Ja strādā, tad izdzīvot var
Nedaudz no amatniecības vēstures
Amatniecībai atšķirībā no rūpniecības ir ļoti senas tradīcijas. Laika gaitā ir radīti lieliski izstrādājumi, materiālu izpratnes un tehnoloģijas. Par amatniecības uzplaukuma laiku Latvijā pieņemts uzskatīt 1930. gadus. 1935. gadā tika nodibināta Latvijas Amatniecības kamera, kas nodibināja amatnieku biedrības praktiski visās lielākajās pilsētās. Šo biedrību darbs aptvēra ne tikai to biedru amata prasmes paaugstināšanu, bet arī bibliotēku dibināšanu, amatnieku vasaras nometņu, tūrisma braucienu, dažādu amatnieku pasākumu rīkošanu, žurnāla «Amatnieks» izdošanu un pat amatnieku bankas dibināšanu.
1993. gada 2. februārī LAK darbība tika atjaunota un pieņemts likums «Par amatniecību», kas noteicis, ka par nodarbošanos ar amatniecību uzskatāma ikvienas personas profesionāla darbība, pieņemot pasūtījumus vai izpildot darbus dažādos amatos.
1998. gadā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem tiek apstiprināti 157 amati, kuros personu profesionālā darbība, pieņemot pasūtījumus vai izpildot darbus, ir uzskatāma par amatniecību. Šobrīd LAK sistēmā darbojas vairāk nekā sešdesmit amatnieku organizāciju. Ir izveidoti amatnieku reģistri, sava izglītības, informācijas un zinātnisko pētījumu sistēma, attīstās cieša sadarbība ar Latvijas valsts, sabiedriskajām un saimnieciskajām organizācijām un analogām organizācijām ārvalstīs.
Laika gaitā un dažādu objektīvu apstākļu dēļ daudz kas amatnieku darba ikdienā mainījies, arī problēmu netrūkst, tomēr divi no Valmierā strādājošajiem amatniekiem, ar kuriem sarunājās «Liesma», savam izvēlētajam amatam joprojām palikuši uzticīgi.
Ja strādā, tad izdzīvot var
Valmierā, Stacijas ielā 26, atrodas darbnīca «Tip top», kur kurpnieka, šuvēja un mēbeļu restauratora, kā arī atslēgu izgatavošanas pakalpojumus šobrīd sniedz vairāki individuālā darba veicēji. Viens no viņiem ir ALEKSEJS, kurš darbnīcā strādā kopš 2009. gada. Meistars pieprot vairākus amatus – gan apavus māk salabot, gan mēbeles atjaunot. Alekseju darbā apmācījis kāds cits meistars, kurš arī darbnīcu viņam nopircis.
«Vai arī šajā laikā amatnieki ir vajadzīgi? Domāju, jā, īpaši, ņemot vērā tagadējo ražojumu kvalitāti, kas nav tik laba, kā gribētos, jo ražotāji cenšas ražot iespējami lētāk. Mēs strādājam ar labiem materiāliem. Sanāk, ka preču kvalitāti pat uzlabojam.
Pasūtījumu ir daudz, pat vajadzētu vairāk darbaroku, bet maz ir gribētāju amatus apgūt,» spriež Aleksejs.
Uz jautājumu, vai amatnieks ar savu darbu var izdzīvot, atbild īsi: ja strādā, tad arī var izdzīvot.
Meistars piebilst, ka arī par attīstību arvien tiek domāts. Ir iegādāts viss nepieciešamais – gan iekārtas, kas ir pamats turpmākajai darbībai, gan izveidojusies sadarbība ar materiālu piegādātājiem, un to klāsts, sevišķi mēbeļu restaurācijai, ir gana plašs.
ALEKSEJS. Ārijas Romanovskas foto
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Rakstu sērija – MĒS PAŠI» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2023.LV/RMA/03
#SIF_MAF2023
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv