Katrai skolai sava vieta

Rit otrais mācību gads, kad visas pilsētas, mazpilsētu un pagastu mācību iestādes strādā Valmieras novada pašvaldības uzraudzībā un pašvaldības Izglītības pārvaldes pārziņā. «Liesma» jau rakstīja, ka, izveidojoties lielam novadam, liela kļuvusi arī tā nozaru saimniecība. Par izglītības jomu runājot, 16 pirmsskolas izglītības iestādes, kā arī pirmsskolas izglītības grupas, kas darbojas 8 vispārizglītojošajās mācību iestādēs; 24 vispārējās izglītības iestādes; divas speciālās izglītības iestādes; novadā ir 9 profesionālās ievirzes izglītības iestādes un viena profesionālā vidējā izglītības iestāde, bet interešu izglītība tiek īstenota visās vispārizglītojošās skolās un Valmieras Jaunatnes centrā «Vinda».

Skolu tīkls izturīgs. Vai noturīgs?

Par tiešu reformu skolu tīkla pārveidē, optimizācijas ceļu ejot, jau tika rakstīts. Tiešas pārmaiņas skārušas Naukšēnu vidusskolu. Tā šo un nākamo mācību gadu vēl strādā kā vidusskola, tad pārkārtojas par jaudīgu pamatskolu.

Kuluāros vēl diskutēts par Mazsalacas vidusskolu, Brenguļu sākumskolu, Burtnieku Ausekļa pamatskolu un par to, kā darbu turpinās divas speciālās izglītības iestādes, kas Valmierā un Vaidavā. Dažas atbildes ir atnākušas.

Mācību iestādes parāda raksturu

Brenguļu sākumskola darbu turpina. Ir bērni, kas iegūst sākumskolas izglītību, ir pirmsskolas grupas. Skoliņa, kas reizi pa reizei bijusi zem reformu naža, joprojām strādā. Ir ziņas par attīstības plāniem.

Pašlaik Brenguļu sākumskola ir viena no 58 izglītības iestādēm Latvijā, kas šajā mācību gadā ieguvusi iespēju piedalīties profesionālās pilnveides programmā «Skola katram bērnam: iekļaujošas izglītības iespējas un risinājumi izglītības iestādē».

Brenguļu sākumskolas mērķis šajā mācību gadā ir mācību vides un uzdevumu veidošana, sniedzot iespēju ikvienam izglītojamajam mācīties praktiski, iepazīstot un pētot, veidot savu pasaules skatījumu un attīstīt zinātkāri. Skolēniem būs iespēja pielietot mācību līdzekļus, lai izzinātu, pētītu un darbotos praktiski. Pedagogi veidos uzdevumus, kas būs atbilstoši katra bērna spējām, tā veicinot mācīšanās prieku un attīstot zinātkāri.

«Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, esam noteikuši vairākus uzdevumus – organizēt tādu mācību vidi, kas ir vērsta uz izglītojamo praktisku darbošanos. Veidot radošus uzdevumus un izglītojošas spēles ikviena izglītojamā noderīgu prasmju attīstīšanai, sadarboties ar vecākiem un iesaistīt viņus praktisko nodarbību veidošanā,» tā Brenguļu sākumskolas direktore Sandra Kaufmane.

Skola plāno reizi mēnesī organizēt skolotāju domnīcu, kurā apkopos un dalīsies pieredzē ar izveidotajiem uzdevumiem un spēlēm, kā arī iesaistīs vecākus kā sadarbības partnerus, kuri piedalīsies pasākumu organizēšanā, sarunās. Skolotāju kolektīvam iecerēts doties pieredzes apmaiņā uz citām Valmieras novada skolām, kā arī dažādot mācību procesu, piesaistot Valmieras Jaunatnes centra «Vinda» un Zinātkāres centra «ZINOO» Cēsīs speciālistus. Mācību gada noslēgumā skola ir iecerējusi sasniegt pozitīvu dinamiku mācību darba plānošanā un vadīšanā, kā panākt izaugsmi skolēnu praktiski pētnieciskajā darbībā.

Burtnieku Ausekļa pamatskolai telpu ziņā priekšā jurģi, bet citādi pamatskola ar tās piedāvātām izglītības iespējām ir ļoti vajadzīga vietējām ģimenēm, bērniem. Skolai ir savas tradīcijas, pieredzējis kolektīvs. Izveidojoties Valmieras novadam, tika vien vērtēts, vai skolai jāatrodas esošajā adresē vai tā jāmaina atpakaļ uz pagasta centru. Vai skolai būs sava vieta Nākotnes ielā? Burtnieku apvienības vadītāja Kristīne Auziņa, taujāta par iespējām, pārmaiņām, vīzijām, jau paudusi, ka, izdarot visas nepieciešamās pārbūves, Burtnieku Ausekļa pamatskola 1. septembri jaunajās telpās varētu piedzīvot 2025. gada rudenī.

«Esam spēruši strauju soli uz priekšu! Izstrādājām vīziju, lai saprastu, vai esošajā ēku kompleksā Nākotnes ielā 15, protams, būvējot arī papildus kaut ko klāt, ir iespējams izvietot pamatskolu no pirmās līdz devītajai klasei. Pilnīgi jaunu skolu mēs neuzcelsim, mums jāizmanto tas, kas mums jau ir. Bāze būs Jauniešu centra ēka, kurā jau vēsturiski ir bijusi skola. Svarīgi: tiks pārcelta pilna pamatskola! Pamatskola ar deviņām klasēm – tāds uzdevums bija vīzijas izstrādātājam un tieši tāds pats būs arī projektētājam!» «Liesmai» iepriekš sarunās norādījusi Kristīne Auziņa. Priekšā darbs arhitektiem un projektēšanas iepirkuma izsludināšana. Burtnieciešiem un bērnu vecākiem svarīgākā ziņa – pamatskola pagastā būs! Pārmaiņas prasa līdzekļus un laiku, bet pamatskolas nozīme netiek nonivelēta.

«Viennozīmīgi esam par to, ka izglītība pirmsskolā un sākumskolas posmā ir obligāti jānodrošina tuvāk bērna dzīvesvietai. Ministrijā drīkst norādīt uz skaitļiem, bet mums apstākļi jāvērtē individuāli. Kur skolēni dzīvo, kā līdz skolai nokļūst. Tas viss ir jākārto, jārisina, lai tik tiešām kvalitatīva izglītība būtu pieejama katram novada bērnam,» tā, jaunajam mācību gadam sākoties, uzsvēra Valmieras novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Iveta Pāže. Šis princips tiek ievērots.

Pārmaiņas tuvākajos mācību gados gan varētu skart speciālās izglītības iestādes – Valmieras Gaujas krasta vidusskolu-attīstības centru un Ziemeļvidzemes pamatskolu, bet pagaidām zināms vien tas, ka Vaidavā tad varētu vairāk uzmanību pievērst pusaudžu un jauniešu skološanai profesionālajā ievirzē, bet Valmierā turpinātos izglītošanās speciālajās mācību programmās.

Mazpilsētās vidusskolas paliek

Valmieras pašvaldībā norāda, ka ir jāievēro MK noteikumi, kritēriji, pēc kuriem tiek piešķirts valsts finansējums mācību procesa īstenošanai. Kritēriji ir vairāki, bet viens no tiem tomēr ir skolēnu kopējais skaits mācību iestādē un apmācāmo skaits klašu grupās.

«Vērtēsim skolu tīklu Valmieras novadā, atkal noteikti notiks sarunas izglītības iestādēs. Tikai pēc skrupulozas vērtēšanas, sarunām un diskusijām izglītības iestādēs varēsim pieņemt lēmumus par skolu tīklu sakārtošanu, ja tādi būs nepieciešami,» norādīja Iveta Pāže. Skaitot audzēkņus vidusskolu klašu grupās, skatoties, ko paredz Ministru kabineta noteikumi finansējuma piesaistei vidusskolām, ik pa laikam pārmaiņu virpulī tiek mēģināts raut arī Mazsalacas vidusskolu, jo, matemātiski rēķinot, visās vidusskolas klašu grupās skolēnu nav ļoti daudz, bet pagaidām konkrētu sarunu, lēmumu par pārmaiņām nav un skola darbu turpina, attīstot infrastruktūru, pilnveidojot mācību saturu, radošumu, jo skolas sākumskolas un pamatskolas klasēs zinātkāro netrūkst. Iepriekš mazākās klasītes mācījās arī Ramatā, tagad šis optimizācijas solis sperts un visi skolēni un jaunākās klases zināšanas apgūst Mazsalacas vidusskolā.

Un tomēr Izglītības un zinātnes ministrija, veroties skolu tīkla sakārtošanas virzienā, ugunskuru bez degšanas neatstāj un pagales no jauna tiek piemestas. Rasts finansējums vairāk nekā 30,6 milj. eiro, lai, reorganizējot vidusskolas par pamatskolām, tās modernizētu un padarītu jaudīgākas.

«Skolu tīkla optimizācija ir bijusi karstu diskusiju tēma, taču šie 30,6 miljoni eiro ir pavisam konkrēts ieguldījums, lai pašvaldības kā skolu dibinātājas var pieņemt tālejošus un drosmīgus lēmumus un veidot spēcīgas pamatskolas savā novadā – veikt ilgtspējīgus ieguldījumus mūsdienīgas un energoefektīvas vides attīstībā, mācību tehnoloģijās un nodrošinājumā,» teikts nozares ministrijas sagatavotajā informācijā.

Nezina virziena pareizību

Skolēni jāmāca, bet izdarāmā ceļa norādes jāatrod skolotājam. Kad jautā par materiāli tehnisko bāzi, tad biežākā atbilde, ka tās trūkst. Skolās izskan viedokļi, ka tādējādi zaudē izglītības daudzpusība, padziļinātas iespējas apgūt priekšmetus, kursus.

«Skolotājs strādā, bet nezina, vai dara pareizi, vai tas ir rezultāts, ko no viņa gaida. Vai skolēns būs sagatavots pārbaudījumam, vai tas ir rezultāts, ko gaidīja jauno pieeju ieviesēji,» pārdomās dalījās Trikātas pamatskolas direktore Inguna Kondratjeva, bet Rūjienas vidusskolā izskanēja viedoklis: «Nav materiālās bāzes, nav digitālas vietnes, kur ieiet un smelties idejas (..) Šādai valstiskai pieejai ir sekas, jo skola, kas ierasti piedāvājusi padziļināti apgūt matemātiku, fiziku, ķīmiju un kuras bērni pat labprāt kārtoja šajos priekšmetos eksāmenus, to tagad nevar nodrošināt.»

Rūjienas vidusskolas direktore Linda Čākure kritizēja nevis kompetenču pieeju, bet nesakārtoto pāreju, kas nedod iespēju skolām augstvērtīgi realizēt iepriekš sasniegto un attīstāmo.

«Skolotājiem vajag skaidrību, lai tā neziņas migla ir nost no acīm, tad primāri ieguvējs būs skolēns,» sarunā ar «Liesmu» sacīja Agita Zariņa-Stūre. Agita 16 gadus bija Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas direktore, uzsāka darbu Saeimā un tagad vada Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Pirms mēneša sarunā ar «Liesmu» Agita Zariņa-Stūre sacīja: «Sistēmā tika iepludināta viena pārmaiņa uz otras, kas ir kļūda. Inovācijas, ar kurām vairs nezināja, kā tikt galā. Mans priekšlikums, ka sistēmā pāris soļus jāatkāpjas atpakaļ un tā jāsakārto, jāiegūst pamatīgums. Skolotāji grib mācīties, bet traucē pārslodze un laika jautājums, un skolotājs ir sistēmas cilvēks, tāpēc viņam vajag skaidrību, bet prasības ir mainījušās: no skolotāja prasa lielu plānošanas prasmi, digitālās prasmes. Pašam jāplāno mācību process, lai būtu rezultāts. Tas nemaz nav viegli, bet skolotāji mācās, pieņem izaicinājumus. No otras puses katliņš arī ir pilns, jo pārmaiņu, reformu bijis pārāk daudz. Emocionāli cunfte ir apjukusi, sabrukusi, un daļa kolēģu izvēlas pamest nozari, tāpēc primāri ir jāatbalsta pedagogi: ar informāciju, materiālo bāzi, lai neziņa nenomāc.»

BĒRNA DZĪVESVIETAS tuvumā vienmēr jābūt bērnudārzam un pamatskolai. Šo nosacījumu par laimi neaizmirst ne nozares ministrija, ne pašvaldība. Šis attēls no Trikātas pamatskolas, kur vietējiem bērniem latviešu valodu un literatūru māca skolotāja Iveta Brence. Trikātas skoliņas absolvente, kas iemīlējusi savu skolu un skolotājas darbu arī. Ārijas Romanovskas foto

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022