Jau divus gadus Cēsīs dzīvo JEĻIZAVETA TKAČENKO no Ukrainas. Sasveicināmies latviski, bet vienojamies, ka saruna notiks krievu valodā. "Saprast visu saprotu, bet atbildēt tik labi, kā gribētu, vēl nevaru," atzīst Jeļizaveta, piebilstot, ka valodu apgūst pašmācības ceļā.
Pagājis 30 gadu, kopš VIORIKA SKRIPKARA ar vīru Vasīliju un gandrīz pusgadu veco meitiņu no Moldāvijas atbrauca uz Latviju. Toreiz domāja – uz laiku, bet iznāca – pavisam.
Pēc 14 gadu dzīvošanas Brillionā Viskonsinas štatā Amerikas Savienotajās Valstīs uz pastāvīgu dzīvi Madonā šogad atgriezusies Vineta Caune-Meijere kopā ar vīru DŽASTINU VILJAMU MEIJERU un abiem bērniem. Gevins Dairis šoruden uzsāka mācības Madonas pilsētas vidusskolas 4. klasē un Adriana Larena – 2. klasē. Ģimene vēl tikai iejūtas gan šejienes sadzīvē, arī Latvijas klimatiskajos apstākļos un palīdz skolā iejusties abiem bērniem, kuriem mācības notiek nevis angļu, bet latviešu valodā.
Mūsu valstī latviešu valodas lietošana noteikta ar likumu, tāpēc joprojām, maigi sakot, ar neuzticību tiek uztverta ikviena iespējamā atkāpe no šīs normas. Lai atceramies, kādas pretenzijas pavisam nesen izsauca ietekmīgās Ārvalstu investoru padomes pieprasījums pēc oficiālas angļu valodas izmantošanas valsts pārvaldē. Protams, te fonā ir pamatīgu investīciju (ne)ienākšana vietējā biznesā, taču valsts valoda tomēr ir valsts valoda, ar kuras lietošanu vismaz pagaidām nākas rēķināties. Investoru viedoklis — obligāta latviešu valodas izmantošana viņiem šeit ir «nevajadzīgs procesu pagarinājums laika izteiksmē», un visā pasaulē taču joprojām spēkā aksioma time is money.*
Lai arī sociālistiskā sacensība starp brālīgajām padomju republikām palikusi teju trīs gadu desmitu senā pagātnē, joprojām, bet nu jau brīvajā Eiropā, mīlam samēroties kapitālisma sasniegumos ar kaimiņiem, ka, lūk, Igaunijā algas lielākas, savukārt Lietuvā produkti lētāki, retoriski vēršoties pie valstsvīriem — kāpēc tā vēl nav pie mums.
Piektdien vairāk nekā 300 Eiropas pilsētās tika atzīmēta Zinātnieku nakts. Tradicionāli arī Valmiera ir šo pilsētu vidū, un arī šogad durvis interesentiem ar vienotu tēmu — Zinātnes sasniegumi — ideju avots inovācijai — vēra Vidzemes Augstskola, kā arī Valmieras Bibliotēkas bērnu apkalpošanas nodaļa.
29. septembrī Miķeļdienā laiks bija kā uz pasūtījumu. Atvasaras saulīte sildīja un tā vien aicināja dabā. Rūjieniešiem todien bija kurp doties, jo Tautskolas rudenīgos toņos iekrāsotajā pagalmā notika svētki «Ķirbis ienāk pagalmā.»
2011. gadā aizsākās interesants un radošs starpvalstu sadarbības projekts, kura partneri ir Latvijas Zemkopība ministrijas Starptautisko lietu nodaļa, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs un Saksijas - Anhaltes federālās zemes (Vācija) Zemkopības ministrija. Septiņus gadus abu valstu lauksaimniecības speciālisti regulāri satiekas, lai diskutētu par aktualitātēm lauku attīstības jautājumos, dalītos pieredzē par atbalsta pasākumu nosacījumu pilnveidošanu, tendencēm, problēmām un risinājumiem.
Viena no sociālā darba prioritātēm Kocēnu novadā ir ģimenes ar bērniem. «Īpašs brīdis jauno vecāku dzīvē ir mazuļa reģistrācija, tāpēc nolēmām, ka tas jāpadara vēl sirsnīgāks. Painteresējāmies, kā tas notiek citās pašvaldībās, un jauka likās ideja, ka novada jaundzimušajiem varētu dāvināt pagastu iedzīvotāju adītas zeķītes. Ar cerību, ka gan jau kāds atsauksies, ievietojām sludinājumu vietējā avīzītē, un tiešām liels prieks, ka ideju aktīvi atbalstīja ne tikai seniori, kas pirmie tika uzrunāti, daļēji uzskatot, ka tā varētu būt viņu līdzdarbība, pateicoties par pašvaldības atbalstu, bet arī jaunas meitenes, kam adīšana ir hobijs,» pastāstīja novada sociālā dienesta vadītāja SOLVITA RUMBA.
Vēl tikai suņa astei jāpārkāpj, un kocēnieši būs tikuši pie skaisti sakārtotas 800 metru garas bruģētas Ozolu ielas.