Uzņēmējdarbība – stabils balsts

Un tie nav tikai skaisti vārdi. Apzinoties uzņēmējdarbības nozīmi novada attīstībā, pašvaldība arvien meklē un atrod iespējas abpusēji izdevīgai sadarbībai.

Sakārto infrastruktūru Rūpējoties par uzņēmējdarbības attīstību, pašvaldība ik gadu veic investīcijas infrastruktūrā, un šajā gadā par prioritāti izvirzīta ceļu, ielu, gājēju ietvju, veloceliņu un apgaismojuma sakārtošana, nodrošinot piekļuvi uzņēmumiem. Piemēram, uz Beitēm, kur darbojas vairāki jaudīgi uzņēmumi, plānots veikt ceļa apstrādi. Pagājušajā gadā no lauksaimniecības atbalsta fonda ceļos ieguldīts vairāk nekā miljons eiro. Veidojot labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbībai, nobruģēta Ozolu iela. «Ar ERAF finansējumu neizdevās sakārtot Mujānu ceļu, centīsimies to, arī ceļu Dikļos, to izdarīt no pašu budžeta līdzekļiem. Palielinātas notekūdeņu attīrīšanas jaudas, domāts arī, kādā veidā šo ūdeņu pieņemšanu padarīt uzņēmēju vajadzībām atbilstošāku, ņemot vērā, ka katram uzņēmējdarbības veidam nepieciešamas atšķirīgas priekšattīrīšanas iekārtas. Komunālā saimniecība savukārt varētu sniegt pakalpojumu, un novads iegūtu labvēlīgu vidi tieši pārtikas ražošanā. Pašvaldība cer, ka kāds pārtikas uzņēmums Kocēnos ienāks «Mildas» vietā. Procesā arī Vaidavas ezera sakārtošana. Veicinot un sekmējot uzņēmējdarbību, sadarbojamies ar Dabas pārvaldi Sietiņiezī, ar Vidzemes tūrisma asociāciju,» pastāstīja E. Nagle

Atbalsts dalībai un novada pārstāvniecībai Par svarīgu tiek uzskatīts atbalsts uzņēmējiem to dalībai dažādās uzņēmējdarbības un tūrisma vietējās un starptautiskās izstādēs, kā arī iekļaujoties tūrisma maršrutos, tostarp Via Hanse­atica, Dārza pērles, Kulinārais ceļš, Zaļie dzelzceļi. Sadarbībai starptautiskā mērogā ir liela nozīme, jo līdz ar to ir vajadzīgas naktsmītnes, tā ir iespēja tirdz­niecības uzņēmumiem, un, citam citu papildinot, uzņēmējdarbības vide attīstās. Ik gadu novads ar savu stendu tiek pārstāvēts arī Vidzemes Uzņēmējdienās, kur dalībniekiem ir iespēja sevi prezentēt. Pašvaldība uzņēmējiem finansējusi dalību festivālā «Novada garša» Hanzas peronā, kopā ar Vidzemes plānošanas reģionu domāts par dalību Novadu dienās Rīgas Centrāltirgū, kur novads nopērk uzņēmējiem vietu, sagatavo un noformē novada stendu. «Patiesībā arī jebkurš pasākums ir instruments, lai veicinātu uzņēmējdarbību, jo mājražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem šādi ir iespēja par sevi pastāstīt. Tāpēc to visu cenšamies sasaistīt.» 

Izmanto projektu iespējas «Piesaistot Eiropas finansējumu, esam izmantojuši visas iespējas, lai, īstenojot lauksaimniecības atbalsta fondu projektus, sakārtotu lauku ceļus, kas nepieciešami uzņēmējdarbībai, sakārtotu meliorācijas sistēmas lauku saimniecībām. Ar LEADER atbalstu tiek veidoti dažādi novada zīmola objekti, kas kā magnēti kalpo tūristu piesaistīšanai. Tāds ir jaunais objekts – mūsdienīgā ekspozīcija bijušajā ūdenstornī Zilākalnā, plānots attīstīt tūrisma piedāvājumu pa Zilā kalna takām, ieviest sliežu velosipēdus. Vēl viens no šādiem magnētiem tūristiem veidojas Rubenē, kur top evaņģēliski luteriskās draudzes ekspozīcija. Tā, sabalansējot vēsturiskās vērtības ar mūsdienīgo, baznīca kļūst par pievilcīgu tūrisma objektu. Šajā projektā esam kopā ar deviņiem citiem valsts nozīmes kultūras pieminekļiem. Jāpiemin arī Zaļais ceļš un Dārza pērles, Kokmuižas sakārtošanas projekts uzņēmējdarbības attīstībai ERAF projektā, kura rezultātā novadā radās vairāki jauni uzņēmumi, kā Kokmuižas alus, Kocēnu tenisa korti, Bestes apartamenti. Alus darītavai pretējā pusē sakārtota infrastruktūra, restaurētas ēkas, un drīz notiks to izsole un pašvaldības iznomātajās telpās atkal ienāks jauni uzņēmēji. Pašvaldībai izveidojusies laba sadarbība arī ar vietējām rīcības grupām – «No Salacas līdz Rūjai» un Lauku partnerību «Brasla», kur vienā ir sadarbības projekts starp vairākām pašvaldībām tieši par zaļo ceļu attīstību un otrā par bio­ekonomikas attīstību, kas ir arī mūsu novada vēlme un vajadzība. Piemēram, lai izstrādātos purvus atgrieztu ekonomiskajā darbībā. Pašlaik šīs platības aizaug ar krūmiem vai tiek atdotas dabiski atjaunoties. Tas ir ilgs process, bet tā ir iespēja kādam uzņēmējdarbības veidam, piemēram, dzērveņu vai krūmmelleņu audzēšanai. Mēģināsim uzņēmējiem piedāvāt idejas un atbalstīt to īstenošanu,» stāstu par sadarbību turpina domes priekšsēdētāja vietniece.

Bezmaksas palīdzība projektu sagatavošanā Apvienojot amatu ar lauku attīstības speciālista pienākumiem, pašvaldībā strādā uzņēmējdarbības speciālists. Kopš šīs štata vietas izveidošanas jebkurš uzņēmējs vai nevalstiskā organizācija, kura vēlas sagatavot projektu Eiropas finansējuma saņemšanai, var pie šī speciālista griezties pēc padoma vai palīdzības. Diemžēl ne visi šo iespēju izmanto. Acīmredzot neizprotot, cik ļoti svarīgi sagatavot kvalitatīvu projektu. Pārsvarā visi projekti, kurus pašvaldībā palīdzēts sagatavot, ir saņēmuši finansējumu vai kvalificējušies kā atbilstoši un, jaunam finansējumam parādoties, var projektu iesniegt atkārtoti. «Pašvaldība ne vienmēr zina, kuri uzņēmēji vēlas iesaistīties kādā projektā, tāpēc aicināsim izmantot šo iespēju griezties pie speciālista. Pie tam šis pakalpojums ir bezmaksas,» skaidro E. Nagle. «Esam iesaistījušies arī krājaizdevu sabiedrības izveidošanas projektā, jo saskārāmies ar faktu, ka LEADER projektos uzņēmēji nevar piesaistīt priekšfinansējumu, lai projektu uzsāktu. Kā zināms, Eiropas finansējums tiek reāli iegūts tikai tad, kad projekts īstenots. Tas ir bijis klupšanas akmens daudzām projektu idejām. Komercbankas šos projektus pārsvarā nefinansē, ALTUM finansē, bet ne visus. Vietējās krājaizdevu sabiedrības būtu resurss, kur, rīcības grupām izvērtējot, kuri uzņēmējdarbības veidi teritorijā nepieciešami, kā arī pazīstot vietējos cilvēkus, sabiedrības dalībnieki paši varētu projektus finansēt. Latvijā citviet jau darbojas un no jauna veidojas krājaizdevu sabiedrības, taču tās uzņēmējdarbību nefinansē.» 

Labvēlīga nodokļu politika Uzņēmējiem novadā tiek piemērotas ievērojamas nodokļu atlaides – jebkurai ēkai, kurā notiek uzņēmējdarbība, 25% atlaide no nekustamā īpašuma nodokļa, bet jaunbūvētajām vai rekonstruētajām ēkām divu gadu garumā – 50% atlaide. Savukārt lauksaimniecības zemēm, kurās notiek cīņa ar latvāņiem – pat 90% atlaide zemes nodoklim. Pašvaldībā darbojas atbalsta programma jaunajiem uzņēmējiem, bet inovāciju programmā «Zīle» darbība notiek kopā ar kaimiņu pašvaldībām. Gan lauksaimnieciskajai ražošanai, gan uzņēmējdarbībai tiek izsolītas nomas tiesības uz pašvaldības zemes gabaliem. Arī ieviestā GIS sistēma palīdz uzņēmējiem sekot līdzi iespējām novadā un būvniecības procesiem. Nav atmesta ideja Kocēnos būvēt daudzdzīvokļu māju, jo ir pieprasījums. Arī Rubenē attīstās dzīvojamo māju būvniecība, tāpat Zilākalnā īrniekiem piedāvāts uz izdevīgiem noteikumiem atpirkt dzīvokļus ģimenēm, un uzņēmēji, domājot par saviem darbiniekiem, izmanto šādu iespēju. Ir sakārtota pirmsskolas izglītības grupiņa Bērzainē, un, strauji pieaugot bērnu skaitam, jau radusies vajadzība iekārtot otru grupiņu.  «Jaunie uzņēmēji ir gan ienācēji, gan vietējie. Priecājamies par vienu jaudīgu uzņēmēju, kurš uz mūsu novadu pārnācis no cita novada. Pašvaldības uzdevums savukārt ir visam sekot līdzi, rūpēties lai būtu atbilstoša infrastruktūra. Sarunas sākumā pieminēju novada ģerboni ar sau­li, kas simbolizē kustību un attīstību. Savukārt zobens liek cīnīties par sevi. Uzņēmēji spēj nozīmīgi ietekmēt vidi novadā, un, to novērtējot, kā pateicība no pašvaldības puses par dalību novada attīstībā viņiem ik gadu tiek rīkotas uzņēmēju godināšanas balles. Kopīgi iegūstam arī atpazīstamību starptautiskā mērogā – ir ļoti būtiski iekļauties un prast sevi prezentēt. Piemēram, esam guvuši panākumus ar savu Dabas koncertzāli, kas atzīta par labāko ainavu pagājušajā gadā, gan vērtēšanā Strasbūrā. Gatavojamies iesniegt pieteikumu, ar saviem Kokmuižas svētkiem pretendējot uz Eiropas pasākumu balvu tūrismā, jo uzskatām, ka šie svētki ir būtiski veicinājuši attīstības iespēju mājražotājiem un amatniekiem. Arī sadarbības stāsts par Kokmuižas alu ir sācies tieši saistībā ar Kokmuižas svētkiem. Mums ir ko par novadu stāstīt,» pārliecināta Evija Nagle.

Klasmann-Deilmann Latvia SIA valdes loceklis Andis Gredzens:  «No Kocēnu novada domes mēs nomājam četrus purvus, un varu teikt, ka neatceros nevienu jautājumu, kurā mums būtu bijušas domstarpības, ko nevarētu veiksmīgi un godīgi atrisināt. Tostarp par zemes nomas līgumiem, kuri joprojām ir attīstībā. Atrodamies pašvaldības īpašumā esošajā mājā par ļoti saprātīgu nomas maksu, un mums ir kopīgas ieceres par attīstību šajā pusē. Varbūt mēs neieguldām materiālus resursus, bet katrā ziņā cenšamies, cik vien varam, atbalstīt pašvaldības priekšlikumus, piemēram, par dzelzceļa posmu atstāšanu kūdras purvā, pa kuru tūristi ar dzelzceļa velosipēdiem varētu iebraukt purvā. Tā ka sadarbību vērtējam tikai un vienīgi pozitīvi.»

KOKMUIŽAS SVĒTKOS. Publicitātes foto