«Zaļā skola», kas jau desmit gadus pilda sociālo lomu

2022. gada 26. oktobrī biedrības skola pārtapa par SIA sociālo uzņēmumu. Lai arī no jauna nācās kārtot akreditāciju, kā arī citas formalitātes, viss bija tā vērts, jo mūsu sociālais uzņēmums ir liela pievienotā vērtība ne tikai novadam. Finansiālā jomā atbalstu gan vēl neesam jutuši, bet granti un iespēja piedalīties grantu konkursā šogad būs, un šo iespēju noteikti izmantosim. Finansējums mums nepieciešams, lai uzlabotu mācību apstākļus un līdzekļus, interaktīvo vidi,» par «Zaļās skolas» desmit gadu pieredzi stāstījumu sāk šī sociālā uzņēmuma – privātās skolas – vadītāja LIGIJA FRIŠFELDE.

«Pirmajos gados materiālā ziņā mums gāja ļoti grūti, jo pašvaldību atbalsta nebija, bet izdzīvojām. Vēlāk arī Valmieras pašvaldība sāka sniegt atbalstu bērniem, kas apmeklē privāto izglītības iestādi. Pašlaik sadarbība ar pašvaldībām ir ļoti laba. Un kopš izglītības iestāde ir akreditēta, ir arī valsts atbalsts.»

Kā vispār radās doma veidot privāto izglītības iestādi?

«Zaļā skola» tapa galvenokārt tāpēc, ka mana meitiņa vienu gadu bija apmeklējusi pašvaldības pirmsskolas iestādi, ar kuru mums ļoti nepaveicās. Minētajā iestādē bērniņiem netika sniegta atbilstoša medicīniskā un psiholoģiskā palīdzība. Tika sabojāts priekšstats par to, ko nozīmē bērnudārzs. Tolaik Valmierā izveidojās viena privātā skola, kas gan pastāvēja tikai gadu. Tajā mācījās arī mana meitiņa. Kad 25. jūlijā uzzinājām, ka šīs skoliņas vairs nebūs, mēs, vecāki, sanācām kopā un spriedām, ko darīt tālāk. Bijām pieraduši pie tā, ka mūsu bērni iet uz skolu ar prieku un vakarā nav dabūjami mājās, tādēļ šīs ziņas sarūgtināja. Izrādījās, ka man vienīgajai no vecākiem ir pedagoģiskā izglītība un tajā brīdī arī mājsaimnieces statuss. Savu uzņēmumu Jelgavā biju pārdevusi, bet Valmierā neatlaidīgi mācījos, vienlaikus strādāju ar suņiem kanisterapijā. Viss notika dabīgi – man nācās uzņemties jaunās skoliņas dibināšanu un vadību. Tā pagājuši jau desmit gadi un iet vienpadsmitais.

Sākām mazajā, zaļajā mājiņā Baumaņa ielā 1, kur saimniekojām četrus gadus. Kļuva par šauru, un 2017. gadā pārvācāmies uz Strazdu ielu 2, bet drīz vien sapratām, ka arī šeit pirmo klasīti vairs nav kur izvietot. 2022. gadā uzzinājām par Baltakmeņu muižas ēkas pārdošanu, vienojāmies ar īpašnieku, un skola pārcēlās uz Mujāniem. Bērnudārzs palika Valmierā, Strazdu ielā, un nu jau ir paplašinājies. Pašlaik dārziņā ir sešas grupas, saplānotas pa vecuma posmiem – no viena gada līdz divu gadu vecumam, no diviem līdz trim gadiem, no trim līdz četriem gadiem, no četriem līdz pieciem gadiem, bet piekto un sesto grupiņu apmeklē bērni, kas gatavojas skolai. Tā mācību process ir vēl vairāk orientēts uz konkrēto bērnu vecuma posmu. Katrā grupiņā maksimums ir 15 bērni. Mazākajās 5 – 6. Šādi jaunpienācējiem vieglāk iejusties. Jā, bērnudārzā gaidām jaunus bērniņus. Visās grupiņās ir vēl pa kādai vietiņai, īpaši mazākajiem. Turklāt ar jauno gadu esam arī atklājuši bērnu uzraudzības centriņu, kurā arī mīļi gaidām ikvienu no viena gada un trīs mēnešu vecuma līdz pat sešiem gadiem.

Kā, pārejot uz Baltakmeņu muižu, tika risināta bērnu nogādāšana uz skolu?

Mums ir veiksmīgi salāgota loģistika, un visi bērni tiek izvadāti. Ir arī vecāki, kuri paši bērnu nogādā skolā. Sakārtota arī darbinieku nokļūšana darbā. Mums joprojām netiek uzdoti mājas darbi, jo skolā tiek izdarīts viss. Viedierīces noliktas plauktā, līdz ar to laiks skolā tiek pavadīts kvalitatīvi. Protams, nepieciešamības gadījumos notiek saziņa ar vecākiem. Direktora kabineta durvis vienmēr ir vaļā, visi bērni pazīst skolas vadību, visus skolotājus un bērnus. Pēc stundām skolēni tiek aizvesti uz mākslas, sporta skolu, «Vindu», no kurienes vecāki pēc nodarbībām viņus paņem.

Dažos gados «Zaļajai skolai» notikusi ievērojama attīstība...

Jā, sākām ar četriem bērniem skolā un vienpadsmit bērniem dārziņā, tagad kopā esam vairāk nekā 100. Aizvadītā gada 6. augustā nosvinējām skolas desmit gadu pastāvēšanu. Tas arī bija brīdis, kad skolā ierakstījās simtais skolnieciņš. Jubileju nosvinējām strādājot – stādījām puķes uz terases.

Joprojām esam EKO skola – visus desmit gadus spējām nosargāt šo zaļo karogu. Esam apvienojuši visu iespējamo: Montesori, Valdorfpedagoģiju, brīvdabas pedagoģiju, Emilio Reggio metodoloģiju, EKO skolas pedagoģiju. Un atbilstoši gadalaiku ritējumam šīs tēmas tiek apgūtas. Gan Rīgā, gan Valmierā neiztrūkstoša ir arī kanisterapija. Savukārt pamatizglītības programma ir tāda pati kā vispārizglītojošajās mācību iestādēs. Pašlaik šo programmu integrācija un iekļaušana tiek visnotaļ atbalstīta. Un mēs jau vienpadsmito gadu iekļaujam bērnus ar īpašajām vajadzībām, katrā klasē pa vienam ar asistentu. Šogad akcijā «Dod pieci!» uzmanība tika veltīta jauniešiem, kurus neviens nepamana. Mēs savējos pamanām katru dienu, tas ir mūsu mērķis. Ja daži bērni nebūtu nonākuši mūsu skolā, domāju, viņi būtu kļuvuši par šī gada «Dod pieci!» mērķauditoriju.

2023. gadā pamatskolu absolvēja divas ļoti jaukas, sirdsgudras, mīļas un visādi citādi burvīgas jaunietes. «Zaļajai skolai» tas bija jau ceturtais izlaidums, bet pirmo reizi absolvēja arī iekļaujošās izglītības absolvente – jauniete, kura sāka mācīties mūsu bērnudārzā un visus desmit gadus bija mūsu skolas pulkā. Izlaidumā, kad abas meitenes teica paldies skolai un vecākiem, visa zāle raudāja... Tas bija tik ļoti emocionāli! Kad viena no meitenēm sāka pie mums mācīties, ārsti bija teikuši, ka viņa neiemācīsies lasīt, nespēs neko atcerēties, bet viņa izlaidumā skaitīja četrrindes tētim, mammītei, skolotājai, audzinātājai, skolai. Tas arī nozīmē šo iekļaujošo izglītību – bērni acu priekšā mainās. Viņi mācās no pārējiem, pārējie savukārt mācās empātiju, un šī mijiedarbība ir ļoti svarīga abām pusēm, arī pieaugušajiem.

Pārejot uz Baltakmeņu muižu, manuprāt, ir vēl viens ieguvums – dabas tuvums.

Protams! Bērni skolā veic dažādus pētījumus, piemēram, EKO skolās pagājušais bija ūdens gads, un bērnudārza bērni pētīja, kāpēc kādā Valmieras ūdenstilpē ūdensmērītāji kukaiņi nedzīvo. Viņi atrada internetā informāciju, ka piesārņojuma dēļ ūdens blīvums pētītajā ūdenstilpē ir mainījies, tāpēc ūdensmērītāji nav spējīgi uz tā noturēties, grimst un mirst. Uz šī pētījuma pamata bērni izveidoja multiplikācijas filmu. Tāpat arī bija iespēja piedalīties projektā saistībā ar dažādiem ūdens kvalitātes rādījumu pētījumiem, un, tā kā Mujānos mums blakus ir upe, dīķis un ezers, skolēni pieteicās šajā projektā. Bijām viena no divdesmit Latvijas skolām, kas tika izvirzītas pētījumam. Tika konstatēts, ka Mujānos ūdens ir tīrs. Bērni vasarā atklāja, ka tajā dzīvo ne tikai ūdensmērītāji, bet arī tritoni, kā arī citas dzīvas radības. Pēc pētījumiem satikās un viedokļiem apmainījās bērnudārza un skolas audzēkņi. Tas ir viens no piemēriem par to, kā saistībā ar gada tēmu bērni darbojas EKO skolā. Vēl abās ēkās uzstādījām ūdens attīrīšanas iekārtas, un tagad mums pa krānu tek fantastiski dzidrs ūdentiņš, tā ka ūdens nav jāpērk.

Runājot par Baltakmeņu muižu, mazākajā ēkā jau sākts veidot sensorais namiņš, kur jau ir psihologa kabinets, sociālā pedagoga kabinets, logopēda kabinets, un projektā ir sāls istaba un smilškaste telpā, kas bija arī pirmajā ēkā, zaļajā namiņā Valmierā. Kad viss iecerētais tiks izveidots, sensoro namiņu varēs apmeklēt arī apkārtnes cilvēki. Projekts un plāns ir, bet, tā kā mums uz galvas uzkrita Rīgas filiāle, to īstenošana nedaudz kavējas.

2022. gadā trīs ģimenes vadāja bērnus no Rīgas uz Valmieru. Un visu gadu man teica, ka Rīgai vajag «Zaļās skolas» filiāli. Jūnijā un jūlijā meklējām skolai vietu Rīgā. Atradām pāris, bet neviena no tām neatbilda prasībām, lai jau 1. septembrī skola varētu sākt darbu. 2023. gada 9. augustā sapratām, ka ir telpas, kas atbilst pilnīgi visam, un 10. augustā saņēmām atslēgas, bet 11. augustā uzsākām šīs Rīgas filiāles būvniecību. Iepriekš tur atradās VEF rūpnīcas grāmatvedība. Telpas izremontētas tieši kā skolai un bērnudārzam domātas. Līdz mācību gada sākumam bija palikušas tikai trīs nedēļas, līdz ar to bija ātri jāpieņem lēmums. Sākām strādāt pie tā, lai pagūtu sagatavoties. Trijās nedēļās nokomplektējām gan pedagogu štatus, gan divas bērnudārza grupiņas, gan 26 bērnus skolā no 1. līdz 6. klasei.

Šajos desmit gados uzkrāta pieredze. Pieļauju, ka bez problēmām arī «Zaļajā skolā» neiztiekat.

Laikam jau neesam vienīgie pasaulē, kam trūkst līdzekļu, lai būtu labāk un labāk. Arī cenu kāpums mūs ietekmē, nevaram taču divas trīs reizes gadā vecākiem celt līdzmaksājuma summas. Apzināmies, ka darām sociāli labu darbu, un vēlamies, lai pēc iespējas vairāk vecāku varētu atļauties sūtīt bērnus «Zaļajā skolā». Un ļoti liela loma ir iekļaujošai izglītībai. Latvijā nav daudz skolu, kas uzņēmušās šādu atbildību. Mēs to darām un darīsim. Ir pagājuši divi mēneši, un arī no Rīgas nāk pozitīvas vecāku atsauksmes par to, ka bērni ir mainījušies. Kas tad ir «Zaļās skolas» bērni? Tie ir lieliski bērni, kuri nāk no lieliskām ģimenēm. Bērni, kuri mierīgā atmosfērā apgūst mācību vielu un papildus tam nesabojā savu pašvērtējumu, jo esam novērojuši, ka 99% bērnu, kas pie mums atnāk, ir ļoti zems pašvērtējums. No Rīgas vecākiem, kuri nāca rakstīt iesniegumus par bērnu uzņemšanu, dzirdējām vismaz 26 dažādus stāstus, kādā veidā viņu bērni cietuši no mobinga, un ne tikai no klases biedriem, bet arī no pedagogiem. Tāpēc saprotu, ka «Zaļajai skolai» jāpastāv, ka esam vajadzīgi.

LIGIJA FRIŠFELDE «Zaļās skolas» izlaiduma dienā. Foto no personiskā arhīva

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Rakstu sērija – MĒS PAŠI» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2023.LV/RMA/03

#SIF_MAF2023