Ingrīda Zīriņa

J. G. Apinim -155

Pilsētas centrā viena no ielām nosaukta arī Georga Apiņa vārdā. Valmieriešiem šis uzvārds nav svešs, jo saistās ar vairāku paaudžu piemiņu par šo leģendāro personību, Goda pilsoni, Dr. med. J. G. Apini (1859-1920).

Rosīga un darbīga

Valmiera 20. gs. sākumā — administratīvās, saimnieciskās un kultūras dzīves centrs. Arī Valmieras apriņķis, tolaik viens no lielākajiem Vidzemes guberņā. Jau 1897. gada tautas skaitīšanā valmieriešu skaits pārsniedzis piecus tūkstošus (5050). Pēc tautībām saskaitīti 76,5% latviešu,11,9% vāciešu, 6,5% krievu, neliels % ebreju, igauņu, poļu. Gadsimtu mijā apriņķa pilsētā koncentrējušās dažādas pašvaldību un valsts iestādes, kur augstākos posteņus pārsvarā ieņem krievu ierēdņi.

Vecpuišu parks dibināts 1914. gada rudenī, un šogad tiek atzīmēta tā pastāvēšanas simtgade. Parka nosaukuma izcelsme saistīta ar toreizējiem parka dibinātājiem, tad vēl neprecētiem astoņiem kungiem, kuri vēlāk parka teritoriju novēlēja Valmieras pilsētai. Vispazīstamākais no viņiem — Georgs Apinis, mediķis un pilsētas galva (mērs) no 1906. līdz 1910. gadam. Parka teritoriju izveidoja, apvienojot divus lielus blakus esošus zemes gabalus — Georga Apiņa zemi (mūsdienās pirms kinoteātra «Gaisma») un zemes gabalu, kas tolaik piederēja trūcīgai vācu ģimenei — Liljēm.

Daudzu gadsimtu ilgajā vēsturē Valmiera atradusies dažādu kara kungu rokās. Pēc 1. Pasaules kara beigām, sabrūkot milzīgajai Krievijas impērijai, vairākas no kādreizējām Baltijas guberņām izveidoja neatkarīgas republikas. 1918. gada 18. novembrī arī Rīgā tika proklamēta jaunā Latvijas valsts. Saspriegojoties politiskajai situācijai, kļuva skaidrs, ka bez sīvas cīņas komunisti, kas bija kļuvuši par jaunās varas nesējiem nu jau Padomju Krievijā, tik viegli bijušās teritorijas neatdos...