Gadiem baudītas ceļa ainavas
Smiltenietis Aigars Lauzis četros gados, braucot ar riteni, pabijis lielākajā daļā pasaules. Viņš ne tikai ceļojis, bet arī radoši darbojies savā profesijā.
Ilze Kalniņa
Zaļo koridoru vajag kā ēst
Ik pa laikam tiek vētīts un pētīts, kāda ir «zaļā koridora» atdeve. Jāatgādina, ka tā nosauca valsts apmaksātu procesu, kad pacienti, kuru ģimenes ārstam ir aizdomas par iespējamu onkoloģisku saslimšanu, pāris nedēļu laikā tiek uz konsultāciju pie speciālista un tālāku izmeklēšanu Rīgā.
Ziemeļu jušanu sauc par likteni
«Mana pasaule vērās caur Norvēģiju un norvēģu valodu. Jā, to var nosaukt par apsēstību vai par jebko, bet tā vienkārši kļuva par daļu no manas dzīves,» saka skolotāja Sanda Deisone, kura jau 25 gadus māca norvēģu valodu Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā un neslēpj, ka norvēģu valodas zināšanas viņai dāvājušas simtiem jaunu iespēju, kā iepazīt sevi, cilvēkus un dzīvi. Arī saviem skolēniem viņa ne tikai māca svešvalodu, bet ģimnāzistus arī iepazīstina ar ziemeļnieku plašo pasaules redzējumu.
Otršķirīgo pērkam dārgi
Vai Austrumeiropa tik tiešām ir vecās Eiropas produktu izgāztuve? Vai tas ir iespējams, ka labi pazīstamu zīmolu pārtikas un citas preces var atšķirties pēc garšas un sastāva atkarībā no tā, kur zīmola produkts ražots: Vācijā vai Polijā? Līdz šim uz šiem jautājumiem apstiprinoši atbildēja produktu, kas sagatavoti pēc atšķirīgas receptūras, pircēji, kuri šad un tad lūdza atvest bērnam kvalitatīvāku zobu pastu no Nīderlandes vai veļas pulveri par to pašu cenu, kāda pie mums no Vācijas, taču pašlaik otršķirības fakts atzīts visaugstākajā līmenī: Eiropas Parlamentā no tribīnes EK prezidents Žans Klods Junkers teicis, ka nedrīkst būt tā, ka ir savienībā valstis, kuru pilsoņi pērk produktus, kuru sastāvā ir mazāk zivju, šokolādes, ka ir normas un regulējumi, kas ražotājam jāievēro jau tagad.
Taps otrā bērna politika?
Nupat notiek ķeršanās pie pēdējā salmiņa. Pirms vairāk nekā 10 gadiem demogrāfi zvanīja trauksmes zvanus, ka Latvija piedzīvos iedzīvotāju skaita strauju kritumu — uz dzimstības, mirstības negatīvās bilances, uz emigrācijas rēķina.
Ceļojums uz ilgu laiku
Valmieras SOS bērnu ciematā bioloģisko vecāku atstātie bērni ierasti dzīvo ilgi. No bērna kājas līdz pieaugušā briedumam. Šeit veidojas viņu pasaules pamats.
Darbs vai laika nosišana?
Skolēnu nodarbinātības programmas mērķis ir radīt iespēju apgūt nepieciešamās darba pamatprasmes un iemaņas, iegūt darba pieredzi, lietderīgi pavadot vasaras brīvlaiku.
Uzrunā atdarīt sirdis
Biedrība «Ģimenes šūpulis» nedēļas nogalē aicināja uz dārza svētkiem un stāstīja par to, kā gads pagājis mājās, kur atbalstu atrod grūtībās nonākušas grūtnieces un jaunās māmiņas.
Cilvēks nav vientuļa sala
Valmieras novada fonda speciāliste INESE BOŠA uzsver, ka ir ļoti daudz lietu, kuras katrs no mums var paveikt vienatnē, taču, viņasprāt, kopības un kopienas sajūtā ir daudz lielāks spēks.
Bērniem jābūt drošībā
Ņemot vērā, ka periodiski tiek saņemtas ziņas par pirmsskolas vecuma bērnu atrašanos dzīvesvietā vai sabiedriskās vietās bez pieaugušo uzraudzības, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) vērš uzmanību, ka saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto — vecākiem vai personai, kuras aprūpē bērns nodots, ir pienākums neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai bērnu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes.
Priecājas par lielajām debesīm
Trīs skolēni no Japānas trīs nedēļas pavadījuši Latvijā. Pusaudži uzsver, ka šī viņiem bijusi īpaša vasara.
Visas izrādes izpārdotas
Valmieras vasaras teātra festivāls noslēdzies. To dēvē par nebijušu notikumu Latvijas kultūras dzīvē.
Piepildās sapnis par atvaļinājumu
Vasara ir atvaļinājumu laiks. Kādam tas paiet Eiropā, citam dārzā pie jāņogu krūma, Gaujas krastā. Lielākā atvaļinājuma nozīme- ļaut cilvēka atpūsties, krāt spēkus jaunajam darba cēlienam.
Atbalss no demogrāfiskās bedres
Sarunu valodā ir iegājies: esam maza tauta, dzīvojam valstī, kurā 2 miljoni iedzīvotāju. Skatoties patiesībai acīs, tā tas nav. Pirms dažiem gadiem tika veikta tautas skaitīšana, un divus miljonus vairs nevarēja saskaitīt. Ne jau visa negatīvā statistika uz zemo dzimstību un iedzīvotāju novecošanos norakstāma. Savu artavu pēdējās desmitgadēs devis arī emigrācijas vilnis, kas aiznesis vismaz pārsimt tūkstošus darbā svešās zemēs. Aiznesis tos, kas jauni, kas brieduma gados, un ne jau pie mums, bet ārpusē viņi veido ģimenes, tur dzimst bērni.
Teātri spēlēja depo un pagalmos
Piektdienas pēcpusdienā sākās otrais Valmieras vasaras teātra festivāls, uzsverot, ka šogad tas domāts kā piedzīvojums ģimenēm un bērniem.
Mudina attīstīt aizbildņu kustību
«Latvijā sakarā ar deinstitucionalizācijas plānu (DI) aizbildņu institūts vienkārši netiek izmantots, bet tā varētu būt Latvijā plaša sabiedriskā kustība, kur motivēti, interesanti, radoši cilvēki sniedz roku kaut vienam bērnam,» Vidzemes TV pārraidē sacīja audžumamma un Zvannieku māju saimniece Sandra Dzenīte- Cālīte. Viņa lūdza atcerēties, ka audžuģimenes un it īpaši specializētās audžuģimenes, kuras, ievērojot DI plāna noteikumus, tiks apmācītas un organizētas, būs ģimenes, kuras profesionāli darīs savu darbu.
Meža veltes dārgas
Melleņu un sēņu mežā maz, tāpēc cenas kāpušas debesīs.
Telefons, kurš neatbild
Man uz galda ir pāris lasītāju vēstules, un redaktore ir uzklausījusi vēl kādu cilvēku kurš sūdzējies, ka desmitiem reižu mēģināts, bet nav iespējams sazvanīt Vidzemes slimnīcas poliklīnikas reģistratūru.
Netīk laiks bez radīšanas
Ja līdz šim bija mazsalacieši, kuri, iespējams, nepazina jauno un talantīgo mākslinieci SINDIJU KĻAVIŅU, tad jūlijā viņu nevarēja nepamanīt. Pilsētas bibliotēkā apskatāma Sindijas darbu izstāde, bet pilsētas centrā aplūkojams novadnieces sienas gleznojums.
Robežstabs mazpilsētas centrā
Pilsētas svētku laikā projekta «1836» ietvaros Mazsalacas centrā blakus tirgus laukumam fonda «1836» pārstāvji un šīs Latvijas simtgades apceļošanas idejas atbalstītāji ieraka stabu.