Tūrisms Latvijā: problēmas un risinājumi

Projekta mērķis ir attīstīt tūrisma nozari Centrālbaltijas reģiona valstīs un padarīt tās pievilcīgas starptautiskajiem tūristiem. Tas nav paveicams bez kvalitatīvas augstākās profesionālās izglītības tūrismā, tāpēc projekts tiecas savest kopā tūrisma un augstākās izglītības pārstāvjus, lai izzinātu, kāda veida prasmes nozarē ir aktuālas, pielīdzināt un identificēt zināšanu kopumu, lai Centrālās Baltijas reģions kļūtu par vienotu tūrisma galamērķi. Pētījuma rezultāti par Somijā, Igaunijā un Latvijā aktuālajām prasmēm un zināšanām nozarē būs pamats Vidzemes Augstskolas tūrisma studiju programmu pilnveidei, kā arī kopīgi ar partneriem tiks veidota pavisam jauna tiešsaistes studiju programma.

Kāpēc tapa šis projekts?

Linda: Kad saņēmām piedāvājumu piedalīties, bijām ļoti kritiskas, jo šķita, ka tūrisma kursu piedāvājums jau ir ļoti plašs, kāpēc vajag vēl? Mainīt viedokli lika vadošo parteru iecere — pirms sākt kursu satura izstrādi, izpētīt reālo situāciju partnervalstīs un saprast, kādas prasmes un zināšanas tūrismā un viesmīlībā ir vajadzīgas. Tas atšķīra šo projektu no citiem, jo vispirms saprotam problēmu un tikai tad gatavojam atbilstošu piedāvājumu, nevis vienkārši kaut ko veidojam un pēc tam secinām, ka to nevienam nevajag.

Ilze: Arī no stratēģiskās perspektīvas saskatījām plusus. Visi partneri ir no Centrālbaltijas reģiona, tūrisma tirgus un uzstādījumi ir līdzīgi, tāpēc saņemtās atbildes un viedokļi no tūrisma organizāciju puses ir vērtīgi ne tikai Latvijā, bet arī citur minētajā reģionā.

Kā notika datu ievākšana?

Linda: Pamatā intervijās — tās notika gan Somijā, gan Igaunijā un Latvijā. Kopīgi ar partneriem pārdomāti izvēlējāmies sarunāties galvenokārt ar cilvēkiem no mazām tūrisma organizācijām, kurām ir mazākas iespējas rūpēties par savu tālākizglītību. Latvijā vien runājām ar vairāk nekā 50 tūrisma un viesmīlības uzņēmumu īpašniekiem un dažāda līmeņa vadītājiem — tūrisma asociācijās, informācijas centros, tūrisma aģentūrās, viesnīcās un restorānos, dažādās tūristu piesaistes vietās, tai skaitā muzejos, dabas parkos, aktīvā tūrisma uzņēmumos.

Kādi bija galvenie interviju rezultāti?

Linda: Ieguvām visai daudzpusīgu informāciju. Atsauksmes par augstskolām, kurās māca tūrismu, sadarbību ar tūrisma sektoru un kā to uzlabot — pārdomātāk organizējot studentu prakses, izvēloties aktuālus studentu pētījumu tematus. Sarunas ļāva secināt, kādas zināšanas un prasmes studiju programmās būtu jāstiprina — piemēram, bieži dzirdējām, ka jaunieši nav pietiekami radoši, bet kā bez radošuma var izveidot jaunus, interesantus tūrisma produktus, kas izceļas uz jau esošā piedāvājuma fona? Nereti arī nozares pārstāvji teica, ka absolventiem trūkst zināšanu jomās, kuras tūrisma programmās māca padziļināti. Mums jādomā, kāpēc tā noticis, ka saturs tiek dots, bet rezultāta nav, — varbūt jāizvēlas citas, efektīvākas mācību metodes? Ieguvām viedokļus par to, cik nozares profesionāļu skatījumā tūrisma studiju programmu beidzēji ir sagatavoti darbam, kā vērtē viņu zināšanas, prasmes un attieksmi pret darbu, kā arī uzklausījām prognozes par nepieciešamajām prasmēm tuvākajā nākotnē. Jāatzīst, ka aina nebija rožaina un nozares skatījums uz augstskolu darbu bija visnotaļ kritisks, tomēr jāpiebilst, ka ne tūrisma izglītība vai izglītība vispār saņēma kritiku, bet gan tas, ka jauniešu attieksme pret darbu, motivācija un gatavība strādāt nav tādā līmenī, kāds ir nepieciešams tūrisma un viesmīlības nozarē.

Ilze: Interesanti, ka šī problēma ir ne tikai privātajā sektorā. Jāatzīst, ka pašefektivitāti ietekmē cilvēciskās īpašības, tā mazāk balstās uz konkrētām zināšanām, savā starpā viss ir saistīts. Citēju: «šodien darba devējs vēlas darbinieku ar ļoti augstām profesionālām iemaņām, ko trenē profesionālā vidusskolā vai koledžā, bet ar maģistra līmeņa domāšanu!» Diemžēl reālajā dzīvē šāds salikums ir samērā rets.

Linda: Intervijās dominē viedoklis, ka, izvēloties jauno darbinieku, personiskās īpašības un motivācija ir nozīmīgākas nekā prasība pēc profesionālās kvalifikācijas, jo profesionālās iemaņas var iegūt, bet personiskās īpašības darba devējs mainīt nevar.

Ilze: Interesanti arī tas, ka lielai daļai no vadītājiem vai otrā līmeņa vadītājiem, ar kuriem komunicējām, pašiem nemaz šīs tūrisma izglītības nav! Tie ir radošie virzieni — sabiedrisko attiecību speciālisti, skolotāji, tulkotāji. Tas tikai vēlreiz apliecina tūrisma nozares daudzpusību un to, ka formālajai izglītībai un personības attīstībai vienlaikus ir būtiska nozīme.

Kādi rezultāti jūs pārsteidza visvairāk?

Ilze: «Saka: tūrisms, domā — Vidzemes Augstskola!» Iespējams, tā domā Vidzemē (smejas), bet ne visā Latvijā! Problēmas, ar ko saskaras darba devēji nozarē, ir cilvēciskās īpašības, zināšanu trūkums par to, kā pārdot un ko. Kā izmantot īstos kanālus? Kā sasniegt konkrēto tirgu? Pirms tam izpētījām visu iekļauto Centrālbaltijas augstskolu tūrisma izglītības piedāvājumu, un izteikti parādījās iezīme, ka ir daudz kursu, kuros māca, kā vadīt uzņēmumu. Savukārt nozare teic, ka tieši kompetenču vadībā pietrūkst! Protams, tas arī ir pieredzes un laika jautājums, jo, noslēdzot vienu studiju kursu, tu nevari teikt, ka esi uzņēmējs, tāpat nozarē atzīst, ka arī ar savu ideju argumentēšanu un pamatlīmeņa finanšu vadību jaunie darbinieki grūti tiek galā.

Ilze: Partneru pārstāvēto valstu tūrisma attīstības stratēģiskajos plānos teikts, ka inovatīvs produkts ir viena no prioritātēm, bet realitātē tā trūkst.

Kādas bija darba devēju atsauksmes par Vidzemes Augstskolas absolventiem?

Linda: Pāris reižu īpaši uzslavēja, bet zināmu devu kritikas saņēma tūrisma izglītība kopumā.

Ilze: Vairāki darba devēji norādīja, ka ir augstskolas, kas darba devējiem ir «melnajā sarakstā», un no turienes darbiniekus vairs nevēlas.

Ar kādām problēmām pašlaik sastopas tūrisma nozare?

Ilze: Visvairāk komentāru bija par tirgū ienākošo augstskolu absolventu pašefektivitātes zemo līmeni. Darba devēji vēlas erudītus darbiniekus ar pozitīvu, mūsdienīgu domāšanu, vēlēšanos ātri mācīties un reaģēt, motivāciju integrēties kolektīvā, saprast nozari. Tāpat liela nozīme ir lokālpatriotismam, estētikas izjūtai, pašorganizēšanās spējai. Viens no ļoti vājiem punktiem ir fiziskā sagatavotība, un šeit nav stāsts par īpašu trenēšanos, tas nereti iet roku rokā ar psiholoģisko noturību. Darba devēji uzsver: jābūt pašsaprotamam, ka ikvienam darbiniekam jāvar strādāt čakli un daudz. Tūrisma, viesmīlības un brīvā laika nozarē vismaz divu svešvalodu pārzināšana labā līmenī ir standarts; ja gribi būt konkurētspējīgs Latvijā, izteikta problēma ir krievu valodas zināšanu trūkums.

Nozares darba devēji norāda, ka gan pašiem, gan darbiniekiem pietrūkst zināšanu par sadarbību un tīklošanos, efektīvu pārdošanas kanālu izmantošanu, komunikāciju, zināšanu par dažādu kultūru īpatnībām, pašu produktu attīstīšanu. Arī gaidas sakarā ar digitālo tehnoloģiju lietošanas prasmēm ir augstas. Vienmēr būtiskas būs ar klientu apkalpošanu saistītās lietas, jo klients ir mainījies, un dažiem šķiet, ka tas kļuvis pieredzējušāks, prasīgāks, gatavs vairāk konfliktēt. Piemēram, daudzi ir redzējuši Gordona Remzija šovus, un cilvēki, noskatoties vienu, uzskata — pamatoti un nepamatoti — ka ir eksperti.

Linda: Un tas paceļ prasību latiņu cilvēkiem, kas šos klientus apkalpo.

Kādi ir nākamie plāni?

Linda: Projekta partneri veidos astoņus jaunus studiju kursus, kas balstīti atziņās par tūrisma nozarē darbiniekiem trūkstošajām vajadzībām un prasmēm. Kursus varēs noklausīties ne tikai mūsu un partneru augstskolu studenti, bet arī tūrisma nozares pārstāvji.

Ilze: Kursi būs e-vidē un angliski. Pašlaik strādājam pie labāko līdzekļu un metožu izvēles, lai studenti pēc iespējas efektīvāk apgūtu specifiskas kursu nianses e-vidē. Pirms kursus piedāvāt studentiem, tos testēs katrs projekta partneris.

Linda: Strādājam arī pie tā, lai pašreizējos Vidzemes Augstskolas tūrisma programmas kursos ņemtu vērā dzirdēto.

Kādas pašām ir sajūtas un atziņas pēc paveiktā darba?

Linda: Tagad sekos projekta svarīgākā daļa — kursu satura izstrāde.

Ilze: Mēs domājam iegūtos datus izmantot vēl citur, jo apjoms ir patiešām liels un daudzveidīgs.

Ilze: Mums arī tūrisma nozares pārstāvji teica paldies, ka interesējamies par viedokli, jo pirms tam neviens nav to darījis, un es nerunāju par mazu TIC, bet gan par Rundāles pili, tūrisma top objektu Latvijā. Mums bija ļoti svarīgi, ka tieši no šādiem nozares pārstāvjiem iegūstam šos datus.

Linda: 2018. gada oktobra beigās Vidzemes Augstskolā plānojam rīkot starptautisku konferenci, kurā diskutēsim par tūrisma izglītību Latvijā un pasaulē.

Ilze: Bieži dzirdējām, ka saikne starp augstskolu un tūrisma sektoru nav pietiekami stipra, un šī konference varētu kļūt par labu sarunu platformu.