Soļotāji, «Atspulga» ļaudis un cieminieki ir dažādi savā varēšanā, izpausmēs, bet ir pāris lietas, kas viņus spēcīgi vieno – viņi dara un rada, un konkrētā apjomā arī ražo. Viņi dzīvo un strādā Valmieras novadā, un darītāji ir cilvēki ar invaliditāti, pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem.
Tieši pirms gada Vidzemes slimnīca bija pirmā veselības aprūpes iestāde reģionā, kas noslēdza sadarbības līgumu ar «Hospiss LV» par «Svētku galda» organizēšanu.
Noticis izglītojošās kampaņas «Mēs visi esam īpaši un dažādi!» pirmais pasākums.
Mēs visi un arī ukraiņi, kas kara dēļ dzīvo Valmierā, 24. februārī pieminēja karā bojāgājušos.
Ļoti brīnišķīgs vai sāpīgs notikums var kļūt par atskaites punktu mūsu laikam. Mēs ikdienas solī taču mēdzam rēķināt: tas bija pirms bērniem, pirms nomainīju darbu, pirms ome devās mūžībā, un tad skaitām uz priekšu, kas ir iespēts pēc. Saprotam, ka tā pat vienmēr vieglāk sarēķināt, lai neapjuktu skrējienā.
Valmieras teātra aktrisi INESI RAMUTI aicinu uz sarunu par laiku un dzīvi. Par to, kas notiek un nenotiek.
«Bērnība mums ir tikai viena, un to neviens nedrīkst nozagt. Taču ir paaudzes, kam iespēja būt bērnam, no sirds priecāties par sauli, dziedāt, sportot, mācīties, tiek atņemta kara dēļ,» šādas domas vairākkārt skanēja Valmieras vēsturiskajā centrā.
Valmieras integrētajā bibliotēkā mudina grāmatas par savu labu draugu izvēlēties kā lielus, tā mazus.
Batja ir tēva kļička karā, jo viņam ir dēls, viņi abi ir karā pie Pokrovskas. Jaunākais uz nulles un, cik zināms, ievainots, bet tēvs viņu gaida tuvu pie nulles līnijas, kur elles katlā viņu iekšā nelaiž.
Dzirnakmeņi maļ. Tāds ir to uzdevums un daba. Būt starp tiem nozīmē izdarīt izvēli, pieņemt lēmumus, vēlams, pareizākos, kas konkrētā situācijā iespējami.
Piedzimt Latvijā pirms pusgadsimta, dzīvot, strādāt skolā par skolotāju un satraukties par valsts valodas zināšanu pārbaudi?
Vakar Valmieras teātra aktrisei SKAIDRĪTEI PUTNIŅAI bija brīnišķīga dzimšanas diena.
Baisā kara dēļ Valmierā ir izveidojusies to ukraiņu kopiena, kas pie mums nonāca kā kara bēgļi.
Stājoties jaunos amatos, parasti ir trīs mēnešu pārbaudes laiks, pat katrai jaunievēlētajai Saeimai tiek dotas 100 dienas, lai iešūpotos.
Vidzemes slimnīcā plaši tiek izmantotas jaunākās tehnoloģijas diagnostikā un pacientu ārstēšanā. Katru gadu reģionālā ārstniecības iestāde iegādājas vajadzīgo, lai pacienti saņemtu augstvērtīgāko ārstēšanu un aprūpi.
Par moderno tehnoloģiju pieejamību ambulatorajā un stacionāra nodaļās saruna ar Vidzemes slimnīcas Medicīnisko tehnoloģiju daļas vadītāju SANTU UPENIECI.
«Dzīvnieku aizsardzības biedrība «Sedas Kaķi» pārtrauks savu darbību tuvāko 2 – 3 nedēļu laikā,» vēsta ieraksts biedrības sociālās saziņas vietnē Facebook.
Privātais muzejs «Mana bērnība» nav Valmierā, bet Rīgā. Ja ceļi ved uz to pusi brīvdienās, tad varbūt vajag uzmeklēt Dzērvju ielu 6, kas šaipus Daugavai, lai pabūtu, aptaustītu, pasmaržotu un izbaudītu bērnības zemi.
Reiz bija trauksmaina un notikumu pilna diena. No rīta darbiņš, tad neplānots ārsta apmeklējums, vakarā bērniem koncerts, bet pa vidu ieplānota un tomēr ļoti saspiesta, laikā neērta, trīs kaķu došanās pie vetārsta, lai pārliecinātos, ka visi atlabuši pēc kaķu vīrusa.
Ilggadējais Valmieras Valsts ģimnāzijas direktors un ģeogrāfijas skolotājs Jānis Zemļickis saņēmis Draudzīgā Aicinājuma balvu par mūža ieguldījumu izglītībā.
Ir dzirksteles, ir liesmas, ir veseli ugunskuri, kuru dzīvajā gaismā patīk raudzīties. Valmieras teātra aktrise MĀRA MENNIKA ir noteikti viena no tiem ugunskuriem, kas nepagurdams silda.