Kauguru zemnieku nemieri

Nemieri sākās netālu no toreizējās apriņķa pilsētas Wolmar (Valmieras) —  Kokmuižā (tagadējos Kocēnos), kur zemnieki konfliktēja ar dzimtskungu Anhornu fon Hartvisu. Konflikta iemesls bijis nepareizi izklāstīts Krievijas cara Aleksandra  I rīkojums par staciņas (17. gs. zviedru valdības ieviesta nodeva) un galvas naudas nomaksu (1783. gadā ieviestais nodoklis 70 kapeiku apmērā gadā par katru arklu revīziju sarakstos ierakstīto vīrieti). Valdības rīkojumus vietējais Valmieras draudzes mācītājs M. Loders nolasījis no baznīcas kanceles tik negribīgi, ka ātri vien izplatījās baumas, ka īstajā ķeizara pavēlē esot bijis rīkojums par klaušu un nodevu atcelšanu, kā arī par piešķirto brīvību, tikai  muižnieki to slēpjot….

  Kauguru un Kocēnu muižu zemnieki uzskatīja, ka kļuvuši par pilntiesīgiem kroņa ļaudīm un turpmāk paši kārtos finansiālās saistības ar valsti – jau bez muižnieku starpniecības. Tā kā augstākajās valsts instancēs taisnības meklējumi Kokmuižas zemniekiem beidzās nesekmīgi, sākās laukstrādnieku streiks, kas ilga vairākas nedēļas. Minēto muižu zemnieki atteicās iet klaušās, maksāt nodevas.

Kaugurieši. Akvarelis.