv