Varam lepoties ar bagātīgu mantojumu

Vai šis mantojums novadā ir apzināts?

Kultūrvēsturiskie objekti, kas jau kļuvuši par tūrisma objektiem, ir zināmi. Precīzu skaitu uzreiz nevarēšu nosaukt, jo, iespējams, ir arī tādi, kurus vēl nezinām. Bet novada pašvaldība sadarbojas ar pagastu apvienībām, un, ja kļūst zināms kāds jauns objekts, kas darbojas tūrismā, informāciju par to izvietojam novada mājas lapā.

Novadā ir ļoti daudz pilsmuižu, bet ir arī tādas, kuras vēsturiski bijušas muižas vai pusmuižas, bet tās vairs nevar atpazīt, nav arī zināms to vecums. Ja kāds ir šo objektu vēsturi pētījis, varbūt arī var pateikt kaut vai aptuvenus ar tiem saistītus gadskaitļus. Savulaik esmu skaitījis muižas, pilis, pilsdrupas, sanāca kādas trīsdesmit, kādā brīdī varēja runāt jau par piecdesmit. Katrā ziņā muižas, gan pašvaldības, gan privātās, kurās pašlaik kaut kas notiek, ir zināmas.

Kādā stāvoklī ir šīs apzinātās muižas?

Ir tādas, kas jau vēsturiski atrodas drupu stāvoklī, bet ir arī labāk saglabājušās. Dažās ir vairāk, citās mazāk vēsturisko liecību. Daļā šo objektu, kas ir pašvaldības īpašumā, vēsturiskās liecības mazāk saglabātas, jo ēkas tiek pielāgotas. Piemēram, Kokmuižas ēka pielāgota skolas vajadzībām, remonts tajā tiek veikts tā, lai to, kas, uzklājot jaunu krāsas kārtu, paliek zem tās, piemēram, sienu zīmējumi, kaut kad varētu atsegt.

Īpašs objekts ir Valmiermuiža, kur tiek labots tas, kas kādreiz izdarīts nepareizi. Tiek meklēti eksperti, restauratori, kas palīdz atjaunot bijušo. Arī tie, kas šādus kultūrvēsturiskus īpašumus iegādājušies privāti, cenšas, cik nu kuram ir izpratne par to vērtību, īpašumu saglabāt. Muižām novadā pašlaik tiek pievērsta īpaša uzmanība – tiek veidots muižu tīkls, un ik reizi, kad šajā sakarā tiekamies, notiek zināšanu pārnese. Ja kāds savā muižā restaurē logus, sabrauc arī pārējie vēsturisko ēku īpašnieki, lai redzētu, kā tas notiek, un lai nezināšanas dēļ ko nepareizi neizdarītu savā īpašumā.

Ir muižu ēkas, kurās, kā jau minēju, izvietotas pašvaldības institūcijas – skolas, bibliotēkas –, bet ir arī tādas, kuru uzturēšanu pašvaldība nodevusi biedrībām, nodibinājumiem. Te atkal ļoti veiksmīgs piemērs ir Valmiermuiža.

Vai izdodas atklāt kādu jaunu kultūrvēsturisku objektu?

Reti, bet šādi veiksmes stāsti ir. Pašam man bija pārsteigums. Bibliotekāre Agita Lapsa ar iedzīvotājiem vairāk nekā divus gadus raksta projektus un apseko dažādas teritorijas Ramatas pusē. Tā tika atklāta sena kapsēta, kas nav atrodama nevienā dokumentā, arī ne kartē. Savukārt Burtnieku ezera apkārtnē pa laikam notiek izrakumi un arvien atklājas vēsturiskais stāsts par kapu apmetnēm, tiek atrasti gan priekšmeti, gan liecības par apmetnēm, kurās kādreiz dzīvojuši cilvēki. Bet, runājot ar arheologiem un saimniekiem teritoriju uzturētājiem, esmu sapratis, ka gan pētniecība, gan jaunu liecību atrašana ir dārga nodarbe. Visi cer uz jaunām tehnoloģijām, lai nebūtu jāveic rakšanas darbi un tos varētu nomainīt ar skenēšanu. Tiesa, nav garantijas, ka tas sanāktu lētāk.

Kuri novadā ir populārākie tūrisma objekti, kurus vēlas apmeklēt arī ārvalstu tūristi?

Mums ir piecas muižas, kas iekļāvušās Piļu un muižu asociācijā un tāpēc tiek publiski piedāvātas plašsaziņas līdzekļos. Ļoti pieprasīts ir Kokmuižas, Valtenbergu muižas Mazsalacā, Jērcēnu muižas ekskursiju piedāvājums. Latvijā vispār ir ļoti daudz muižu apceļotāju, dažādu pilskalnu, svētvietu un citi līdzīgi objekti tiek izmantoti dažādās spēlēs, tostarp orientēšanās. Bet mūsu novadā populārākais ir muižu piedāvājums. Pašlaik aktuālākais, protams, ir Zilaiskalns, kas ir gan kultūrvēsturiska vieta, gan svētvieta. Mēneša laikā to apmeklējuši tikpat daudz apmeklētāju, cik iepriekš gada laikā. Katru dienu uz Zilokalnu ir automašīnu plūsma, un prioritāte ir uzkāpt jaunajā tornī, kas cilvēkiem ļoti patīk.

Kas jauns dabas objektu piedāvājumā?

Ja kaut kas jauns rodas, piemēram, dabas takai vai atpūtas vietai, lielākoties tā ir pašvaldības iniciatīva. Pēdējais piemērs ir Veselības taka, skatu tornis, labiekārtota infrastruktūra jau pieminētajā Zilākalnā. Protams, ir arī vietējie entuziasti, kas kaut ko dara pēc savas iniciatīvas. Kokmuižā ir īpašs gadījums, kur vietējais iedzīvotājs Ģirts Vanags katru gadu raksta projektu pieteikumus un veido taku ap dīķiem. Viņam nav tiešas saistības ar vēsturisko muižas ēku, bet, konsultējoties ar pašvaldību, viņš palīdz sakārtot un labiekārtot teritoriju. Visos lielajos projektos vajadzīgs līdzfinansējums, tāpēc privātās iniciatīvas piemēru ir diezgan maz, bet ir iedzīvotāju konkursi, kuros pieteikums visbiežāk tiek rakstīts ar mērķi labiekārtot kādu teritoriju, piemēram, uzstādīt soliņus. Bet arī iedzīvotāju iniciatīvu konkursos dažkārt tiek izteikta vēlme un saņemts finansiāls atbalsts kādas vēsturiskas teritorijas sakārtošanai.

Vai interese par mūsu tūrisma piedāvājumu ir arī ceļotājiem no ārzemēm? Kā tā tiek veicināta?

Ar tūrisma pārvaldi bieži vien braucam uz dažādām izstādēm ārzemēs, veidojam mūsu kaimiņiem Igaunijā rakstus igauņu valodā par tūrisma iespējām. Mums ir vairāki pasākumi gadā, kad apmeklējam Vīlandi, Tartu, reklamējot savu novadu. Protams, nevaram pateikt, ka tūrists no Igaunijas ieradies pie mums tādēļ, ka, piemēram, Vīlandē paņēmis mūsu bukletiņu, bet kaut kādu iespaidu mūsu vizītes atstāj. Šādos izbraukumos interesentiem liekam arī kaut ko darīt, lai viņi saņemtu brīvbiļeti kāda objekta apmeklējumam mūsu novadā. Vai viņi to izmanto, nezinām. Tas gan ir fakts, ka ar katru gadu igauņu novadā ir arvien vairāk. Iepriekš izteiktāks brauciena iemesls pie mums bija šopinga piedāvājums, tagad viņi vairāk meklē, ko šeit varētu darīt. Tendence nedaudz mainās, ir bijuši objekti, uz kuriem igauņi atbrauc, pēc tam meklē vēl kaut ko, pamainās objekti, uz kuriem viņi brauc.

Runājot par to, kā reklamējam mūsu novadu, jāpiemin mūsu mājas lapa piecās valodās, kur atrodams gan kultūrvēsturisku objektu, gan pārējais tūrisma piedāvājums. Pieejams drukātais materiāls, arī šādā veidā izplatot plašu informāciju par novadu.

Ir izsludināts gadskārtējais konkurss «Eksporta un inovācijas balva», kurā tiek vērtēts radošums, spēja sekot līdzi tūristu noskaņojumam un tendencēm nozarē. Kategorijā «Eksportspējīgākais tūrisma produkts» biedrību, nodibinājumu, plānošanas reģionu un pašvaldību grupā balvu saņēma Valmieras muzeja ekspozīcija «de Woldemer». Vai novada pašvaldība arī šogad piedalās konkursā?

Jā, un esam konkursam pieteikuši šī gada jauno produktu – Zilākalna torni.

Vai pašvaldības ziņā esošajos objektos esat saskatījuši risināmas problēmas?

Tādu ir diezgan daudz. Ir tādi, kas skaitās kultūrvēsturiski objekti, arī pilskalni, pilsdrupas, kas kādā brīdī kādam likušies nevajadzīgi, tāpēc aizmirsti. Pašlaik notiek diskusija par Mujānu Balto torni, tas iekonservēts stāv kopš 2004. gada, līdzīgs stāsts ir arī Burtniekos. Pašvaldība, iesniedzot projektu par finansējuma piešķiršanu, diemžēl varēs līdzēt tikai viena objekta sakārtošanā. Protams, var nosaukt vairākus sakārtojamus objektus, vajadzības ir apzinātas, taču tam jāmeklē nauda, un tā ir liela problēma. Ne visos gadījumos iespējams investēt..

Vai tiek atbalstīti arī privātie tūrisma uzņēmēji?

Šogad pašvaldībā ir sākta jauna programma un trīs uzņēmēji, kuru kultūrvēsturiskajā objektā notiek uzņēmējdarbība, pašvaldības atbalstu tās veicināšanai jau saņēmuši. Citviet atbalsts tiek piešķirts restaurācijas darbiem, iespējams, kādreiz arī mūsu novadā būs šāda atbalsta programma.

Kopumā mūsu novads ar kultūrvēsturiskām liecībām, materiālo un nemateriālo mantojumu ir ļoti bagāts. Par dažādām lietām varētu daudz stāstīt, vien jāsaprot kā. Piemēram, par Valmieras vēsturi var izdot grāmatu, bet var to piedāvāt interaktīvā ekspozīcijā, kas ir daudz pievilcīgāka arī iedzīvotāju auditorijai, kas iepriekš uz muzeju nenāca. Tāda pati ideja ir par Burtniekiem, par Balto torni. Ir jāiet līdzi laikmetam. Piemēram, Zilokalnu un tā vēsturi apmeklētāji jau var iepazīt caur virtuālajām brillēm, un tieši šīs iespējas dēļ daudzi brauc uz Zilokalnu.

Protams, tās vietas un objektus, kas novadā jau ir, jāturpina kopt, cik vien iespējams. Un katru gadu atrodas arī kāds jauns entuziasts, kurš vēlas kaut ko tālab darīt.

Aicinu atbraukt un pašiem pārliecināties, cik bagātīgs ir mūsu novada kultūrvēsturiskais mantojums!

OLERU MUIŽA. Publicitātes foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.Par projekta «Vidzemnieka kods» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2024.LV/RMA/1.6.1/007