Lai lasis nekļūst par dabas retumu

— Oktobrī ūdens aizpūšana no jūras krasta lašu ienākšanu upēs būtiski piebremzēja, tādēļ vēl jo būtiskāk ir nosargāt nārstu jau ienākušajiem. Tie paguva jau vasaras nogalē, kas bija pietiekami lietaina. Ir dažādas sakritības ar vējiem un ūdeni jūrā, kuras pat vēl nav līdz galam izpētītas, kas nosaka laiku un apstākļus, kad šīs zivis sāk ienākt upēs uz nārstu. Nav retums, ka jau jūlija beigās un augusta sākumā, ejot gar upi, var pamanīt taimiņus. Ir ziņas, ka laši uziet augšā līdz Gaujienai.  Iespējams, ka tie iet vēl augstāk, bet tik tālu uz augšu vēl nav ļoti pētīts. Taimiņi aiziet stipri tālāk, pat mazos meliorācijas grāvjos, kas reiz bijušas upītes. Viņiem ir instinkts, ka jātiek uz nārstu atpakaļ tur, kur dzimuši. Zivis dzimtās upes nosaka pēc viņām pazīstamā ūdens ķīmiskā sastāva. Tādēļ būtisks ir lašupju pat minimāls piesārņojums ar dažādām vielām. Tad zivis vairs savu dzimto upi nespēj atrast un nārsts var arī izpalikt. Vai aizliegums šajā laikā spiningot nav pārāk bargs? Pat, kad šāda aizlieguma nebija, lasi Gaujā pie Valmieras noķēra vien daži. Uzskatu, ka nav. Ja tiešām visi būtu tik godīgi, ka ķertu vien līdakas un, noķerot lasi vai taimiņu, to noteikti atlaistu, varētu vēl par to domāt. Pieredze  diemžēl liecina, ka agrāk it sevišķi Gaujas lejastecē noķēra daudzi, bet atlaida tikai retais.  Turklāt, kad drīkst spiningot ar mākslīgiem mānekļiem, šo paņēmienu izmanto malu zvejnieki, kuri jau tieši lašus vai taimiņus cenšas noķert.Ir tā, ka lašveidīgās zivis pie nārsta vietām ierodas jau labu laiku pat pirms nārstošanas. Tur oļos lašu mātes ar asti sāk veidot ligzdu bedrītes. Nārstojot katrā tādā tiks atstāti ap 10 tūkstošiem ikru, kurus apaugļos tēviņi un pēc tam turpinās šīs ligzdas sargāt. (Izšķīlušies mazuļi izlien no grunts tikai maija sākumā.) Pirms nārsta un nārsta laikā lašveidīgie nebarojas, tātad it kā nebūtu uz mākslīgās ēsmas pat noķerami. Taču, kad viņu veidotajai bedrei slīd pāri mānekļi, zivij šķiet, ka rūpīgi veidotā nārsta vieta ir apdraudēta. Tā, lai traucētāju aizdzītu, metas virsū māneklim, bet  trāpās uz āķiem, faktiski tiek aizķerta, cemmerēta. Tāpēc pareizi ir lašveidīgās zivis netraucēt nedz  pirmsnārsta, nedz nārsta laikā. Varbūt spiningošanas ierobežojumus rudeņos varēsim atcelt, ja atkal pienāks laiki, kad Latvijas upēs  lašu un taimiņu būs daudz.