Trešās durvis. Ja šķiet, ka ir tikai divas
Dr.sc.pol. VISVALDIS VALTENBERGS, docents. Vidzemes Augstskolā ieguvis profesionālo bakalaura grādu politikas zinātnē, 2003. gadā New School University (Ņujorkā) maģistra grādu politikas zinātnē un 2010. gadā LU — doktora grādu politikas teorijā. Strādājis par pētnieku un pasniedzēju, bijis vadošos amatos kā fakultātes dekāns un akadēmiskais un zinātņu prorektors. Apmēram tāds ir īsākais variants izziņai par jauno cilvēku, kurš intervijai piekritis ar nosacījumu, ka personisko atstāsim aiz kadra. Tomēr viņā nav zudis Valmieras puika, kurš uzspēlē ģitāru, uzmeistaro elektrovelosipēdu, prot labi gatavot veģetārās maltītes, mīl dziļas sarunas ar tiem, kuri uzdod īstos jautājumus, bet citus liek mierā.
Kā veidojies ceļš uz zinātni, kāda nozīme tajā bija citiem?
Cik atceros, interese par lietu dabu manī bija agri. Bērnībā prātoju: vai rudens atnāk tad, kad gājputni lido prom, vai otrādi? Liela ietekme uz mani bija vectēvam Elmāram, sakaru inženierim, savukārt no tēvamāsas Sarmītes iemācījos pacietību un prasmi skaidrot sarežģīto vienkārši, kas tagad noder pasniedzēja darbā.
Fizikas skolotājs Uldis Ābeltiņš parādīja, kā teorētiskās zināšanas matemātikā izmantot praktiskos aprēķinos. Savukārt skolotājs Uldis Paeglis ar savu rīcību iemācīja perfekcionismu. Tajā, kas esam vai ko esam sasnieguši, ārkārtīgi liela nozīme ir apkārtējiem cilvēkiem un videi.
Ja cilvēkam grūta dzīve, tad vai nu jācieš(smaida), vai arī jākļūst par filozofu... Par filozofu nekļuvu, bet ciest negribējās. Sapratu, ka tēmēšu uz zinātni. Studijām Rīgā nebija līdzekļu, izvēlējos Vidzemes Augstskolu, lai arī man ir tuva Rīga un Latvijas lielākās augstskolas, ar kurās strādājošajiem kolēģiem labprāt sadarbojos pētniecībā.
Vidusskolā interesējos gan par fiziku, gan sabiedriskajām zinātnēm. Izvēlējos otrās, kas tobrīd Latvijā vēl nebija izplatītas. Tomēr par astrofiziku un daļiņu fiziku interesējos arī tagad. Ir pamata zināšanas par jaunākajiem pavērsieniem mums zināmāko pašu sīkāko daļiņu pētniecībā, kvantu mehānikā. Secinājumi par realitāti pašā dziļākajā līmenī ir pretēji tam, kā mēs ikdienā uztveram redzamo pasauli. Elementārdaļiņa vienlaikus var būt vairākās vietās. Elektrons atkarībā no novērotāja var uzvesties gan kā daļiņa, gan kā vilnis. Jo precīzāk mēs vēlamies noteikt tā atrašanās vietu, jo lielāka prognožu kļūda. Tā vien liekas, ka dziļākā realitāte pretojas mūsu vēlmei ielikt to rāmītī. Pamata zināšanas par dziļo realitāti ir mūža apdrošināšanas polise pret garlaicību, jo ar šīm zināšanām brīnišķīgais redzams visur.
Kas bija Lielie Jautājumi studentam? Vai tagad tie nomainīti ar citiem?
Jautājumi, kas saistīti ar politiku un pārvaldību, kļūst aizvien nozīmīgāki visai cilvēcei.
Tā kā uzsāku studijas pēc privatizācijas buma, mani interesēja, kā mazināt korupciju. Veicot pētījumus, secināju, ka korupciju vairāk palīdz maināt reāla politiskā konkurence, jo, kad politiskos spēkus neviens nepārbauda, rodas problēmas.
Foto no personiskā arhīva
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv