Valmierā joprojām viss notiek

Šī gada laika ritumu varam sadalīt divās daļās – līdz ārkārtas stāvoklim Latvijā Covid-19 sakarā un pēc tam. Kurā brīdī šo robežu fiksēja Valmieras pašvaldība?

Faktiski jau no šī gada sākuma bija tāds piesardzīgs skats uz visu. Zinot, kas notika Ķīnā, kur vīruss parādījās jau decembrī, pamazām tā situācija eskalējās, un mēs sekojām līdzi, kā tas viss notiek. Protams, ar cerībām, ka līdz mums tas nenonāks... Gads kā tāds vispār, es teiktu, bija iesācies piesardzīgi. Protams, lūzuma punkts ir ārkārtas situācijas ieviešana. Tam mēs briedām, līdz ar to arī dzīve kardināli mainījās. 

Kas bija pirmie pašvaldības veiktie soļi un kāpēc?

Pirmais ir – runāt ar sabiedrību, veidot informācijas apriti, lai cilvēkiem viss būtu pieejams. Iedzīvotāji ne vienmēr visu zina, ne vienmēr visu var izlasīt, tāpēc mēs visu informāciju esam savilkuši kopā, lai cilvēkiem būtu pieejamāk. Pats pirmais lēmums Valmieras pašvaldībai bija jau otrajā dienā pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas – sestdien, 14. martā, bet jau svētdien, 15. martā, nācām klājā ar paziņojumu, kurā aicinājām pieteikties gan seniorus, gan citus vientuļus iedzīvotājus, arī apslimušos sazināties ar Sociālo lietu pārvaldi, ja viņiem nepieciešama palīdzība šajos ārkārtas apstākļos. Pirmais lēmums bija apzināt cilvēkus, kuriem šī palīdzība primāri nepieciešama. Iespējams,  šeit vairāk palīdzēja arī situācija, ka mums, pašvaldībai, jau bija deleģējuma līgumi ar daudzām sabiedriskām organizācijām, piemēram, mājas aprūpes biroju, kur mēs jau arī iepriekš sniedzām šāda veida pakalpojumus, piemēram, vientuļiem senioriem  trīsreiz nedēļā tika vesta pārtika. Šīs iestrādes mums ir jau ilgus gadus, faktiski tas bija pozitīvi, ka šeit neko vairs nevajadzēja mācīties no jauna. Mums ir cilvēki ar pieredzi, kas to jau darījuši un kas gatavi to darīt. Vientuļie visi mums faktiski bija jau apzināti, protams, tagad nākuši arī klāt, taču šis skaitlis nav tik ievērojams. Otra svarīgākā lieta bija saprast, kā šādos apstākļos var darboties un sniegt pakalpojumus pašvaldība. Mūsu lēmums bija tāds, ka pašvaldība strādā. Daudzas valsts institūcijas uz šo ārkārtas situācijas izsludināšanu noreaģēja diezgan neadekvāti, jo šādā brīdī varbūt daudzi iedzīvotāji īsti nesaprot, ko tas nozīmē un kā tas būs. Manuprāt, pašvaldība šādā brīdī ir pēdējā, kurai būtu jāaizslēdz savas durvis. Lai cilvēkiem ir, kur griezties ar saviem jautājumiem! Protams, esam lūguši to darīt attālināti: rakstīt e-pastus, zvanīt. Mēs esam nodrošinājuši, ka daudzas pašvaldības nodaļas var strādāt attālināti, bet vismaz vienam darbiniekam katrā nodaļā ir jābūt uz vietas, lai gadījumā, ja cilvēks tomēr nokļuvis šeit, viņš nepieciešamo konsultāciju un vajadzīgo palīdzību varētu saņemt. Jāteic, ka šajā laikā to cilvēku skaits, kuri nāk uz pašvaldību, fiziski ir samazinājies, arī iedzīvotāji mēģina lietas kārtot attālināti. Un vēl viena lieta, kur arī valsts šobrīd ļoti aktīvi pieņem dažādus likumdošanas aktus, ir atbalsts uzņēmējiem. Jo viena lieta ir ievērot drošības noteikumus, pašizolāciju un vēl daudzas ko citu, bet tai pašā laikā nedrīkst pilnībā apstādināt ekonomiku. 

Uzteicama ir pašvaldības iniciatīva izveidot Māra Štromberga BMX trasē Covid-19 analīžu nodošanas centru. Kam pieder šī labā ideja?

Laikam jau man (smaida). Bija zvans no Nacionālā veselības dienesta, un nākamajā dienā šim punktam jau vajadzēja sākt strādāt. Pirmais stāsts bija par to, ka VUGD uzstāda šim nolūkam telti, kurā tas viss varētu notikt. Kad mums iedeva parametrus, kādi būtu nepieciešami, no savas puses sapratām, ka telts ir telts, bet cilvēkiem tajā būs jāstrādā katru dienu praktiski deviņas stundas... Tad nu meklējām Valmierā tādu vietu, kas savā ziņā viegli piebraucama, bet nav pilsētas centrā un ir nodalīta ar sētu. Tad ienāca prātā šī telpa BMX trases starta estakādes ēkā, kur ir gan apkure, gan siltais ūdens, gan tualete. Šajā gadījumā skatījāmies, ka cilvēkiem, kam tur septiņas dienas nedēļā jāstrādā, tomēr labāk atrasties stacionārās telpās, nevis teltī. Te arī visiem jāsaprot, ka ar šī punkta darbību mēs atslogojām neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, kam tagad ikdienā saviem braucieniem bija īpaši jāgatavojas, nācās ievērot īpašu piesardzību. Tā ir kopēja lieta, jo mēs dabūjām lielu uzrāvienu ar šīm analīzēm tieši tajā brīdī, kad ļoti daudzi brauca iekšā Latvijā.

  Šobrīd laikam var runāt arī par diviem dažādiem pašvaldības budžetiem 2020. gadam – normālo un īpašo, krīzes situācijai pielāgoto. Vai šajā otrajā visas pozīcijas puslīdz skaidras un vai pietiks līdzekļu izdevumu daļā, apzinoties, ka ieņēmumu daļa noteikti būs ar caurumu?

Valsts ir apsolījusi, ka viss valsts budžetā pielemtais, kas sai­stās ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, tiks nodrošināts pilnā apjomā, nekas netiek samazināts. Ar to mēs rēķināmies. Protams, neienāks budžetā nomas maksas un vēl daudzas lietas, kas tagad samazinās, bet tam pretī ir daudzi pasākumi, kuri nenotiek. Ir arī lietas, ko mēs vēl nezinām, arī to, cik ilgi vilksies ārkārtas stāvoklis un ar ko mums jārēķinās... Pagaidām es budžetā redzu gan ietaupījumu sadaļu, gan, protams, arī jaunu izdevumu sadaļu. Aprīlī atkal skatīsim budžetu, grozīsim pirmo reizi, jo šobrīd ir ļoti grūti ko prognozēt ilgtermiņā – katru dienu nāk kādi jauni Ministru kabineta noteikumi, uz kuriem pamatojoties veicam daudzas izmaiņas. Mēs nevaram arī pilnīgi visu apstādināt, jo ekonomika  tomēr jāsilda! Patlaban diezgan daudz darbavietu nodrošina būvniecība, tur ņem darbā arī tos, kuri kaut kur citur darbu pazaudējuši. Ir jāturpina tie projekti, kas strādā. 

Vai te var cerēt uz valsts atbalstu konkrētā naudas izteiksmē?

Patlaban ir pozīcijas, kurās varam likt kopā, taču tas saistīts ar dezinfekcijas līdzekļiem un tamlīdzīgiem izdevumiem. Par pārējo grūti spriest. Taču, ja valsts nodrošinās, ka saņemam visu ieņēmumu bāzi, tad arī ar to vien mums būs jārēķinās. Piemēram, valsts programma par atbalstu uzņēmējdarbībai neattiecas uz pašvaldības uzņēmumiem, tas domāts tikai privātajam sektoram. Šajos apstākļos mums būs ar visu pašiem jātiek galā.  

Ar cik lielu sociālo spilvenu pašvaldībai jārēķinās izdevumu sadaļā?

Patlaban to ļoti grūti prognozēt, jo vēl nav precīzu datu par darbu zaudējušajiem. Neapšaubāmi, daudzi šie cilvēki uzreiz iet uz bezdarbnieku pabalstu, tātad gluži bez līdzekļiem nepaliek. Es teiktu tā – kopš 14. marta tagad pagājušas 10 pilnas dienas ārkārtas situācijā, un mūsu pašvaldības sociālais dienests sniedz pilnīgi visus pakalpojumus, kas sniegti arī līdz šim. Baigi palielinājies šis apjoms nav. Taču tās ir tikai pirmās 10 dienas, un mēs vēl īsti nezinām, cik cilvēku ir palikuši bez iztikas līdzekļiem. Tiem, kas nāk pēc palīdzības, īpašs pieaugums nav, taču varētu būt, ja cilvēki kādā brīdī paliek pilnīgi bez iztikas līdzekļiem. Tam visam mēs esam gatavi, taču katru gadījumu vērtēsim individuāli.  Ja skatāmies nodarbinātos nozarēs, tad Valmierā lielākā daļa nodarbināti ražošanā, katrā ziņā situācija dažādās jomās nedaudz izlīdzināsies. Mēs tam esam gatavi, un tas noteikti nebūs viens mēnesis – varbūt tas būs 14. maijs, varbūt 14. jūnijs... Jo ilgāk tas vilksies, jo lielāks būs iespaids uz sociālo spilvenu. Bet mēs esam gatavi un reaģēsim atbilstoši situācijai.

  Labi, ka pērn pagūts vai gandrīz pagūts realizēt vairākus lielus infrastruktūras objektus pilsētā, konkrēti ielu jomā, bet kā būs ar pašu iespaidīgāko – Jāņa Daliņa stadiona rekonstrukciju? Darbaspēkam it kā nevajadzētu trūkt, taču kā būs ar finansējumu?

No finansējuma valstiski nekas netiek apstādināts. Tur viss notika un notiks! Bija neliela problēma stadionā ar viena darba veicējiem, kuri bija izbraukuši kaut ko darīt ārpus Latvijas, tagad viņi sēž karantīnā. Bet citādi tur viss notiek, tāpat arī citos objektos pilsētā darbi rit savu gaitu. 

Kurus no šogad iecerētajiem pilsētvides projektiem varbūt tomēr nāksies nolikt plauktā?

Tā kā budžets 2020. gadam pašvaldībai ir apstiprināts, mums izsludināti arī ļoti daudzi iepirkumi. Daļa no tiem jau beigušies, un es teiktu, ka cenas vienam otram ir ļoti labas. Neko bremzēt netaisāmies, jo – vēlreiz atkārtošu – ekonomika ir jāsilda!

Kāda informācija pašvaldībai no Valmieras lielajiem ražošanas uzņēmumiem, kuru produkcija vairāk nekā 90% iet eksportam? Kā viņu darbu ietekmē situācija ar Covid-19 visos pasaules tirgos?

Situācija ir stabila, taču ir lietas, kuras pagaidām vēl neizprotam, nespējam prognozēt. Jautājums ir par piegādēm – gan izejmateriālu piegāde, gan gatavās produkcijas aizgādāšana līdz klientam. Zināmas problēmas te rada Polijas robeža. Svarīgi, cik ilgs būs šis periods. Šobrīd būtiski, ka mostas Ķīnas tirgus, tur pieaug pieprasījums, un tas var būt svarīgi tad, ja kādā brīdī apstājas Eiropa. Te būs atkarīgs no katra uzņēmēja, cik viņš būs elastīgs pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Patlaban viss uz urrā iet pārtikas ražotājiem, jo pieprasījums ir pieaudzis. 

Kāds darba režīms pašam? Vai ir jau pierasts?

Esmu jau pieradis. Piemēram, šodien bija divas video konferences – Vidzemes plānošanas reģionam par jauno attīstības plānu un Latvijas lielo pilsētu asociācijai, kur kopā ar citu pilsētu mēriem pārrunājām, ko kurš dara, kā arī bija tikšanās ar finanšu ministru. Mums šī sanāksme bija stundu. Ja tā būtu bijusi Rīgā, tad man tam visam, ieskaitot braukšanu turp un atpakaļ, būtu jāpatērē piecas stundas. Tagad es piecu stundu vietā tikai stundu sēdēju pie datora. Sanāk pamatīga laika ekonomija! Tai pašā laikā mēs šobrīd daudzas lietas darām patiešām ugunsdzēsēju režīmā! 

Ko šajā sarežģītajā laikā vari ieteikt, vēlēt valmieriešiem?

Manuprāt, mēs visi kopā kā pilsēta izskatāmies labi, vienmēr esam bijuši mierīgi, nosvērti. Valmieriešiem vēlu necelt paniku, ievērot visus noteikumus, būt patiešām disciplinētiem. Jo godīgāki un disciplinētāki mēs būsim, jo ātrāk viss šis murgs beigsies! Jāsaprot, ka pašlaik, brīžiem paliekot mājās, mēs varam izglābt sevi un visus apkārtējos. Gribu teikt paldies visiem valmieriešiem, jo patlaban, paskatoties, kā viss pilsētā notiek, mēs uzvedamies ļoti labi.

DARBI TURPINĀS. Jāņa Daliņa stadionā viņnedēļ celtnieki turpināja veidot tribīņu jumta daļu, strādāja pie fasādes, kā arī pilnā sparā darbojās ēku iekštelpās.