Ir svarīgi veidot ģimeni Latvijā
Par Rīgas pils tradīciju kopš Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūras laikiem ir kļuvusi svētku egles iedegšana Rīgas pils laukumā kopā ar dižģimenēm no visiem Latvijas novadiem un pilsētām.
Par Rīgas pils tradīciju kopš Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūras laikiem ir kļuvusi svētku egles iedegšana Rīgas pils laukumā kopā ar dižģimenēm no visiem Latvijas novadiem un pilsētām.
Šogad mūs ir pārsteigusi īstena ziema ar sniegu un salu pat līdz mīnus divdesmit grādiem. Ko tas nozīmē? Ka tas ir papildu darbs gan ceļu uzturētājiem, gan sētniekiem, kuriem ir jānotīra katra ietve un taciņa. Pēc tam jānokaisa ar granti, sāli – esmu redzējusi šādus variantus.
SOS bērnu ciemati ir vieta, kur bērniem, kas palikuši bez bioloģisko vecāku aprūpes, ir iespēja uzaugt ģimenē, saņemt mīlestību, būt drošībā, socializēties un mācīties. SOS ciematu ģimenēs bērniem māca praktiskās iemaņas: rūpēties par kārtību mājās un istabā, iepirkties, gatavot ēdienu, izmantot dažādus sadzīves priekšmetus. Turklāt bērni mācās veidot un uzturēt pozitīvas attiecības ar cilvēkiem, kas būs noderīgas arī viņu turpmākajā dzīvē. Latvijā darbojas divi SOS bērnu ciemati – Īslīcē un Valmierā.
LIEGAS FRĪDVALDES radītos bumbuļu paklājus es pamanīju Facebook lapā «BumBum» un šādus paklājus redzēju pirmo reizi, tāpēc vēlējos uzrunāt viņu, lai pastāsta nedaudz vairāk par pašu procesu, un Liega piekrita intervijai.
Svētku salūts vienmēr ir bijusi neatņemama Jaunā gada sagaidīšanas sastāvdaļa. Šogad, lai cilvēki nepulcētos lielā skaitā, pašvaldības uguņošanu nerīkoja, un papildus tam bija arī pieņemta komandantstunda, ka pēc pulksten 22 no savas dzīvesvietas nedrīkst iziet.
KRISTĪNE LAPSIŅA ir dzimusi Sēļu pagastā. Viņas radītos darbus pamanīju Facebook lapā «Kristīnes darbnīca», tur bija dažādas rotaļlietas mazuļiem un siltas zeķes. «Liesma» Kristīni aicināja uz sarunu, kurā viņa arī stāsta, ka kādreiz ar rokdarbiem bijusi uz «jūs».
JĀNIS LADUSĀNS kopā ar sievu Sandru dzīvo Skaņkalnes pagastā, Grūbes dzirnavās. Jānis smejas, ka martā no Rīgas abi divi bēguši no kovida uz laukiem un tā arī palikuši. Bija jāatrod arī hobijs, un viņš veido koka paliktņus, paplātes ar dažādiem rakstiem un iegriezumiem. «Liesma» devās ar Jāni parunāties par darbiem, par iedvesmu.
Mazsalacas novada pašvaldība ir vienīgā no jaunajā Valmieras novadā iekļaujamajām pašvaldībām, kas vērsusies Satversmes tiesā, apstrīdot reformas gaitu un rezultātus. Un, protams, gatavojas arī otrajam scenārijam, ka Mazsalacas novadu pievieno kopējam Valmieras novadam. Sarunā ar «Liesmu» Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs HARIJS ROKPELNIS stāsta par to, kas Mazsalacas novadu sagaida, īstenojoties scenārijam, kurā tiek apvienoti jaunajā novadā:
Par IVITAS GOLDBERGAS-MILJONES tēlu dakteri klaunu Tūtu ir teikts tā: «Dr. Tūtas būtība ir pateikta tās vārdā: katru reizi ar viņu sastopoties, esi gatavs pārsteigumiem – vispirms tas būs elegants sveiciens, tad, iespējams, viņa aiz Tavas auss atradīs paslēptu sava deguna spodrināmo vai vienkārši pabūs Tev blakus (pačukstēšu – diez vai viņa to spēs paveikt klusi un mierīgi).
Valmieras novada fondā šis gads bijis dažādu izaicinājumu pilns, tomēr ir īstenoti visi ieplānotie projekti, kā arī nosvinēta fonda 15 gadu jubileja.
No 3. decembra stājās spēkā Ministru kabineta lēmums par to, ka veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās vienam apmeklētājam jānodrošina 15 kvadrātmetru platība. Mazās telpās apmeklētāji drīkst iet pa vienam.
Pašizolāciju nepieciešams ievērot, lai ierobežotu Covid-19 slimības izplatību. Vairākas pašvaldības apzinājušas telpas un iespējas, kur cilvēkiem nepieciešamības gadījumā piedāvāt pašizolāciju (viesnīcās, tūrisma mītnēs, kopmītnēs, pašvaldības nodrošinātos dzīvokļos u.c.). Arī Valmieras apkaimē ir iespējams šāds pakalpojums.
Mēs dzīvojam laikā, kad attīstās tehnoloģijas – gan datori, gan viedtālruņi, gan dažādas aplikācijas, kuras tajos lietojam. Augstskolā man noslēdzās kurss, kas lika padomāt par to, cik daudz datus un kam mēs sniedzam.
INGA kopā ar vīru IVARU ir radoši valmierieši, un katrs ir atradis savu nišu. Inga veido sveču laternas – kad izdeg svece, paliek ziedu un augu glezna, kurā var ielikt tējas sveci, un siltums, gaisma turpina starot. Ivars dod otro elpu stikla pudelēm, un tā top rokām darināti kausi, glāzes un svečturi.
Starptautiskajā brīvprātīgo dienā, 5. decembrī, šoreiz jau septīto gadu pēc kārtas tika godināti gada čaklākie brīvprātīgā darba veicēji, organizētāji un brīvprātībai draudzīgākās pašvaldības. Svinīgā godināšana šoreiz norisinājās attālināti. Godināšanai «Gada brīvprātīgais 2020» tika pieteikti 135 brīvprātīgie, 17 nevalstiskās organizācijas un divas pašvaldības. Izvērtējot visus pieteikumus, Nodarbinātības valsts aģentūras izveidota ekspertu žūrija nolēma godināt piecus brīvprātīgos, divas nevalstiskās organizācijas un vienu pašvaldību.
Šonedēļ Adventes vainagā iedegsim otro svecīti, kas nozīmē to, ka esam teju jau pusceļā līdz Ziemassvētkiem. Nesen sanāca saruna par to, kas tad vispār ir svētki – vai tiešām tikai tās trīs dienas, kuras ir kalendārā, vai arī visu gaidīšanas laiku var pārvērst par maziem svētkiem?
Šogad Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienai veltītais svinīgais sarīkojums 17. novembrī tika pārraidīts Facebook video tiešraidē no Sēļu muižas: muzikāla saruna ar Muzikālā teātra aktieri, režisoru, vokālo pedagogu Edgaru Kramiņu «Mums šajā Tēvzemē jāpiedzimst, jāpaliek...».
VIKTORIJA PURIŅA ir dzimusi kurzemniece, bet jau 52. gadu dzīvo un darbojas Mazsalacā. Viņa ir nominēta par goda pilsoni Mazsalacā 2020, jo savā mūžā ir ļoti daudz devusi ne tikai Mazsalacai, bet tautai kopumā.
ARTŪRS EGLĪTIS ir valmierietis, kas vairākkārt devies uz ASV un vienu reizi arī uz Angliju, lai «Southwestern Advantage» programmas ietvaros strādātu vasarā, pārdodot izglītojošas grāmatas. Par sevi viņš stāsta: «Bez šīs programmas es ļoti aktīvi vēl iesaistos SOS bērnu ciematu labdarības programmās, piesaistu viņiem līdzekļus, un tas man vēl vairāk palīdz iziet ārā no komforta zonas. Kā arī esmu ļoti entuziastisks skrējējs, esmu piedalījies 100 km un 24 h skrējienos.»
Turpinot pagājušās nedēļas sarunu ar INU MIĶELSONI, projekta «Vidzeme iekļauj» vadītāju, un LAINI ZĀLĪTI, projekta «Vidzeme iekļauj» sociālo pakalpojumu eksperti, šodien publicējam turpinājumu par deinstitucionalizācijas (DI) procesu.