Vendenas pils dārza stāsts
Cēsu pilsētas svētkos šoreiz sanāca satikt arī Vendenas (senais Cēsu nosaukums) pils dārznieku. Viņam tāpat kā savulaik pazīstamajam bīskapam Alberts vārdā. Tiesa, īstenībā šis viduslaiku vēstures lietās zinīgais kungs ir VILNIS ULNICĀNS. It kā jau saruna par visiem zināmām lietām, tomēr, manuprāt, ar ļoti interesantu, pat specifisku papildu informāciju par sakņu dārzu un tā apstrādes darba rīkiem senās dienās. Izrādot visu savu saimniecību, kurā uz augšu paceltajās dobēs viss augošais kupli sazaļojis un izskatās dikti veselīgs ēdiena gatavošanai, stāstījumu sarunas biedrs iesāk pats.
— Jūs esat atnākuši pie viduslaiku pils dārza. Šeit, pie Vendenas pils, ap 16. gadsimtu šis dārzs arī atradies — tā ir pirmās priekšpils teritorija. Tolaik šajā dārzā audzēja garšaugus un ārstniecības augus. Savukārt dārzeņus un labību audzēja apkārtējie zemnieki, kuri nodevu veidā to visu piegādāja pils vajadzībām.
Kas tad šajā Vendenas pils dārziņā aug?
Šobrīd mums sortiments ir, tā teikt, paplašināts — te aug arī dārzeņi. Tas vairāk domāts izglītošanas nolūkā, lai arī pilsētā dzimušie un augušie bērni redzētu, kā tas augs izskatās. Ne tikai iepakots un jau veikala plauktā, bet arī, kādas tam ir lapas un viss pārējais. Šeit aug, sākot jau ar vienkāršākajiem dārzeņiem — burkāniem, sīpoliem, ķiplokiem, kāpostiem... Bet mums aug arī tāda lieta kā rāceņi. It kā nav sarežģīts augs, bet viduslaikos tas bija pirmā nepieciešamība, jo šajā laikā, 16. gadsimtā, Latvijā vēl nepazina kartupeļus, tie vēl nebija ievesti. Tad nu kartupeļu vietā, kā mēs šodien iedomājamies lietojam kartupeļus, toreiz visur pie gaļas ēdieniem un sautējumiem lietoja rāceņus. Šodien uztura speciālisti pat saka: rācenis esot veselīgāks par kartupeli!
Droši vien tā arī ir. Jo tas taču mūsu pašu, vietējais dārzenis. Re, te vēl rakstīts: fenhelis...
Jā. Lūk, te vēl aug un zied kliņģerītes — tas ir ārstniecības augs ar visdažādāko lietojumu: sākot ar tēju un beidzot ar dažādiem ekstraktiem, izvilkumiem, arī ziedes gatavo no kliņģerītēm. Tas ir ļoti vērtīgs ārstniecības augs. Bet jūs pieminējāt fenheli. Viduslaikos, 15. gadsimta beigu daļā un 16. gadsimtā, Cēsu jeb toreiz Vendenas pilī uzturējās un pastāvīgi dzīvoja Livonijas ordeņa mestrs — Livonijas valsts valdnieks. Mestram vajadzēja kvalitatīvu pārtiku, kā arī nācās uzņemt viesus. Lai uzturs būtu labā līmenī, no Vidusjūras reģiona valstīm uz Vendenu tika atvestas atsevišķu augu sēklas, šie augi — pamatā tie bija garšaugi — arī tika pils dārziņā audzēti. Pie šīs grupas varētu pieminēt fenheli, koriandru, timiānu, izopu, baziliku...
DĀRZNIEKS AR ĪPAŠO LĀPSTU. Vendenas pils dārznieks Alberts alias Vilnis Ulnicāns rāda labreiļiem paredzēto viduslaiku koka lāpstas 21. gadsimta rekonstrukciju.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv