Vai etniskā barjera sagrūs?
Rīt, 24. septembrī, Igaunijas partijas, apvienojot īpašā elektoru kolēģijā parlamenta deputātus un pašvaldību delegātus, beidzot izraudzīs Tomasa Henrika Ilvesa pēcteci. Vēlēšanas solās būt intrigu pilnas, turklāt galvenā no tām mūsu ziemeļu kaimiņiem ir principiāla: vai par Kadriorgas jauno iemītnieci kļūs neigaune?
Protams, «pieklājīgā sabiedrībā par to nerunā», bet tiklab Igaunijā, kā Latvijā tiek aksiomātiski pieņemts, ka valsts galvenie amati pienākas vienīgi titulnācijas pārstāvjiem. Turklāt pēc iespējas atbilstošākiem publikas priekšstatiem par pareizu tautiskumu. Mūsu valsts galvam sociālo tīklu piečivinātāji turpina pārmest malēniskās izloksnes akcentu, mammu krievieti un piedzimšanu Pleskavā. Kad puslatvietis un pusukrainis Vasilijs Meļņiks 1997. gadā kļuva par finanšu ministru, sašutumu izsauca nevis reālas problēmas (viņa pretkorupcijas likuma pārkāpumi vai kompetences trūkums), bet gan nevēlēšanās redzēt valdībā «krievu». Vēl nesen Izglītības un zinātnes ministrijas modrie «pavļiki morozovi» pilnīgi nopietni apsūdzēja ministru Vjačeslavu Dombrovski un viņa preses sekretāri par to, ka abi savā starpā sarunājās dzimtajā valodā.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv