Sveiciens pavasarīgi rudenīgajā jūlijā! Šoreiz atdodu parādu — solītās Valmieras koka darbu meistara Pētera Priedīša cirvja un nazīša bildes. Paldies Pētera mazdēlam Viesturam, kurš man abus šos simtgadīgos, bet ļoti labi saglabājušos vectēva ikdienas darba rīkus (arī nazīti!) atnesa uz fotosesiju!
Šo baltmetālā vizošo skulptūru valmierietis, tolaik vēl pavisam sava radošā ceļa sākumā esošais tēlnieks Ginters Krumholcs izveidoja pirms gandrīz 15 gadiem. Ilgāku laiku tā visai nepretenciozi atradās pilsētas Uzvaras laukumā, bet šovasar skulptūra ar nosacīto apzīmējumu eņģelis ieņēmusi patiešām redzamu vietu Rīgas ielas rotācijas aplī krustojumā ar Vaidavas un Sloku ielu un faktiski iezīmē savdabīgus vārtus visiem Valmierā no galvaspilsētas puses iekšā braucošajiem.
Nevarētu teikt, ka Latvenergo tā pa īstam sāka tīrīt elektropārvades līniju trases tikai pēc savulaik visai katastrofālajiem gaisa vadu līniju postījumiem Zaubē. Toreiz pie vainas bija sniegs un apledojums, bet pēdējos gados, kad par konkrēto jomu jau atbild akciju sabiedrības Latvenergo meitas uzņēmums — arī akciju sabiedrība Sadales tīkls, vairāk skādes elektropārvades līnijām Latvijā nodarījuši jaudīgi vēja pūtieni, kurus mēdzam saukt arī par vētrām.
Vasarā tradicionāli saspringta darba periods ir Valmieras pašvaldības uzņēmumam Valmieras Ūdens, kura ziņā tagad ne tikai ūdensapgāde un kanalizācija, bet arī centralizētā siltumapgāde. Par visu pēc kārtas Liesmai šoreiz uzņēmuma tehniskais direktors Ivars Ķiksis un klientu daļas vadītājs Dagnis Muižnieks.
Ir reizes, kad kāds TV īsu brīdi pavīdējis sižets ar kaut ko iekrīt atmiņā. Šo runātīgo kundzi kādu rītu pirms Jāņiem redzu, šķiet, Panorāmas agrajā daļā, dzirdu īsu interviju no amatnieku tirdziņa galvaspilsētā. Tautastērpā ģērbusies kundze izrāda fantastiski raibu keramikas kolekciju, stāstot, ka izmanto deviņus dažādus mālus. Patiešām — līdz šim neredzētos daudzkrāsainos līkločos uz viņas darinātajiem māla šķīvjiem un citiem traukiem te savijušies, manuprāt, mālam pat neraksturīgi toņi.
Jau brītiņš pagājis kopš pirmajām Eiropas spēlēm Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku, kur pamatoti cerējām uz mūsu BMX braucēju panākumiem. Galu galā uz starta bija tikai Eiropas visi labākie braucēji, izņemot vien divkārtējo olimpisko čempionu Māri Štrombergu un Londonas olimpisko spēļu uzvarētāju Time trial braucienā angli Laimu Filipsu.
Droši vien vairākums Liesmas lasītāju viņu pazīst kā prasmīgu dārzkopi, kurš ar savām gudrībām gatavs nākt talkā arī citiem augļu dārzu un dārziņu īpašniekiem. Šovasar no kolēģa Aivara uzzināju, ka Svitku saimnieks KALVIS ELIĀSS ir arī metālists, kurš zina, ko un kā savām rokām izgatavot, lai savā saimniecībā strādāšanu padarītu efektīvāku un sirdij tīkamāku. Manuprāt, vārds Kalvis jau no pašas dabas apzīmē cilvēku, kurš ar vīru lietām uz tu par visiem 120%!
Svešvārdu vārdnīca skaidro, ka vārds akcīze, kas cēlies no franču accise, ir netiešs nodoklis, ko valsts uzliek gan masu patēriņa precēm, piemēram, degvīnam un tabakai, gan komunālajiem, transporta un citiem pakalpojumiem. Šo iespēju kā savdabīgu brīnumnūjiņu nākamā gada valsts budžeta papildināšanai atraduši Veselības ministrijas ierēdņi, rosinot piemērot akcīzes nodokli vairākiem ikdienā iecienītiem un plaši lietotiem pārtikas produktiem, konkrēti, neveselīgo pārtikas produktu grupai.
Savulaik, kad Valmieras nomalē Lodes ielā uzbūvēja jauno žiguļu jeb VAZ autoservisu, protams, pirmais vīrs tajā bija direktors Jānis Kartenbeks, bet otrs pieprasītākais cilvēks, manuprāt, tur bija mans šīs reizes sarunu biedrs — uzņēmuma BALTMA valdes priekšsēdis KONSTANTĪNS SOKOLOVS. Pie viņa vīri stāvēja garās rindās uz savu autiņu karburatoru regulēšanu.
Aizskrējušas trīs karstās un saules pārpilnās dienas pagājušās nedēļas nogalē, kad Valmiera un apkārtējie novadi uzņēma vairāk nekā divus tūkstošus Latvijas Jaunatnes olimpiādes dalībnieku. Jaunie sportisti sacentās pilsētas sporta bāzē, atpūtas parkā Avoti, Vaidavā, Kocēnos un Burtnieku ezerā, kur pie olimpiādes medaļām tika gan mājinieki, gan ciemiņi. Kā jau sacensībās, bija gan zeltā kalti uzvaras mirkļi, gan nepiepildītu cerību sūrums... Šajās fotogrāfijās — no visa pa kripatai.
Piektdien sākās un līdz pat svētdienai Valmierā un Cēsu novadā, bet atsevišķos sporta veidos arī Burtnieku, Kocēnu, Limbažu, Līgatnes un Valkas novadā, kā arī Jūrmalā un Rīgā notika Latvijas Jaunatnes olimpiādes sacensības pavisam 26 sporta veidos plus vēl florbolā, sadalot 236 medaļu komplektus. Oficiāli sacensībām bija reģistrējušies 2637 jaunie sportisti no 83 Latvijas pašvaldībām. Pasākuma kulminācija, protams, bija svētku gājiens un olimpiādes svinīgā atklāšana Valmieras estrādē.
Nupat sāk kārtīgi ieskrieties vasara, tāpēc vaiga sviedros uz lielceļiem arī mūsu pusē strādā ceļu būvnieki un remontētāji no abām lielākajām Vidzemes ceļu būves organizācijām — Smiltenes 8CBR un Limbažu ceļi.
Par tendencēm pasaules ekonomikā savu vērtējumu sniedz eksperts no kaimiņvalsts — Nordea bankas Lietuvā galvenais ekonomists ŽĪGIMANTS MAURICS (Žygimantas Mauricas):
Kamēr oficiālā statistika un vēl vairāk neoficiālā mūs biedē ar visai iespaidīgajiem skaitļiem par tiem, kas dodas no Latvijas peļņā uz ārzemēm, ir bezgala daudz pozitīvu piemēru par to, kā uzņēmīgi un strādāt griboši cilvēki atrod sev nodarbošanos tepat uz vietas. Protams, uz šķīvīša ar zelta maliņu ne valdība, ne pašvaldība un pat ne kaimiņi neko klāt nenesīs, taču savu nelielu biznesu uzsākt var, pēc tam lietas attīstot pakāpeniski arvien plašāk. Vienu šādu pozitīvu personāžu atradu Valmiermuižas Saulgrieža 2015 tirdziņā stendā ar glīti noformētu logotipu Dizaina priekšmetu darbnīca KReichman... Esiet pazīstami — 29 gadus jaunais cēsnieks ROBERTS KREIČMANIS.
Ko gan darīt tad, kad Jānis sajūt izsalkumu? Pieļauju, ka Valmierā pats galvenais Jānis — tas, kurš domes priekšsēdis Baiks — no pašvaldības nama dodas pāri Lāčplēša ielai uz Rātes vārtiem. Kaimiņpilsētā, manās dzimtajās Cēsīs, tieši tāda paša ranga Jānis — tas, kurš Cēsu novada domes priekšsēdis Rozenbergs — šovasar tādās reizēs varbūt iecienījis pavisam nesen Cēsīs atklāto restorānu Izsalkušais Jānis. Tiesa, viņam gan būs garāks gabals no Cēsu domes ejams, garām Svētā Jāņa baznīcai. Un te jau vēl stāsts par Cēsu Jāņiem nebūt nav galā...
Viņsvētdien, kad Svētā Sīmaņa baznīcā pēc renovācijas atklāja torni, svinīgajā ceremonijā tika sveikti vairāki vīri, kas te savu roku pielikuši. Tā nu sanāca, ka aprunāties dabūjām tikai krietnus 30 metrus virs zemes — vispirms pie pulksteņa mehānisma, pēc tam jau torņa skatu laukumiņā, no kurienes uz visām debess pusēm Valmiera kā uz delnas redzama.
Ap Jāņiem Eiropas Parlaments ar diezgan lielu balsu pārsvaru (par — 464, pret — 131, atturas — 19) atbalstīja Eiropas Komisijas pērnajā novembrī iesniegto tā saukto Junkera investīciju plānu 315 miljardu eiro apmērā. Tīri teorētiski šis iespaidīgais finanšu instruments, ko iecerēts realizēt līdz 2018. gadam, paredzēts «dzīvotspējīgu ieguldījumu finansēšanai Eiropā un Eiropas Savienības ekonomikas izaugsmes veicināšanai», tāpēc par to ļoti sajūsminās un kā iespaidīgu Latvijas prezidentūras Eiropas Padomē finiša taisnes panākumu pasniedz mūsu valdība un īpaši jau premjeres partija Vienotība.
Ar īstajām konfektēm, īpaši tām, kurām sen pagājis derīguma termiņš, mēdz būt dažādi... Reizēm sanāk ne visai patīkams pārsteigums, kad viesu klātbūtnē atver greznu šokolādes konfekšu kārbu, bet tur gandrīz visiem brūnajiem bumbulīšiem tāda iepelēka nokrāsa. Ne pašam ēst, ne ciemiņiem dot, ne kaķim vai sunim iemānīt... Pavisam citādi ir ar īsti vecām automašīnām, kuras reizēm pat pēc īsti raiba mūža nonākušas īpašumā īstajiem vīriem — savas lietas zinātājiem, auto un moto feinšmekeriem plus vēl ar zelta, pat dimanta rokām!
Kā nāk vasara, tā sākas runas par skolēnu nodarbināšanu. Gudri tiek spriests par jaunās paaudzes darbaudzināšanu, meklēti uzņēmumi, kur brīvlaikā skolēni varētu piepelnīties. Pieļauju, ka viss ir daudzmaz kārtībā pie privātuzņēmējiem — ja viņi tīņus pieņem darbā, tad arī prasa no viņiem reālu darbu, un galu galā jaunietis saprot, ka alga ir jānopelna. Jānopelna!
Vēl pirms Jāņiem, 15. jūnijā, Valmieras nomalē, kur jau devīto gadu atrodas Baltijas valstīs vienīgā AGA gaisa gāzu sadales rūpnīca, notika visai komplicēti celtniecības un montāžas darbi. Šeit pašmāju būvfirmas Grods celtnieki nolika vietā un nostiprināja ražotnes gatavās produkcijas kārtējo rezervuāru.