Valmieras ielas un padomju laiks
( 3. turpinājums. Sākums 28. janv., 4. marta un 25. marta numuros)
Pavasarim un dārza darbiem sākoties, laika trūkums liek sevi manīt, brīvbrīžu īsti nav, tomēr ziņkāre ņem virsroku - kā tad manas Valmieras ielām klājies pagājušā gadsimta 60. gados?
Kopš kara beigām Latvijas teritorijā vairāk nekā divdesmit gadu paskrējuši. To vai citu iemeslu dēļ ielas ieguvušas savus jaunos vārdus. Dažas vēsturiskās personības godā celtas, dažas — piemirstas. Gods kam gods, Valmieras pilsētas vadība, brīvprātīgi obligātās saistības izpildījusi, ar pārlieku iztapību nav aizrāvusies. Lūk, Vienības iela — nosaukums saglabājies, kaut tas tieši saistīts ar ulmaņlaikiem. Visticamāk, ka ļaudis pilsētas vadībā lieliski apzinājās klapatas, kas saistītas ar nosaukumu maiņu. Arī citas ielas, kuras tik ļoti neskāra kara postījumi un pārbūve, ierastos vārdus paturējušas.
Valmierā attīstās rūpniecība — stikla šķiedras, ugunsdzēšanas iekārtu rūpnīcās, piena un gaļas kombinātos, mēbeļu fabrikā, tāpat ar tām saistītajos uzņēmumos, un visur vajadzīgas darbarokas, arī medicīnas un izglītības iestādēs. Ļaudīm nosacīts stabilitātes periods iestājies, darbs un alga nodrošināti. Dzīvojamās platības trūkums gan kā hroniska kaite turpina vajāt. Cilvēki, lai tiktu pie savas mājvietas, gatavi būvēties, tam vajadzīgi zemes gabali. Piešķirot tos pilsētas esošajās robežās, nākas samazināt jau piešķirtos.