Kā Latvijai beidzot kļūt bagātākai? Ceturtdien Saeimas deputāti, aizvadot pirmās ekonomikas debates parlamenta vēsturē, par to debatēja stundām ilgi. Tribīnē kāpt un priekšlikumus izteikt paguva vairāk nekā 40 ideju pieteicēji.
Svētku dienas, Eirovīzijas un hokeja kaislības it kā bija pieklusinājušas apsūdzību un pārmetumu gūzmu, kas aprīļa nogalē izskanēja par politisko partiju apvienības «Jaunā Vienotība» it kā slēptu priekšvēlēšanu aģitāciju, pārkāpumiem partijas finansēšanā un pat pirms gadiem pieļautiem likumpārkāpumiem vēlēšanās.
Pēc Valsts kontroles nopietnajiem pārmetumiem par Krišjāņa Kariņa dārgajiem komerclidojumiem un vēl dažādiem citiem it kā nesmukumiem bijušā ārlietu ministra un viņa komandas darbībā varēja domāt, ka nākamā ārlietu ministra ievēlēšanu opozīcijā esošie deputāti mēģinās izmantot, lai Evikas Siliņas valdību sašūpotu vai pat veiksmīgu sarunu vai intrigu rezultātā vispār nošūpotu.
Lai gan daži Saeimas valdībā opozīcijai esošo partiju deputāti pacēluši balsis, ka ārlietu ministra nomaiņa valstiski ir tik nopietns gadījums, ka jāizsaka neuzticība visai valdībai, paredzu, ka arī nākamajā pirmdienā Ministru prezidente būs Evika Siliņa (JV), bet ārlietu ministres amatā Saeimas deputātu vairākums iebalsos Baibu Braži.
"Moris, darbus padarījis, var iet.» Tā mēdz teikt, kad darbīgs cilvēks, godam pildījis pienākumus, paveicis ko būtisku, atiet vai tiek atstumts malā, ļaujot aizsākto turpināt nākamajiem censoņiem.
Tuvu 24. februāris, kad pirms diviem gadiem Krievija sāka neizprovocētu iebrukumu Ukrainā, cenšoties dažās dienās nokļūt pat līdz Kijivai.
Iepriekšējā nedēļa pagāja lauksaimnieku protesta pasākumos un ar kareivīgiem paziņojumiem, ja protestētāju prasības netiks sadzirdētas, jau pirmdien organizēt traktoru braucienu uz Rīgu, lai vērienīgā pasākumā patraucētu galvaspilsētas mierīgo dzīvi.
Valdībai, pat ja tā vēl maz bijusi pie teikšanas, būtisks eksāmens ir nākamā gada budžeta pieņemšana.
Skaisti baltajā klusumā, kad sniegs strauji apklāja laukos un dārzos nenovāktos augus ar to galotnēs vai pazarēs palikušajām sēkliņām, izskan arī ziemot palikušo putnu pat izmisīgs aicinājums cilvēkiem: «Palīdziet mums sniegotajā dārzā barību atrast, lai pārziemojuši mēs pavasarī jums varētu palīdzēt dārzus no kaitēkļiem pasargāt!»
Vasarā, atsaucoties uz Latvijas Nacionālā Dabas muzeja aicinājumu, arī «Liesma» mudināja lasītājus, dodoties pastaigā dabā, iesaistīties iniciatīvā «Meklējam Latvijā lielākos skudru pūžņus!».
Kad lielu daļu Latvijas kaut uz laiciņu pārklāj sniega sega un ar priecīgiem noskaņojumiem bagātākās pašvaldības jau steidz greznot Ziemassvētku egles, varēja cerēt, ka vismaz uz brīdi pieklusīs arī opozīcijas partiju skaļais, tik un tā ātri pat nerealizējamais pieprasījums vākt balsis šīs Saeimas atlaišanai.
Lieli akmeņi. Arī mazi, bet izteiksmīgi. Latvija ar tādiem piestumdīta pilna, it sevišķi Ziemeļvidzeme, kur, cik vien tālu ledus laikmetā ledus krāvumi bīdīti, arī akmeņi ir.
Kas būtu domājis, ka 2011. gada 11. maijā Eiropas Padomes (EP) sēdē pieņemtā Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija) dažu politiķu (to vidū arī Latvijas) prātiem izrādīsies tik nesagremojams produkts, ka īpašu iebilžu vai tikai ieganstu dēļ vairākās ES valstīs netiks ratificēts.
Vēsās un pelēcīgās dienas nu jau reāli slēdz piekļuvi pie savdabīgiem objektiem dabā un arī vairumam dabas taku, kurās dabas draugi ir staigājuši, gājuši vai pat rikšojuši cauri skaistai vasarai un pretī rudens vienreizējām, dažām vien šogad redzētām krāsām un jaunatklājumiem.
Šis nu ir mēnesis, kas sākas ne tikai ar kārtējās algas saņemšanu strādājošajiem un pensijām – pensionāriem, bet arī ar jau precīziem skaitļiem nākamā gada budžeta projektā, kas savukārt noteiks, vairāk vai mazāk naudas mūsu makos ienāks nākamgad.
Nedēļas nogalē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika drošības un ārpolitikas forums «Rīgas konference 2023».
Šīs takas Naukšēnu pagastā sāka veidot 1995. gadā gan ar pašvaldības, gan Pasaules Dabas fonda atbalstu.
Ne gluži tik ātri, kā bija iecerēts, valdībā top likumprojekts «Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam».
Kad dēļ Krievijas agresijas Ukrainā un nu arī citiem militāriem konfliktiem arī Latvijai vēl nopietnāk jādomā par apdraudējumiem, arvien lielāka nozīme ir Saeimā, īpaši tās Nacionālās drošības komisijā, lemtajam.
«To, ka, rudenī dārzu sapošot, sakritušās un savāktās lapas un zarus dedzināt nav labi un dabai draudzīgi, vairums no jums zina.