Kazu gravas dārgumi
Jau kopš 2018. gada Latvijas un Igaunijas kopprojekta «No pazemes ūdeņiem atkarīgu ekosistēmu vienota apsaimniekošana pārrobežu Gaujas-Koivas upju baseina apgabalā» (Est-Lat 62, GroundEco) ietvaros tiek veikti pētījumi Kazu gravā, kas atrodas šaipus Cēsīm Priekuļu pagastā. Igaunijā šāda paša rakstura pētījumi notiek Matsi avotu purvā netālu no Latvijas robežas, kur tiek vērtēta to mijiedarbība ar Koivas (Gaujas) baseina ūdeņiem.
Kazu grava ir pietiekami populārs tūristu apskates objekts. Lielāko ievērību te izpelnījies apsūnojušo akmeņu rotātais Septiņavotu ūdenskritums, kuru ūdeņiem bagātākajā laikā pat vērtē par visiespaidīgāko Latvijā. Tas ir 7,5 metru augsts un pavasarī veido ļoti gleznainu ainavu, bet tādās ziemās, kad ūdens sasalst, te top pasakaina pils. Ir te arī mazāki, vien lietainākās sezonās skatāmi ūdenskritumi. Arī 300 metrus zemāk no galvenā strauta ir vēl viens, ap 1,2 metrus augsts un 2,8 metrus plats ūdenskritums. Ievērības cienīgas ir arī vairākas alas, tostarp lielākās zināmās dolomītu alas Latvijā. Kazu gravas gadsimtiem ilgi tapušie veidojumi turklāt ir interesanti ne tikai no ģeoloģiskā un ainaviskā viedokļa, bet te sastopams arī īpatnējs, tikai saldūdens kaļķiezi (avotkaļķi) izgulsnējošus avotus raksturojošs augu sugu kopums.
NEIZSĪKSTOŠIE. Kazu gravas avoti cenšas atjaunot cilvēku reiz sabojāto ekosistēmu.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv