Tekstilfabrika modināja mazpilsētu

Pirms pusotra gadsimta muižkungs bija iznomājis telpas, kur sāka darboties ādu mītuve, tad soli pa solim viss attīstījās. Arī karu un pēckaru laikā, arī Ulmaņlaikā un padomju gados. Vien pēc tā sauktās trešās atmodas,  deviņdesmitajos gados, viss gadu pēc gada gājis mazumā. Vairāk nekā 10 gadus tekstilfabrikā ir nomācošs klusums: teritorija visiem vējiem atvērta, ēkas izlaupītas, logi izdauzīti, šur un tur mētājas par diegu spolei, dzijas šķeterei. No vecās godības palicis vien tas, ko krāsainā metāla tīkotāji nav spējuši panest. Daļa no cara laika stellēm un daļa no tām, kuras vēl 2000. gadā bijušas aprīkotas ar modernām datorprogrammām un kuras iegādāties palīdzējusi Eiropas Savienība.

LAIMĪGI. Maiga un Jānis Šmiti satikušies, strādājot tekstilfabrikā. Jānis ir vietējais, Maiga meklējusi darbu un to atradusi Mazsalacā. Iepazinušies, iemīlējušies, apprecējušies un joprojām ir laimīgi mazsalacieši. Jāņa Līgata foto