Šogad 1. septembrī pilnveidoto mācību saturu un pieeju sāks pakāpeniski ieviest pamat-izglītībā un vidusskolā: 1., 4., 7. un 10. klasēs. Mācību saturs un pieeja, kuru 2020./2021. mācību gadā sāks īstenot skolās Latvijā, nav pilnīgi jauna. Nekas netiek sākts no nulles – saturs ir pārskatīts un pilnveidots.
Otrdien, 25. februārī, koncertzālē «Valmiera» projekta «Vidzeme iekļauj» ietvaros notika konference «Inovatīvi sociālie pakalpojumi».
Šī ir mūžsena tēma – kā uzvesties sabiedriskajā transportā. Ik pa laikam es braucu ar to dažādos dienas laikos, jo ir nepieciešamība kaut kur nokļūt konkrētā laikā.
Kā zināms, pagājušajā gadā Valmierā darbu uzsāka ēka Ūdens ielā 2C. Tai ir dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas statuss.
Pirmdien, 17. februārī, Valmieras integrētajā bibliotēkā norisinājās diskusija par saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādnēm, kas pamatā noteiks, kāda saliedētības politika tiks ieviesta Latvijā turpmākajos septiņos gados.
Ceturtdien, 13. februārī, Valmierā, kafejnīcā «Jauna saule» norisinājās jau trešais VNF rīkotais ziedotāju aplis. Visām trim iniciatīvām kopā tika saziedoti 4700 eiro.
Brīvajā laikā mums visiem patīk atpūsties. Atpūta jau nenozīmē tikai gulēt gultā un nedarīt neko, ir arī aktīvā atpūta, kad ej, skrien un darbojies.
Tur ikviens varēja atstāt un samainīt vai pret ziedojumu iegādāties lietderīgas mantas – ziemas apģērbus, apavus, aksesuārus un sporta inventāru, tā piešķirot lietām otru dzīvi un izmantojot tās atkārtoti, kas ir viens no ilgtspējīga un videi draudzīga dzīvesveida pamatprincipiem.
Uz ielas ir redzēti visādi suņi – lieli un mazi, pūkaini un vispār bez spalvas, šķirnes un bezšķirnes. Katrs no tiem savam saimniekam ir vismīļākais. Tomēr saprotams, ka paņemt sev bezšķirnes suni ir kā pirkt kaķi maisā. Neesi pārliecināts ne par to, kā suns izskatīsies, ne to, kāds viņam būs temperaments.
Sestdien, 8. februārī, Valmieras integrētajā bibliotēkā notika nodarbība par dārzkopības tendencēm pilsētvidē, piedāvājot permakultūru kā risinājumu. Nodarbību vadīja Artūrs Freijs, Latvijas Permakultūras biedrības līdzdibinātājs, ekodizaina un permakultūras dizainers.
Aizvadītajā nedēļā Valmieras integrētajā bibliotēkā lekciju ciklā «Pētām dzimtas vēsturi» norisinājās Lindas Lielvārdes lekcija «Dzimtas detektīvs, zudušo pavedienu meklēšana un kopsadarbe dzimtas izpētē».
GUNĀRS LĀCIS jau vairāk nekā 20 gadus ir atgriezies savā dzimtajā pusē – Mazsalacā. Viņa vectēvs ir no Mazsalacas.
ĢIRTS GAILĪTIS ir apenietis, kurš arī bez tehniskās izglītības var uzbūvēt teju jebko, ko pats ir izdomājis. Viņa kontā ir neskaitāmi pārbūvēti auto, arī paša būvēta smilšu strūklas iekārta un džips, ar ko piedalās bezceļu (off-road) sacensībās.
Entuziastiskā ceļotāja un ceļojumu grupu vadītāja AGNESE KALNIŅA stāstīja par 545 km garo pārgājienu Kiprā, pārgājienu sērijā «No viena gala līdz otram».
Līdz Valentīndienai vēl nedaudz vairāk kā divas nedēļas, tomēr veikalos jau labu laiku nopērkami visādi tematiski nieciņi – gan dažāda lieluma sirsniņas, gan fotorāmīši, gan lācīši, gan šokolāde, kurai uz iepakojuma uzzīmētas sirsniņas.
Sestdien, 25. janvārī, Valmieras bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā norisinājās Ģimeņu rīts, pilns ar smaidiņiem. Ar koncertu «Šis un tas par šo un to» uzstājās vokālās studijas «Smaidiņi» vairāku vecumu grupas.
Tas, ka Valmierā ir dzīvojamā fonda trūkums, ir fakts, ko atzīst arī pašvaldība. Nevarētu teikt, ka Valmiera ir pārapdzīvota, bet atrast labu dzīvokli ne par Rīgas cenām ir grūti. Kad es meklēju dzīvesvietu šeit, piedāvājumā bija neremontēti pagrabstāva dzīvokļi, kuros nav iespējams dzīvot.
Līdz 14. februārim Valmieras integrētajā bibliotēkā Cēsu ielā 2 apskatāma interaktīvi izglītojoša izstāde ar papildinātās realitātes iespējām «Mobilo tehnoloģiju evolūcija: no 1G līdz 5G».
Aizvadītais 2019. gads daudzām nevalstiskajām organizācijām ir bijis darbīgs. Arī Valmieras novada fondam darba netrūka, tāpēc uz sarunu aicināju ANSI BĒRZIŅU, kurš šobrīd ir fonda valdes priekšsēdētājs.
SANTA ĀDAMSONE ir nākusi no Valkas novada, Ērģemes pagasta mazciema Omuļiem. Tomēr par darba un dzīves vietu pavisam nejauši izvēlējās Valmieru. Brīvā laika gan pēc studijām un darba neatliek daudz, tomēr ir arī kāds brīvais brīdis, lai to veltītu rokdarbiem. Tie, kuri pazīst Santu, zina arī to, ka viņa ir īsta praktiskā latviete, sākot no pašas darināta tabakas maka līdz pat televizora galdiņam. Un bieži vien viņa nēsā pašas darinātos auskarus, kas ir kā odziņa kopējam stilam. Tāpēc aicināju uz sarunu, lai pastāsta, ko viņa dara savā brīvajā laikā.