Zeķes no Ķoņiem valkās Vācijā
«Adīt sāku sešpadsmit gadu vecumā, iemaņas apguvu pati, bet to, ko vēl nemācēju, man ierādīja vīra krustmāte,» savu aizraušanos ar adīšanu atceras PĀRSLA MURELE, kas ikdienā uzpoš telpas Naukšēnu novada Ķoņu pagasta pārvaldē.
«Pirmais darbs bija zeķes, pēc tam cimdi, pirkstaiņi, bērnu cepurītes, bet principā varu noadīt visu — no šalles līdz džemperim. Dziju gan pērku, gan ārdu no valkātiem džemperiem, jo labām darba zeķēm nepieciešams izturīgs materiāls, bet vilnas dzija ātri dilst. Bērnu cepurītēm un cimdiņiem gan pērku veikalā, lai būtu jauns. Maruta (Krastiņa) bija ievērojusi, ka es diezgan daudz adu, gluži negaidīti piedāvāja kaut ko noadīt arī sūtījumam uz Ziemassvētku tirdziņu Vācijā, un tā uz turieni aizceļoja deviņi zeķu pāri — gan sieviešu, gan vīriešu. Ja labi paveiksies, tad nākamgad adīšu tādas ar rakstainiem valnīšiem, kādas valkā dejotāji.»
LAI ZIEMA NEPĀRSTEIDZ. Pārsla Murele katru brīvu brīdi velta adīšanai.
Anta Lūsas foto