Eiropas Savienībā aizsargājamie biotopi
Jau 1992. gada 21. maijā Eiropas Padome pieņēma direktīvu «Par dabīgo biotopu savvaļas augu un dzīvnieku sugu aizsardzību» (turpmāk — Biotopu direktīva). Uz tās pamata, lai aizsargātu Eiropas nozīmes retos dabīgos biotopus, nosaka Natura 2000 teritorijas. Katras ES dalībvalsts, tātad nu jau arī Latvijas, uzdevums ir apzināt šādus dabas retumus.
Aizsargājamie biotopi dalās grupās. Bijušā Valmieras rajona teritorijā no šīm grupām galvenie ir purvi, iežu atsegumi un meži. Katram biotopam dots savs kods.
Sākšu ar kodu 7110, kas dots neskartajiem augstajiem sūnu purviem, kuri ūdeni saņem tikai no nokrišņiem. Šajā grupā mums, piemēram, ir Ramatas Lielezera purvs, Augstrozes Lielezera purvs un vairāki citi, kuros raksturīgākie augi ir sfagnu sūnas, apaļlapu rasene, purva vaivariņš, ķērpji, pundurbērzs, dzērvene un citas purvu augu sugas. Ir jāpiemin arī degradētie augstie purvi, kuros vēl ir iespējama vai jau notiek dabiskā atjaunošanās. Tāds ir Kocēnu novadā purvs Lielais –II pie Zilākalna ciemata. Latvijā ir arī pietiekami daudz pārejas purvu un slīkšņas, kas arī ir aizsargājamas un kuru biotopam kods 7140.
SENS. Pirms sāk cirst, jāizvērtē, vai arī šāds mežs jau neatbilst kādam saudzējamo kodam.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv