Vētrainās klimata dienas Ņujorkā
Laikā, kad Latvijā iestājas vien astronomiskais rudens, bet naktīs termometri jau rāda pat vairākus grādus zem nulles, satraukties par globālo sasilšanu, šķiet, būtu pat nevietā. Taču, kā secinājuši zinātnieki, tieši šādas krasas temperatūras svārstības, līdz šim sen nepieredzēti karstuma viļņi un to pēkšņa, jau grūti prognozējama nomaiņa ar ļoti aukstām gaisa masām arī ir globālās sasilšanas sekas. Klimatiskie procesi ir zaudējuši stabilitāti. Kaut arī 2016. gada 22. aprīlī ar ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu valstis apņēmās noturēt vismaz līdz 2050. gadam pasaules vidējās temperatūras pieaugumu divu grādu robežās un šo nolīgumu ratificēja 185 valstis (arī Latvija), siltumnīcefekta gāzu emisijas turpina augt. Tiek vērtēts, ka, pat kopā ņemti, visu nolīgumu parakstījušo valstu pašreizējie plāni gāzu emisijas samazināšanā nespēs noteikto mērķi sasniegt. Turklāt ASV prezidents Donalds Tramps ir paziņojis par viņa valsts izstāšanos no Parīzes nolīguma.
Šādā situācijā ANO ģenerālsekretārs Antonio Guterešs šonedēļ Ņujorkā uz Klimata rīcības samitu ir sasaucis pasaules valstu līderus. Pirms šī samita viņš vienkāršos vārdos pateica būtiskāko: «Mēs cīņā ar klimata sasilšanu zaudējam. To pierāda arī aizvadītā vasara, kas daudzviet pasaulē pārsita karstuma rekordus.» Satraukumu viņš pauda arī ļoti personiski: arī viņam ir mazbērni, un viņš jūtas atbildīgs, lai arī mazbērniem vēl būtu planēta, uz kuras ir pietiekami droša dzīvošana. Lai atgūtu nokavēto, A. Guterešs Ņujorkas klimata samitam ir iecerējis pat ļoti ambiciozu mērķi – panākt pasaules valstu vadītāju vienošanos, ka jau līdz 2050. gadam pasaule pilnībā būs atteikusies no fosilās (ogles, dabasgāze, nafta) enerģijas un iztiktu vien ar atjaunojamo enerģiju.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv