Vajadzības un iespējas
Patlaban nozīmīgākais Latvijas politiskās dienaskārtības jautājums ir valsts budžeta 2020. gadam sastādīšana, tostarp arī tādēļ, ka līdzekļu pieprasījums tradicionāli pārsniedz budžeta iespējas.
Patlaban nozīmīgākais Latvijas politiskās dienaskārtības jautājums ir valsts budžeta 2020. gadam sastādīšana, tostarp arī tādēļ, ka līdzekļu pieprasījums tradicionāli pārsniedz budžeta iespējas.
Šīs nedēļas sākumā valdošās koalīcijas partijas vienojās eirokomisāra amatam virzīt pašreizējo Eiropas Komisijas (EK) viceprezidentu, mūsu valsts ekspremjeru Valdi Dombrovski (JV), kurš arī ir labākais šobrīd iespējamais Latvijas pārstāvis uz amatu EK jeb tā dēvētajā apvienotās Eiropas valdībā.
Maijs Latvijas pašu jaunāko laiku vēsturē ir nozīmīgs mēnesis, jo 4. maijā mēs atzīmējam Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas dienu. Tāpat 2004. gada 1. maijā Latvija pievienojās Eiropas Savienībai (ES), un šogad apritēja 15 gadu, kopš mēs esam šīs alianses dalībvalsts.
Aizvien lielāka uzmanība sabiedrībā tiek pievērsta pēc dažiem mēnešiem gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām, kuras ir ļoti nozīmīgs notikums kā iekšpolitikas, tā starptautiskās politikas kontekstā. Svarīga šajā gadījumā ir valdošās koalīcijas partiju spēja vienoties par kopīgu kandidātu uz šo augsto amatu.
Pirms dažām dienām Latvijas Valsts prezidents uzticēja valdības veidošanas iespēju Jaunās Vienotības (JV) virzītajam premjerministra amata kandidātam Krišjānim Kariņam.
Pagājušajā nedēļā politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība (JV) premjerministra amata kandidāts, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš sāka konsultācijas ar pārējiem Saeimā pārstāvētajiem latviskajiem politiskajiem spēkiem par jaunas valdības izveides iespējām.
Pēc 13. Saeimas vēlēšanām un sarunu par jaunas valdības izveidi uzsākšanas ir izveidojusies nedaudz pretrunīga situācija, kas vienlaikus ir arī sava veida eksāmens Latvijas demokrātijai tās simtgadē.
Nesen ASV apmeklēja visu triju Baltijas valstu prezidenti, kuri tikās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kā arī virkni augsta līmeņa ASV amatpersonu. Šīs vizītes laikā Baltijas valstu prezidenti saņēma apsveikumus valstiskuma simtgades jubilejā, kā arī apliecinājumu, ka ASV ir un būs Baltijas valstu galvenā partnere starptautiskās drošības jomā.
Pēdējā laikā izskan daudz spekulāciju par politiskās partijas Vienotība nākotnes perspektīvām, tamdēļ vēlos iepazīstināt jūs ar savu redzējumu par šo jautājumu.
Tuvojas noslēgumam laika periods, kad interesentiem iespējams pieteikties konkursam uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatu. Vienlaikus šis konkurss faktiski ir arī pēdējā iespēja atjaunot iekšējo pretrunu novājinātā KNAB pilnvērtīgu darbību un autoritāti.
Nacionālā drošība ir jautājums, kas būs aktuāls vienmēr. Arī tad, ja patlaban nav tiešu draudu Latvijas valstij, tas nenozīmē, ka noteiktās situācijās kāda no varbūtībām nevar kļūt par reālu apdraudējumu, un tas attiecas ne tikai uz teorētiski iespējamo hibrīdkaru vai atklātu agresiju no kādas labi zināmas austrumu lielvalsts puses, bet arī uz terorisma, nekontrolētas imigrācijas u.c. līdzīgiem draudiem. Iekšpolitiskā spriedze, ko var izraisīt jebkurš no šiem apdraudējumiem, ir dāvana mūsu valstij nedraudzīgiem propagandistiem un atvieglo nelabvēļu iespējas atrast attaisnojumus iespējamu hibrīdu vai militāru akciju uzsākšanai ar mērķi atkārtot 1940. gadu.
Šajās dienās Latvija svin divas mūsu valsts vēsturei un pastāvēšanai ļoti nozīmīgas dienas — Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienu un Lāčplēša dienu. Dienas, bez kurām nebūtu Latvijas brīvības un neatkarības.