«Tur jaunas ciltis cīņā iet...» (Jānis Akuraters, Latvijā)
Latvijas valstij ir nākusi klāt vēl viena gadskārta. Laiks, ko esam nodzīvojuši kopš iepriekšējiem valsts svētkiem, nav mums bijis ne vienkāršs, ne rāms, ne arī turpmāk vieglākas dienas sološs, bet gan jaunā cīņā saucošs.
Taču vismaz pērnā trauksme, ko radīja Krievijas iebrukums kaimiņvalstī un okupantu pastrādātās zvērības, ir pamazām vien mitējusies. Karš Ukrainā un tā radītie drošības riski visām NATO austrumu robežvalstīm ir kļuvuši par ikdienas «rutīnu», ar tiem jau ir sarasts. Grēks salīdzināt, bet tas noticis gluži tāpat, kā tagad sadzīvojam – varbūt pat pārāk vienaldzīgi un bezrūpīgi! – ar kovidbaciļa mutācijām. Patlaban drīzāk pat mums vairāk jāuzmanās nejauši «nogurt no kara», neļauties spriedzes atslābumam.
Tādēļ patlaban mums visiem rodas vairāk laika, gribas un motivācijas pievērsties citām tautas un valsts tālākās izaugsmes vajadzībām un problēmām – īpaši ekonomiskām.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv