«Es ceru, ka mums nebūs jāstreiko visu jūliju, jo pacientiem palīdzība ir vajadzīga. Es ļoti ceru, ka tas nevilksies ilgi,» tā pirmdien, pirmajā ģimenes ārstu streika dienā, sacīja Rūjienā strādājošā ģimenes ārste INGUNA LOČMELE.
Rūjienas senioru mājā smaržo pēc zāļu tējām. Varošākie klienti dodas pļavās, lasa tējas un kaltē tās. Un drīz viņi mājas pagalmā arī spēlēs minigolfu.
Vairāk nekā 600 ģimenes ārsti Latvijā, tostarp Valmierā un mūspuses novados, streiko. Mediķi lūdz ātrāku un atbalstošu valdības rīcību.
Pālenu ģimene no Rīgas izvēlējušies dzīvot Ipiķos. Radošie rīdzinieki ne tikai bauda lauku mieru, bet arī daudz strādā, taču tas notiek attālināti, ārpus biroja.
Ipiķu lepnums ir sakopti un novērtēti dabas objekti, darbīgas dzimtas un ļaudis, kuri pierobežā domā par attīstību.
Tā uzskata darbīgi romi, kuri atraduši algotu darbu Vilpulkā, Rūjienā vai Tallinā un par dzīvošanu laukos nesūdzas.
Baiba no Ādažiem sociālajos tīklos bija pateikusi publisku paldies NATO karavīriem. Zināt, par ko? Par to, ka viņi, pusdienojot kādā vietējā ēstuvē un savā starpā runājoties, bija pamanījuši, ka sieviete kaut kā uz brīdi un vienlaikus netiek galā ar mazā bērna, somas un ēdiena paplātes nešanu.
Pirmdien visas ģimenes ārstu prakses būs vaļā. Ja ārsti būs lēmuši streikot, tad strādās ārstu palīgi. Mūspuses ārsti cer, ka Veselības ministrijā un valdībā mediķus beidzot sadzirdēs un streiks neilgs vairāk par dienu vai divām.
«Valmiera ir jauneklīga, brīva pilsēta, kas attīstās. To sajutu jau laikā, kad studēju Vidzemes Augstskolā, kad sāku strādāt pašvaldībā. Tas bija pirms vairākiem gadiem, bet manī šī sajūta nav zudusi. Valmierā ir daudz uzņēmīgu, strādāt gribošu cilvēku, kuri domā, kā vairot labklājību. Arī es esmu gatavs būt šajā komandā un darboties,» saka Toms Upners, kurš kopš 2013. gada novembra vada Valmieras Kultūras centru un pēdējās pašvaldību vēlēšanās ievēlēts arī par pilsētas pašvaldības domes deputātu.
Valmieriete LĀSMA KOKENBERGA ieguvusi profesionālo bakalaura grādu elektroinženierijā, elektrotehnoloģiju un datoru vadībā, un piektdien viņa dosies uz Rīgas Tehniskās universitātes Lielo izlaidumu.
Ipiķos saglabājies ugunsdzēsēju depo, auto kaujas gatavībā un pāris vīru, kuri reiz braukuši pagasta ļaudīm nelaimē palīgā un vēlas to darīt atkal.
Lai gan brīdis, kad dabā esot visvairāk enerģijas, it kā par pāris dienām nokavēts, jo Vasaras saulgrieži jau garām, priekšā ir teju trīs brīvas dienas, kad katram dota iespēja brist rasotā pļavā pēc jāņuzālēm. Laikam jau būs vienalga, kas šajā pušķī uzziedēs — pīpenes, magones, madaras, kāds pavisam parasts, varbūt nezināms ašķis, svarīgākā būs ticība, ka pati māte daba ir cilvēkam tuvu klāt un kaut uz mirkli ļauj būt mierā ar sevi un pasauli.
Laukos, kur saimniecība, slaucamas govis, svinēšana nav iespējama vairāku dienu garumā. Svētku brīvdienas — tā ir pilsētnieku greznība, taču Līgo vakarā laukos līksmo visi. Arī šī stāsta varonis JĀNIS TAURIŅŠ no Ramatas.
Ramatas bibliotēka nupat piedzīvojusi jurģus. No kultūras centra grāmatu glabātava pārcēlusies un apmeklētājus gaida pagasta pārvaldes ēkā.
Pēc pašvaldību vēlēšanām Mazsalacas novada vadības galā būtisku pārmaiņu nav. Atkārtoti par domes priekšsēdētāju ievēlēts Harijs Rokpelnis.
Veikta Ramatas kultūras centra renovācija. Pasākumi notiks gaišākās un ērtākās telpās.
Valmieras SOS ciemata pusaudži un jaunieši vasaras brīvlaiku izmanto, lai strādātu, dodas arī uz nometnēm, bet pieci bērni īsi pēc Jāņiem pošas tālam ceļam.
Pasaulē un Eiropā ir atrakciju parki, kuri darbojas jau gadu simtiem. Igaunijā mēs zinām Lotes, bet Latvijā ar sevi iepazīstina Avārijas brigāde Lielvārdē. Taču atrakciju parku nemainīgais brīnums ierasti ir karuseļi. Pie mums to tomēr trūkst.
Rīt no rīta sākas astronomiskā vasara. Sajūtās latvieši to jau bauda, gaida saulgriežus, ielīgo Jāņus. Nedēļas nogalē lielākā vasaras godināšana notika Salacas krastā.
Pirms desmit gadiem jauna dzīve sākās pieciem vienas ģimenes bērniem. Tagad visi lolojumi ir pusaudži, bet toreiz audžuvecākiem viņi vēlās pretim kā zirnīši. Mazi, cieti un izdauzīti no savas pāksts. Valmieras SOS ciemata mājā «Harmonijas» viņu dzīve mainījās. Saruna ar SOS ģimeni AIGU KARITONI un OĻĢERTU KRĒSLIŅU.