Viņš prot sarunāt ar vīnu

- 11.Septembris, 2015
Dzīvesstils
Laikrakstā

Par šodienas Vīru lietām gribu lielu paldies pateikt savedējam un fotogrāfam — manam labam draugam Dobeles novada avīzē Zemgale Guntaram Līcim, kurš mani aizveda pie ļoti interesanta cilvēka. Diplomēts dārzkopis, kurš galveno naudu (šķiet, pavisam normālu) pelnījis finanšu sfērā, taču tagad pēc maizes darba kredītiestādēs jau trešo gadu rosās pavisam citās jomās. Savulaik kā hobiju un vēlāk pat neliela piedarbiņa līmenī vispirms pamatīgi apguvis pirts gudrības, pēc tam visu kardināli mainījis, savā ģimenes namā izbūvēto pirti pārveidojot par... vīna darītavu! Esiet pazīstami — šonedēļ Liesmā par Tērvetes novada mazo uzņēmēju lietām jau izvaicātais SANDRIS LAIZĀNS, arī uzņēmuma Tērvetes veltes īpašnieks, ideju ģenerators un strādnieks vienā personā. Kā pats smej — ar bankas precizitāti nododas vīna darīšanai.

Esmu nedaudz pārsteigts, jo, braucot ciemos pie tevis, biju cerējis ieraudzīt šeit, Tērvetes pusē, kaut ko līdzīgu Sabiles vīna dārzam. Ar visām no tā izrietošajām sekām...

Mana specifika ir ērkšķogu vīni. Jā, ir doma arī par īstām vīnogām, tādās nelielās partijās, bet sākumā man gribas kārtīgi piešaut roku uz ogu vīniem. Starp citu, ja skatās pēc klimatiskajiem apstākļiem, tad tieši Dobeles puse, Tērvetes novads ir no vissiltākajiem reģioniem Latvijā, tāpēc te varētu vīnogas audzēt. Taču, manuprāt, arī ērkšķoga ir ļoti interesanta oga. Ir pagājuši trīs gadi, un beidzot šogad es saprotu, kādas šķirnes, kādas krāsas ogas man vajadzētu, ar kuriem raugiem labāk iet kopā... Tāpēc šogad plānoju pieteikt stādus no Dobeles institūta un nākamgad veidot jau tādu lielāku un nopietnāku ērkšķogu dārzu.

Kāpēc tieši ērkšķogu vīns?

Tāpēc, ka tā ir ļoti interesanta oga. Manuprāt, pat kaut kādā ziņā aizmirsta. Tai pašā laikā man kā cilvēkam, kurš mācījies dārzkopību, ir zināms, ka ērkšķoga pēc ķīmiskā sastāva ir vislīdzīgākā vīnogai, tikai audzēšanas apstākļi ir stipri pieticīgāki. Jā, tas ir ļoti interesanti! Vēl es pavisam netīšām uzzināju, ka Latvijas laikā ir bijis populārs ērkšķogu putojošais vīns. Nepateikšu, kurā darītavā to ražoja, bet gar acīm man ir pazibējusi tāda veca etiķete uz vecas vīna pudeles.

GALA PRODUKTS. Sandris izrāda Krāču pirtī — vīna darītavā tapušos vīnus (ērkšķogu gaišo, rozā, arī šogad eksperimentālā kārtā tapušo cidoniju), tostarp arī vienu dzirkstošo a la šampanietis, kas no īpašas sarkano ērkšķogu šķirnes patiešām top pēc īstas franču receptes, t.i., katrā pudelē pievienojot raugu, nevis vienkārši iepūšot gāzes burbuļus. Guntara Līča foto


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru