Guntis Vīksna

Vai zināt, kas kopīgs miljonu pilsētai Londonai vecajā labajā Anglijā un salīdzinājumā ar pasaules lielpilsētu izmēriem niecīgajai Valmierai? Tie ir īpašie angļu taksometri, kurus — pat uzreiz divus, melnu un tumši sarkanu, to oriģinālajā izpildījumā un aprīkojumā — laiku pa laikam redz nozibam Vidzemes lielpilsētā, visbiežāk trasē no centra uz dzelzceļa staciju un atpakaļ. Abu īsto angļu īpašnieks ir futbolkomandas Valmiera Glass FK/BSS kapteinis un sporta bāra Strops īpašnieks VALDIS VEINBERGS. Lietainā pirmsjāņu rītā šī saruna par viņa takšiem.

Būtu jau neloģiski, ja puika, kurš bērnību pavadījis Valmieras nomalē Viršu un Kocēnu ielas rajonā, kur tolaik atradās ceļu un tiltu būves uzņēmuma Smiltenes 8. CBR divu būviecirkņu ražošanas bāzes un arī komandpunkts, būtu kļuvis, piemēram, par mūzikas skolotāju vai santehniķi... Starp citu, nu jau ar nosaukumu 8CBR smilteniešu pieturvieta Valmierā joprojām Viršu ielā 20, toties četrdesmitgadnieks ARMANDS ZVAIGZNE ir Valsts akciju sabiedrības Latvijas valsts ceļi Līgumu daļas projektu vadītājs un savā dzimtajā pusē atbildīgs par miljonus vērtiem ceļu rekonstrukcijas projektiem Valmieras - Inčukalna šosejā. Vēl jāpiebilst, ka Armanda tēvs un māte — Guntis un Anita Zvaigznes — savu darba mūžu pabeidza kā 8CBR darbinieki, savukārt brālis Jānis joprojām ir astotajos — darbu vadītājs tiltu būviecirknī. Mūsu saruna, protams, par ceļiem un tiltiem Latvijā — jauniem, veciem un atjaunojamiem.

Zviedrijā Vestervīkas apkārtni mēdz dēvēt par līdaku paradīzi, uz kuru regulāri spieto copmaņi no dažādām Eiropas valstīm. Vācieši, austrieši, poļi un, protams, latvieši un lietuvieši lielākoties ar prāmjiem te sabrauc atvilkties šīs plēsīgās zivis gan Baltijas jūras neskaitāmajos līcīšos, gan ezeros. Zviedrijas likumdošana atļauj paturēt līdaku, kas gabarītos iekļaujas intervālā no 40 līdz 75 centimetriem. No šī segmenta var izvēlēties tūlīt apēdamo vai līdzvešanai sasaldējamo zivi, pārējā jālaiž vaļā. Protams, kā jau īsteni demokrātiskā valstī, zviedru zivju inspektori aiz katra līkuma copmaņiem neuzglūn un lielākoties paļaujas uz makšķernieku godaprātu, kas —  ar retiem izņēmumiem — nodrošina likumpaklausīgu braukšanu ūdeņos.

Ērgļi, kā zināms, mušas neķer. Tāpēc arī tēma par fotoradariem uz Latvijas ceļiem izteikti sensitīva jeb latviešu mēlē sāpīga vien tiem, kas pārvietojas ar nopietnu motoru. Ja skriesi ātrāk par likumā atļauto ātrumu un trāpīsi uz bezkaislīgi ieprogrammētu fotoaci, nāksies kārtot maksājumu valsts labā. Ar otro piegājienu, pirmajā dabūjuši ar pašu gatavotu grābekli sāpīgi pa pieri, Latvijas likumdevēji saposušies ieviest valstī fotoradarus, uzticot šo misiju valsts akciju sabiedrībai Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD). Tāpēc Rūcamlapai par šo procesu stāsta zinīgs eksperts — CSDD Valmieras nodaļas priekšnieks VALDIS STIĢIS.

Lauku uzņēmējs KASPARS KĻAVIŅŠ, kuru mūspusē pazīst kā zinīgu aitkopi un kurš savai nozarei pieiet pavisam bioloģiski, dzīvo pašā Igaunijas pierobežā — līdz estipoisiem no viņa saimniecības taisnā virzienā būs tikai kādi pāris kilometri. Šis kakts Naukšēnu novadā mežiem bagāts, arī mitruma tur diezgan, tāpēc vislabākais pārvietošanās līdzeklis tādā vietā ir īsts pilnpiedziņas auto jeb džips. Kasparam šis spēkrats vēl armijas krāsās, tāpēc reāli nomaskēts apvidū, ja nu ievajagas. Pēc skata viņa Toyota Land Cruiser krietnā vecumā, taču jau trešo gadu lieliski palīdz savam saimniekam i medību takās, i dažādos citos darbos, kādi nu laukos gadās. Par Kaspara kreiseri tad nu šī nelielā saruna viņpiektdien pie Udzēnu dīķiem.

Nu jau vairākas nedēļas tiem, kas no Valmieras dodas uz Rīgu vai brauc atpakaļ, jārēķinās ar papildu laika rezervi, jo vairākos šosejas posmos, jau sākot ar meža zonu aiz pagrieziena uz Limbažiem, satiksmi tikai vienā brauktuves joslā regulē luksofors. Otrā joslā strādā smagā ceļu būves tehnika — greideri, buldozeri, asfaltbetona ieklājēji, pašizgāzēji un motorveltņi. Autoceļa A3 posmā no 48. kilometra līdz 60. kilometram sākusies plānotā ceļa segas rekonstrukcija. Tāda vēlāk būs arī 4 kilometru  posmā Straupe - Plācis.

Spītējot liktenim, Valmieras Rotari kluba biedri savai ikgadējai prezidentu maiņas reizei bija izvēlējušies tieši piektdienu, 13. jūniju. Jāteic, ka laika apstākļi uz Rūjienas pusi devušos rotariešus īpaši nelutināja — gadījās piedzīvot gan īslaicīgus nokrišņus, gan pērkondārdus.

Vasaras sezona ir īpaša ar to, ka vairāk lietojam pārtikā dažādus dabas produktus, savukārt izbraucienos zaļumos vai pat pilsētā uz ielas un lauku sētā nākas sastapt dažu labu savvaļas dzīvnieku vai putnu ar neadekvātu uzvedību. Par visu to, pieminot arī mūsu veselībai un pat dzīvībai būtiskas lietas, Liesmai garākā sarunā stāsta Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta Bior Vidzemes reģionālās laboratorijas vecākā eksperte - veterinārfeldšere ar piecpadsmit gadu stāžu ILZE ESĪTE.

Trešdien, 18. jūnijā, no pl. 10 Vecates laivu bāzē CSDD darbinieki izbraukuma sesijā veiks agregātu numuru salīdzināšanu kuģošanas līdzekļiem, motorlaivām un to motoriem.

Neņemos apgalvot, ka manis aprakstītā lieta Latvijas copmaņiem un īpaši jau spiningotājiem, kas laivā ņem līdzi vairāk nekā vienu kātu, būs pilnīga novitāte. Tiesa, šādus kātu turekļus līdz šim man nebija gadījies redzēt Burtnieka laivu bāzēs, nemaz nerunājot par laivām, kas sastaptas Vaidavas ezerā. Iespējams, tas tāpēc, ka šīs palīgierīces ir noņemamas — tās uzstāda uz laivas borta malas, kad pošas braukt copēt, un noņem nost, izbraucot krastā.

Burtnieku novada domnieks nu jau otro sasaukumu pēc kārtas ir GATIS CUKMACIS. Viņš tagad arī dabas resursu speciālists pašvaldības Īpašumu apsaimniekošanas nodaļā. Šī nelielā saruna notiek agrā rīta stundā laivu bāzē Saulītes, kad abi gaidām ierodamies krastā Matīsu Žagaru ar kolēģiem, kuri maija beigās Burtniekā veica pirmo no šosezon paredzētajām divām zinātniski pētnieciskās zvejas tūrēm.

Gads tūlīt būs pusē, tāpēc arī Burtnieku novadā jau var izsvērt — kas no sāktā veiksmīgi padarīts, kas cerīgi iesākts un ar ko varbūt nav izdevies īsti tikt galā... Par aktualitātēm Burtniekam garākā sarunā novada pašvaldības izpilddirektors MĀRIS ĒRGLIS.

Kad svinēja Olimpiešu parka pirmo piecgadi, tā, no Burtnieku novada ģeogrāfijas raugoties, noteikti pagāja Rencēnu pagasta zīmē. Jo 24. maijā pļaviņā blakus jau augošajiem parka kociņiem savējos iestādīja arī divi rencēnieši — abi bobslejisti. Klātienē to veica Latvijas izlases otrās ekipāžas pilots Soču olimpiskajās spēlēs Oskars Ķibermanis, savukārt vēl viena Rencēnu olimpieša — arī bobslejista, Jāņa Ķipura ekipāžas stūmēja Jāņa Skrastiņa — ozoliņu, vispirms ar īstu daiļdārznieka rūpību ticis galā ar sava kociņa iekārtošanu parka zālājā, iestādīja viņa cīņu biedrs un 1988. gada Kalgari ziemas olimpisko spēļu čempions Jānis Ķipurs.

7. jūnijā Vecatē jau septīto gadu pēc kārtas notika tradicionālais riteņbrauciens Apkārt Burtnieka ezeram. Galvenais komandpunkts, kā jau ierasts, bija Vecates pagasta estrāde, turpat blakus arī dalībnieku nometne, finišs un starts.

Par to pārliecināts ARTŪRS MATISONS, vidējais no trim brāļiem Matisoniem. Savulaik bijis viens no labākajiem Latvijas BMX braucējiem, 2008. gadā piedalījies arī Pekinas olimpiskajās spēlēs. Pēc studijām Vidzemes Augstskolā pievērsies uzņēmējdarbībai, izmantojot arī Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatora pakalpojumus uzņēmuma Fun Generation Lab pirmajiem soļiem biznesā. Patlaban Artūra un viņa kolēģu kopdarbs — iPhone lietojamā motokrosa spēle Fearless Wheels (Bezbailīgie Riteņi) — apritē jau otro gadu. Satikts Avotu golfa laukumā, jaunais uzņēmējs labprāt piekrīt īsai sarunai.