Vieta svētkiem

Vispirms nedaudz pastāstiet par sevi. Jo noteikti ir jābūt radošam cilvēkam, lai šādu vietu izveidotu…

Man šobrīd ir 57 gadi, bet no 18 gadu vecuma es šuju. Kad beidzu astoņgadīgo skolu, gāju mācīties uz Rīgu, uz konditoriem. Bet, kad 1. septembrī iegāju klasē un tur bija 28 meitenes un es vienīgais zēns, pagriezos un aizgāju prom, aizgāju mācīties 9. klasē. Pabeidzu skolu, aizgāju uz modes ateljē Valmierā par mācekli. Trīs mēnešus mācījos par bikšu veidošanu, tad mani iesauca armijā. Kad atgriezos no armijas, atkal sāku strādāt, un mani modes ateljē vadītāja aizsūtīja uz piegriezēju kursiem Jaunciemā. Tad vēl bija padomju laiki, tie skaitījās labākie kursi republikā. Desmit mēnešus mācījos par piegrieztnēm un piegriešanu, tad atgriezos Valmierā. Modes ateljē man iedeva vīriešu brigādi, es griezu uzvalkus un brigāde tos šuva kopā. Pēc tam sākās juku laiki… Braukāju uz Poliju, tirgoju dažādas mantas – zāģus, kafiju, lai varētu izdzīvot. Pēc tam tur, kur kādreiz bija frizētava «Laikmets», mana mamma paņēma friziera telpas, un es tur ierīkoju šūšanas telpu. Bet tas bija īsu laiciņu. Tad es ierīkoju šūšanas darbnīcu savā garāžā. Kādus piecus gadus tur strādāju es, mana sieva un vēl trīs meitenes. Tomēr tajā laikā es vairs nešuvu tikai uzvalkus, ar to nevarētu izdzīvot, jo vīrieši labāk iegulda tehnikā nekā iegādājas jaunu uzvalku. Tie bija labie laiki, es arī izmācījos par kažoku meistaru un turpināju strādāt. Ar laiku sieva teica, ka viņa grib kaut ko radošāku, vairs negribēja šūt kleitas. Pa to starpu darbojos arī skaistumkopšanā, pats biju izgājis visus kursus, tomēr laikus sapratu, ka tas nebūs ilgtermiņā. Aizvien šūšana kaut kur tepat ir, bet man arī jāvada šī telpa.

Kas šeit bija, pirms tika izveidota vieta pasākumiem?

Nekas, zāliens! Vēl pirms tam audzēju avenes – tas neizdevās. Bet es vienmēr esmu gribējis kaut ko šādu, jo meitas draudzenei pieder siltumnīca, kas atrodas Kauguru pusē. Man arī gribējās ko lielu, un tā tapa šī siltumnīca.

Nesen celta?

Pirms apmēram četrarpus gadiem. To, kas ir no pamatiem uz augšu, būvēju pats kopā ar grāmatvedi – visu metāla karkasu kopā likām, visu. Sieva piedalījās krāsošanas darbos.

Kas šeit visu iekārtoja?

Man gribējās pašam radoši izpausties, tāpēc pats dekorēju. Es saprotu, ka te ir dažādu stilu sajaukums, bet man tas patīk. Kad es mācījos stila skolā pie Žannas Dubskas, tur teica, ka mode ir dažādu stilu sajukums, kas nav tik strikti nodalīts. Citi saka, ka ir nevīžīgi, bet, manuprāt, tas šeit iederas.

Nav tā, ka visu izdekorēju uzreiz, viss ir lēnām nācis klāt, jo es redzu, kas man trūkst, ko es gribētu un kur to var nopirkt. Ja gribētu izdekorēt visu uzreiz, tas sanāktu finansiāli ļoti dārgi. Tagad vairāku gadu garumā esmu gan dažādos lietoto mēbeļu veikalos daudz ko iegādājies, gan arī no dažādiem internetveikaliem. Daudz ko esmu iegādājies ar atlaidēm, kad kāda sezona beidzas un ir izpārdošanas. Lēnām jau apaug ar tām dekorācijām, bet man gribas, lai šeit ir skaisti. Daļa lietu ir arī saņemtas, jo kāds ir zinājis, ka iekārtoju šo vietu. Piemēram, lielo lustru atdeva zirgu stallis, to mazliet notīrīju, no aliexpress pasūtīju kristāliņus, tos saliku, un jau pavisam cits skats! Piemēram, kad bija pandēmija, es pats izveidoju lampas kupolus papjēmašē tehnikā – papīra masu kopā ar līmi liku uz vingrošanas bumbām. Un labi sanāca! Esmu dzirdējis dažādas atsauksmes par to, kā te viss ir iekārtots, bet lielākoties saka, ka ir labi – ka nav par daudz dekorāciju un nav par maz.

Kādus svētkus cilvēki šeit svin?

Ir bijušas gan kāzas, gan dzimšanas dienas svinības, gan arī bēru mielasti. Jaunākais dzimšanas dienas jubilārs ir bijis divus gadus vecs, vecākajai kundzei atzīmēja 98 gadus. Šeit nāk arī Valmieras 2. vidusskola un veido savus mazos pasākumus. Esam atvērti sadarbībai arī ar citām skolām un bērnudārziem, tikai ir jāsazinās un jāsarunā, kas un kā. Šeit ir arī notikuši dažādi semināri un meistarklases. Bija arī kora «Valmiera» lielais jubilejas pasākums – cik skaisti un sirsnīgi bija!

Tomēr ir jāsaprot, ka šis nav viesu nams, te nenotiek izguldīšana. Mēs nekonkurējam ar viesu namiem, kur cilvēki var svinēt svētkus un arī palikt pa nakti. Šeit ir tikai vieta svinībām.

Kā cilvēki jūs atrod?

Mums ir Facebook lapa, kurā var atrast dažādas aktualitātes un foto. Tomēr lielākoties cilvēki cits citam iesaka svinību telpas, dalās arī ar kontaktiem. Cilvēki šeit ir atnākuši uz pasākumu un noskatījušies, ka šeit ir tādas telpas.

Kaimiņi nesūdzas, ka trokšņo?

Es cilvēkus arī pabrīdinu, ka tepat mums ir kaimiņi, tepat ir piecstāvu māja – lai nav ļoti skaļi. Lai viss ir cilvēcīgi. Tomēr neesam iztikuši arī bez policijas klātbūtnes… Tieši visvairāk traucē, kad mūzikai ir basi, ja tos nogriež nost, nav nekādu problēmu.

Kāpēc atstājāt nosaukumā Upīša ielu? Tagad jau ielai ir mainīts nosaukums un atrodaties Ziemeļu ielā.

(Pauze) Es rakstnieku Andreju Upīti neuzskatu par kolaborantu, tie vienkārši bija tādi laiki. Tikpat labi jārunā arī par Annu Saksi… Bet saprotiet, viņa rakstīja pasakas par ziediem! Tā vienkārši bija… Es vispār biju dusmīgs, ka Valmiera skrēja vilcienam pa priekšu un tik ātri veica ielu nosaukumu nomaiņu. Cik vēl pilsētās ir nomainīta Upīša iela? Un kāpēc tieši uz Ziemeļu ielu? Tad jau vienam ielas galam būtu jābūt Dienvidu ielai… Es nosaukumu atstāju gandrīz vai par spīti. Protams, šajā laikā arī esam guvuši atpazīstamību tieši kā Upīša ielas paviljons, un, kad cilvēkiem saku, ka atrodamies Ziemeļu ielā, viņi man prasa – kur tas ir? Bet Upīša ielu zina.

Tomēr tā ir siltumnīca – kā vasarā ar karstumu un ziemā ar aukstumu?

Vasarai mums šeit ir ierīkoti kondicionieri, kas atvēsina telpu. Ziemā mēs nedarbojamies. Vēsākais, kas var būt ārā, lai šeit rīkotu pasākumu, ir -5 grādi. Ja ir aukstāks, ar mūsu gāzes sildītājiem nevar piesildīt. Telpa ir liela, un galu galā nav arī nekāda siltinājuma, lai šo temperatūru varētu noturēt. Mums telpa ir sadalīta divās daļās, viena daļa sanāk aiz aizkara, bet kopumā šeit ir 300 kvadrātmetri.

Šobrīd jau esmu izdekorējis telpu Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam. Citiem būs izdekorētas telpas uz divām nedēļām, man būs uz diviem mēnešiem. Ir gan skaisti, gan arī var pabildēties. Uz vasaras sezonu būs atkal citas dekorācijas.

EDUARDS KOVTUNS. Ārijas Romanovskas foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.Par projekta «Vidzemnieka kods» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2024.LV/RMA/1.6.1/007