Vai no infarkta maz iespējams izvairīties?
Kā zināms, medicīnas darbinieki mēdz jokot skarbi, jo, gandrīz diendienā sastopoties ar kaulaino, laikam citādi nemaz nevar saglabāt optimismu un možu garu. Piemēram, mana māsīca, kas visu darba mūžu bijusi operāciju māsa, šovasar uz manu jautājumu, kā klājas un vai vēl iet darbā, paziņoja, ka nu jau kādu laiciņu vairs nepraktizējot, jo beidzot devusies pirmsnāves atvaļinājumā.
Viņai kā medicīnas skolas absolventei droši vien nebūtu grūtību atpazīt infarktu, savukārt tādiem dundukiem kā es acīmredzot domāta informatīvā kampaņa pilsētas autobusu pieturās, kurās izvietoti plakāti, iepazīstinot ar akūta infarkta galvenajām pazīmēm: pēkšņām sāpēm krūtīs (parasti aiz krūšu kurvja), kuras var būt dedzinošas, žņaudzošas vai plēsošas un izstarot uz citām ķermeņa daļām – kaklu, rokām, muguru u.c. ar atrunu, ka akūts miokarda infarkts var noritēt arī bez izteiktām sāpēm – nu, kā lai te tiek skaidrībā, vai infarkts jau piezadzies vai vēl tikai viltīgi glūn aiz stūra. Tālāk uzskaitīti arī pārējie simptomi: sirdsklauves, elpas trūkums, svīšana, trauksme, nāves bailes, kā arī galvas reibonis, slikta dūša, vemšana, visu to noslēdzot ar aicinājumu – nekavējoties izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvani 113.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv