Valmieras novada attīstības programmā 2022. – 2028. gadam ir teikts, ka novada teritorijā atbilstoši Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) dabas datu pārvaldības sistēmai «Ozols» ir reģistrēti 899 aizsargājami koki (dižkoki), no kuriem vairāk nekā trešdaļa – 324 – ir ozoli, liepas ir 205, priedes 105.
Ja ceļi uz Rīgu nebūs aizputināti un arī galvaspilsētā vajadzīgajam deputātu skaitam, it sevišķi no valdību veidojošajām partijām, izdosies līdz Saeimas namam tikt, domājams, ka jau rīt Latvija tiks pie jaunas, Krišjānim Kariņam (JV) vēlreiz vadīt uzticētas valdības.
Kad nesen rakstīju par Briežmuižas lapegļu aleju un priecājos par tur saaugušajiem zaļajiem kadiķiem ar ļoti vērtīgo ogu pārpilniem zariem, kāda «Liesmas» lasītāja man jautāja, vai tad kadiķu ogas nav indīgas un vispār ir kaut kur izmantojamas. Atbildēju, ka pats diezgan daudz esmu apēdis, bet, kā redzams, vēl pie dzīvības esmu.
Jaunais gads pa, kā Latvijā sen teikts, negaidīti slideniem ceļiem tuvojas ātrāk nekā jaunā valdība.
Pēc mūsdienu tempiem var pat teikt, ka tas bija jau sen, kad pēc 14. Saeimas vēlēšanām sākās sarunas par jauno valdību veidojošo koalīciju.
Aizvadītas cilvēku aktivitāti apliecinošas valsts svētku dienas. Tik spēkpilnu militāro parādi, kāda bija šajā novembrī, Daugavas krastmala Rīgā brīvās Latvijas laikā nebija piedzīvojusi nekad.
Pārdomas par alejām
Ir Latvijā daudz savdabīgu dižkoku, par kuru spēju turēties pretī it kā visu sagrauzt spējīgajam laika zobam var vien brīnīties. Taču mani vienmēr izteiksmīgāk ir uzrunājušas senās, jau pirms simt gadiem stādītās alejas, kurās koki, satiekoties vien ar zariem, izjūt cits cita plecu un vienotā ierindā stāv gluži vai goda sardzē aizejošam laikam.
Reizē ar valsts svētku noskaņojumu sabiedrībā sāk virmot arī cerības sagaidīt Ziemassvētku vecīša maisā veiksmes, pāri gada slieksnim kāpjot. Izskatās, ka vai pats pirmais «dāvanu maisu» šoreiz atvērt pasteidzies Valsts prezidents Egils Levits.
Vakar apritēja 100 gadu, kopš 1922. gada 7. novembrī pl. 12 Rīgā, Jēkaba ielā 11, uz pirmo sēdi pulcējās Latvijas Republikas 1. Saeimā ievēlētie deputāti.
Valmierieši Baiba un Andrejs pie dārza zālienā bija pamanījuši neierastu plankumu. Domājuši, ka tur nomesta kāda lupata.
Kamēr lielai daļai balsis par Saeimas deputātu sastāva atjaunināšanu atdevušajiem vēlētājiem šobrīd galvenā vērība ir piesaistīta pretrunīgiem vēstījumiem par jaunās valdības veidošanu un tās sastāvu, daudz mazāku uzmanību piesaista notikumi un lēmumi Saeimā.
Kad nesen rakstīju par ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem, ievērību izpelnījās manis līdz šim vēl neaplūkotie Rāmnieku atsegumi Plāņu pagastā. Rakstos atradu: «Dabas pieminekli veido vidējā devona Živetas stāva Burtnieku svītas smilšakmeņu, aleirolītu un mālu atsegumi Gaujas labajā pamatkrastā.
Kad, lūkojot dabas vērtības, pie Strenčiem iznāk nogriezties uz Oliņām, grēks ir nepalūkoties, kā klājas tuvumā un pat tālumā pietiekamu popularitāti ieguvušajam Oliņu avotam.
Nu jau pagājušas vairāk nekā divas nedēļas, kopš beidzās 14. Saeimas vēlēšanas. Taču dienas, kā tas likumā noteikts, līdz jaunievēlētais parlaments uz pirmo sēdi sanāk novembra pirmajā otrdienā (šoreiz 1. novembrī), ir pat pārāk garš nenoteiktības laiks.
Mēdz teikt, ka viss labāk saprotams kļūst kaut nelielā laika distancē. Nedēļa, kopš uzzinājām 14. Saeimas vēlēšanu rezultātus, gan ir pārāk īss brītiņš, bet sabiedrība tomēr jau sāk apjaust, kādus ideoloģiski, politiski un reizē arī ekonomiski rīkoties tendētus deputātus esam ievēlējuši.
DAP sāk informatīvu kampaņu
Vēsās rudens dienas rada problēmas arī daudziem savvaļas dzīvniekiem, it sevišķi to jaunajai paaudzei, kas tādu vēsumu savā mūžā piedzīvo pirmo reizi.
Nav Latvijā augstu kalnu un klinšu, bet ļoti gan gribas, lai būtu.
Pēc atgriešanās no darba vizītes ANO Ņujorkā, pat nesagaidījis jaunas darba nedēļas sākumu, jau sestdien Valsts prezidents Egils Levits sasauca Nacionālās drošības padomes sēdi. Acīmredzot Ņujorkā iegūtā informācija ir tik nopietna, ka prezidents nolēma ar tiem, kam tā jāzina, dalīties pēc iespējas ātrāk.
Priekšvēlēšanu un skolotāju streika pieteikuma kņadu aizvējā Saeima diezgan pieklusināti 8. septembra sēdē pieņēma jaunu Pašvaldību likumu.
Vecākais
Kas ir Gaujas nacionālais parks (GNP), vismaz mūsu pusē laikam gan nevienam vairs nav jāskaidro. Gados jaunākajiem var vien atgādināt, ka šis 1973. gadā izveidotais parks ir vecākais Latvijā un otrs vecākais Baltijā (1957. gadā dibināts Vilsandi parks Igaunijā Sāremā).