Šodien pabeidzam 3. jūnija Liesmā sākto sarunu par aktualitātēm uzņēmumā Valmieras ūdens, kura ziņā turpmāk būs arī pilsētas siltumapgāde. Par jaunumiem stāsta jaunizveidotā uzņēmuma valdes priekšsēdētājs INDULIS FRIŠFELDS, valdes loceklis un tehniskais direktors IVARS ĶIKSIS un uzņēmuma Klientu daļas vadītājs DAGNIS MUIŽNIEKS.
Glīti krāsotajai ēkai uz Valmieras pilsētas un Burtnieku novada robežas Raiņa ielā 19 (tūlīt aiz PVD jaunceltnes) pie durvīm plāksnīte ar garu un sarežģītu nosaukumu — Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta Bior Vidzemes reģionālā laboratorija. Šo iestādi vada ANDRIS RAVA, pie viņa ar jautājumiem pagājušās nedēļas otrdienā griezās Liesma.
Šovasar tiks pabeigta divu Valmieras pašvaldības uzņēmumu reorganizācija, no diviem līdz šim atsevišķiem — SIA Valmieras ūdens un SIA Valmieras siltums — izveidojot vienu, kas nesīs iepriekšējo nosaukumu Valmieras ūdens, taču jau ar citu saturu. Par pārmaiņām Liesmai stāsta jaunizveidotā uzņēmuma valdes priekšsēdētājs INDULIS FRIŠFELDS, valdes loceklis un tehniskais direktors IVARS ĶIKSIS un uzņēmuma Klientu daļas vadītājs DAGNIS MUIŽNIEKS.
Divas dienas pēc kārtas, 24. un 25. maijā, lieliskus panākumus BMX trasē ASV pilsētā Nešvilā guvis valmierietis divkārtējais olimpiskais čempions Māris Štrombergs.
Latvijas vēlētāju aktivitāte Eiroparlamenta vēlēšanās knapi pārlīdusi pāri 30% no to skaita, kuri līdz urnai aiziet teorētiski varēja, bet neaizgāja. Ar šo astotnieku mums tagad piecus gadus būs jāsadzīvo. Nešķiet, ka mūsu izvēlētie mājās palicējus ar informāciju par Eiroparlamentā nogāztajiem kalniem aplaimos pārāk bieži. Ja nu vienīgi Krišjānis Kariņš, par kura līdzdalību visur un vienmēr viņa preses puikas/meitenes labprāt informē katru, kura e-pastam vien tiek klāt, teju katru otro dienu!
Viņnedēļ trīs dienas, no 22. līdz 24. maijam, Burtnieku ezerā notika kārtējā zinātniski pētnieciskās zvejas sesija, kuras laikā, savstarpēji mainoties, pavisam 10 pētnieki bioloģijas zinātņu doktora Matīsa Žagara vadībā ar speciāliem tīkliem ķēra zivis un pēc tam veica to pirmapstrādi pētniecības vajadzībām. Pērn Liesma jūlijā uzklausīja un publicēja vien plašāku informāciju par dažādām pētniecības metodēm, bet šoreiz bija iespēja būt klāt visam procesam no loma vešanas krastā līdz pat brīdim, kad zivis jau nosvērtas, nomērītas un izķidātas, paņemot visu nepieciešamo materiālu turpmākajiem bioloģiskajiem pētījumiem.
Sestdien Valmiermuižā uz Olimpiešu parka piecu gadu jubilejas svinībām bija pulcējušies gan leģendāri Latvijas sportisti un sporta funkcionāri, gan pēdējo olimpiāžu varoņi, gan jaunie sportisti un vienkārši sporta draugi. Pasākumā, ko vadīja un ievadvārdus sacīja LOK izpildkomitejas vīrs un Burtnieku novada domnieks Kārlis Greiškalns, piedalījās vairāki Burtnieku novada deputāti, kā arī kupls ciemiņu pulciņš no Senioru akadēmijas.
Šī nedēļa mūspuses dižākajā ezerā sanākusi, maigi sakot, paskaļa un tāda būs līdz pat sestdienas, 24. maija, vakaram, kad Burtniekā būs beigušās Latvijas čempionāta spiningošanā no laivām pirmās kārtas sacensības. Vēl viņsvētdien Burtnieku līdakas trofeju lencēji dažas lieljaudas motorenes tikai pamēģināja, labākās līdaku vietas meklēdami (un gan jau arī atrazdami), bet jau vakar ap sešiem no rīta ne tikai kanālā pie atpūtas bāzes Saulītes vīri tādus dzinējus sildīja un uz tādām laivām, kādus ierindas copmaņi kārām acīm vien TV kanālā Ohota i ribalka aplūko, sapņodami vaļējām acīm!
Par to pārliecināts mans sarunu biedrs, kuru grūti nepamanīt starp Vidzemes uzņēmējdienu dalībniekiem. Vīrs labākajos gados, īsta latvieša svarā un ar tādu fernandelisku smaidu, kas atver durvis pat seifam jebkurā pasaules malā. Kādu strēķīti abi neesam redzējušies, taču pēc brītiņa, atmetot domu par garus matus — līdz pleciem — pēkšņi atlaidušu zemkopības ministru Dūklavu, secinu, ka manā priekšā tas pats balamute AIGARS STRAUSS. Pazīstami esam, tāpēc nejūsojam. Mans sarunu biedrs iesāk pirmais:
Laikam esmu nepareizs šīs valsts pilsonis, taču nejūtu nekādu pirmsstarta drudzi, gaidot it kā jau svarīgo šīs sestdienas Latvijas izvēli Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Kādas kārtis paši sev iedalīsim, ar tādām arī spēlēsim! Cieti zinu tikai tos divus (nevis trīs) no mūsu deviņiem tur patlaban esošajiem pārstāvjiem, kurus pēdējo mēnešu starptautisko notikumu kontekstā noteikti negribētu pie Eiroparlamenta dāsnās personālās apgādes silītes un publiskās komunikācijas iespējām redzēt. Diemžēl viņu likteni izlems ne jau latviski runājošais elektorāts. Ar pārējiem sešiem (jo Godmanim vairs nav sava politiskā jumta Latvijā un tāpēc iespēju kandidēt atkal) lai notiek kā loterijā!
14. maijā Šlokenbekas muižā notika valsts akciju sabiedrības «Latvijas valsts ceļi» rīkotā konference par autoceļu kvalitāti. Arī Liesmas lasītājiem ir iespēja uzzināt atbildes uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem.
Šogad Burtnieku novada pašvaldība sadarbībā ar Vides risinājumu institūtu turpinās jau pērn uzsākto Burtnieku ezera ekosistēmas izpēti. Kā zināms, pirmais pētniecības gads veiksmīgi noslēdzās, visus pētījumos gūtos rezultātus prezentējot Burtniekos notikušajā starptautiskajā konferencē Zinātniskos datos balstīta ezeru apsaimniekošana — Burtnieku ezera piemērs 2013. gada decembrī.
Viņpiektdien, pārlūkojot 17. Vidzemes uzņēmēju dienu āra ekspozīciju, Liesmai gadījās sastapt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdi. Lūk, ko īsā intervijā par šī brīža aktualitātēm Latvijas ekonomikā pastāstīja JĀNIS ENDZIŅŠ.
Viņsvētdien vīri, sievas un puikas, kas no tuvienes un tālienes bija sabraukuši Vecates laivu bāzē pie Ojāra un Janas Beķeriem uz ikgadējo pavasara spiningotāju sabatu Burtnieka līdaka 2014, katrs cerēja iemānīt savā sačokā vismaz zobainu zaļsvārci piecnieci. Kā lai necer, ja vēl nedēļas vidū krastā izvesta Burtnieka līdaku vecmāmiņa 16,5 kilogramu svarā ! Taču oficiālajos mačos svētdien pašam gudrākajam copmanim — Latvijas izlases vecim Mārtiņam Balodim — izdevās piemānīt vien 2,6 kilogramus smagu plēsoņu.
Klāt vasaras sezona ar visdažādākajām brīvā laika aktivitātēm, tāpēc īstais brīdis Burtniekam raudzīt, kas notiek Valmieras pievārtē, taču jau Burtnieku novadā. Par jaunumiem stāsta Avotu saimnieks KRISTAPS MATISONS.
Vēl nesen Burtnieku novada domes priekšsēdim bija divas vietnieces, abas arī novada domnieces. Viena no viņām — atbildīga par izglītības un attīstības jautājumiem Inese Gaumane, kuru pēdējoreiz darbībā redzēju, kad novadā ciemojās izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete. Toreiz Inese Gaumane pārliecinoši vadīja prezentāciju par novada izglītības iestādēm, katrā ziņā šķita zinīga savā jomā. Tāpēc kā zibens spēriens no skaidrām debesīm nāca lēmums 16. aprīļa novada domes sēdē, ar kuru viņa tika atbrīvota no ieņemamā amata, šo posteni vispār likvidējot. Situācija visai kutelīga, zinot, ka Inese Gaumane, kuru ievēlēja no Nacionālās apvienības, bija viena no 10 novada domē tās pirmajā sēdē deklarētās valdošās koalīcijas (5 no Vienotības, 3 no Nacionālās apvienības, 2 no Latvijas zemnieku savienības) deputātiem, kurus pieciem opozīcijas vīriem (3 no Latvijas zaļās partijas, 2 no Vidzemes partijas) teorētiski nogāzt nebija nekādu izredžu. Lūk, ko viņnedēļ nelielā sarunā Burtniekam atklāja nu jau vienkārša domes deputāte INESE GAUMANE.
Jau 17. reizi viņnedēļ piektdien un sestdien Valmierā notika ikgadējais pavasara čaklo, apķērīgo un darbīgo ļaužu saiets — Vidzemes uzņēmēju dienas 2014. Šoreiz rīkotāji īpaši bija uzsvēruši reģiona novadu dzīvi — blakus Valmierai tuvāko novadu stendiem ar vērienīgām ekspozīcijām bija arī raunēnieši, jaunpiebaldzēni un vēl citi tālāki ciemiņi, lielākoties no kādreizējā Cēsu rajona.
Tik pateicīgus laika apstākļus, kādi šogad bija trāpījušies tradicionālo Vidzemes uzņēmēju dienu 2014 rīkotājiem, no iepriekš aizvadītajiem 16 pavasariem nemaz nebūs tik viegli atcerēties. Saulīte staigā pa zemes virsu, bet gaisa temperatūra ļauj doties uz Valmieras centru pat gana basā formā.
Tiem, kuru gadu skaits mērāms ar atjaunotās Latvijas mūžu, svešs būs maijs kā pistoļu svētku mēnesis. Nedaudz senilākai vīru paaudzei šis termins skaidrāks par skaidru — šodien nesaprastais, bet tolaik īpašais datums, kurā puikas pilnīgi droši katrā lielākā pilsētā, arī manās dzimtajās Cēsīs, puslīdz droši varēja cerēt papildināt savus ieroču krājumus ar vismaz dažām tukšām kalašņikova patronu čaulītēm no 9. maija pasākuma salūta, kas neiztrūkstoši sekoja garajām kara veterānu runām.
Nedaudz parunāsim par īstiem jeb karstajiem šaujamieročiem — rūpnieciski un arī pašmāju zeltroču gatavotiem. Lai nu man piedod amerikāņi ar savu ļoti labo automātisko triecienšauteni M-16, taču par pēckara laika automātisko šaujamieroču ikonu visbiežāk tomēr min pasaulē visplašāk izplatīto (apritē varētu būt ap 100 miljoniem dažādu šī ieroča modifikāciju) krievu inženiera Mihaila Kalašņikova radīto 7,62 mm triecienšauteni, ko ikdienā ierasts saukt par automātu AK - 47 jeb vienkārši kalašņikovu. Starp konkurentiem AK-47 izceļas ar samērā vienkāršu lietošanu, minimālu šaušanas defektu skaitu un spēju strādāt ļoti ekstremālos ekspluatācijas apstākļos. Jā, automātiskas šaušanas režīmā AK-47 nedaudz zaudē konkurentiem precizitātes ziņā, taču kurš gan īstā pļaujas laikā tādiem sīkumiem pievērš uzmanību!