Vīrs ar jūras gēnu
Nekas viņu nav tik spēcīgi uzrunājis kā jūra. Tās plašums, vējš. Jūra ir valmierieša ĒRIKA TOMSONA ilgošanās. Reiz piepildīta, bet tad mirklī aprauta. Viņš izlolojis un piepildījis arī sapni par ģimeni. Kopā ar sievu Ainu uzaudzinājis divas meitas — Daci un Daigu, kurām tepat pilsētā, vienā zemes placī, uzcēlis katrai pa mājai. Ērikam ir vēl kāds sapnis. Ja likteņa dzirnas mals tāpat kā vēlas sirmā pārcēlāja sirds, tad viņš sagaidīs Latvijas simtgadi. Un tad pēc pusotra mēneša, pašā gadu mijā, nosvinēs savu 100. dzimšanas dienu. Zinām taču, ka nekas nav neiespējams, ja cilvēks ko patiesi vēlas.
Kā jums pagāja šis rīts? Ilgāk pa pieciem rītā nevaru nogulēt. Man patīk kustēties, mierā negribu palikt — apleju puķītes, paravēju zemenītes un priecājos, ja viss aug. Zemenes man zem plēves. Pērn uz Ērikiem bija pirmā odziņa, šogad 3. jūnijā. Šogad vēlāks pavasaris. Esmu pārkvalificējies no kuģu mehāniķa par dārznieku (smejas).
Nupat rēķinājāt, ka jums ir 96 ar pusi gadu. Vai gadus jūtat?
Vecs nejūtos, pagaidām vēl ne. Kājas sāk pasāpēt. Kādreiz to galīgi nesapratu, kad mana vecmāmiņa teica, ka kauli sāp uz laika maiņām, ka lietus tad būšot. Vienmēr par to smaidīju, bet nu pats piedzīvoju. Uz veikalu pats tieku un uz Palejas ielas man dzīvo draugs Artūriņš. Kad satiekamies, tad parunājam. Jā, mūžs ir garš nodzīvots, daudz darīts.
Vai bagāts bijis tas mūžs?
Ziniet, raibs kā dzeņa vēders. Visu nosaka garastāvoklis. Ir jāceļ deguns augšā, jāskatās, ko iespējams darīt, nedrīkst tā, ka nekas nepatīk. Ir svarīgi sevi uzturēt labā omā. Jāfunktierē idejas, kas jārealizē. Ja man nāk virsū tā melnā doma, es to pabīdu malā un sāku domāt citu: kā asarīšus ķeru Gaujā, piemēram.
Par to raibumu pastāstīsiet?...
Kaut kā viļņiem tā cilvēku interese rodas. Man ir lentas, kas uzņemtas pirms 25 gadiem, kad stāstīju visu, kas piedzīvots. Tas bija laiks, kad varēja runāt, pēc 50 gadiem, kas bija pagājuši klusumā. Sieva, bērni zināja, ka esmu bijis tiesāts. Par ko, kā? Neko daudz nerunājām. Šopavasar atkal ir liela interese par tā laika notikumiem. Daudzi žurnālisti taujā par 1944. gadu, par bēgļiem, jūru. Kāds noteikti jau teiks: cik ilgi visu to veco var malt?
PĀRCĒLĀJS. Ar zvejas laivu Ēriks Tomsons pārveda latviešu bēgļus no Mērsraga uz Gotlandi. Pārcēlājs bēgļus nav skaitījis, bet droši varot teikt, ka astoņos braucienos laikā no 1944. gada jūlija līdz novembrim, izglābti vismaz 1000 cilvēki: strādnieki un inteliģence. Sievietes, vīrieši, pavisam mazi bērni un sirmgalvji. Jāņa Līgata foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv