7. novembrī darba vizītē Valmieras novadā viesojās Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars.
Māksliniecei Anitai Jansonei-Zirnītei – grafiķei un gleznotājai, daiļliteratūras un bērnu grāmatu autorei un ilustrētājai – jūlija izskaņā sagaidāma ievērojama dzīves jubileja. Sveicam mākslinieci, vēlot daudz skaistu dienu šovasar un turpmākajos gados, stipru veselību un radošu piepildījumu!
Ar mērķi nodrošināt Strenču Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvam «Gaujmalieši» valkāšanas tradīcijām un prasībām atbilstošus latviešu tautas tērpus Valmieras novada pašvaldība realizēs LEADER projektu «Latviešu tautas tērpu iegāde Strenču Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvam «Gaujmalieši»».
Šovasar Japānas delegācijas sastāvā Valmieras novadā viesojās divas Japāņu uzņēmējas – Kayo Yakumaru, kafejnīcas ZEN īpašniece, un Hisako Fujibayashi, kurai pieder veikaliņš UPE.
Marta Alberinga – baletdejotāja, līdz šim izcilākā spāņu tautas deju izpildītāja latviete.
Mirdzas Paegles vārds Mazsalacas vēsturē ieausts ar rakstaino cimdu un svītraino Vidzemes šatiersegu krāsām – tās ir neuzkrītošas, dabīgas, tomēr atmiņā paliekošas un bagātas.
Par šo novadnieku savulaik kādā intervijā toreizējā Strenču pilsētas domes priekšsēdētāja Velga Graumane teikusi: "Vienkāršs, visnotaļ atsaucīgs un dāsns cilvēks. Viņš savus darbus daudz ir dāvinājis. No matu galiņiem līdz kāju pirkstiem – īsts strencēnietis, un tas jūtams itin visur."
Pēc veiksmīgo pirmo Dziesmu svētku norisināšanās Dikļos otrie Dziesmu svētki jeb Vidzemes latviešu dziesmu diena norisinājās 1865. gadā Jēkabkalnā.
«Ikvienam ir jāpasaka savs vārds savā laikā,» uzskatīja Uldis Žagata (17.03.1928. – 17.06.2015.). Viņš savu vārdu teica dejas valodā, atstājot pūrā ap 300 skatuviskās tautas dejas. Ar saknēm Rūjienā un milzu panākumiem Latvijas dejas attīstībā.
Pēc košiem un gardiem vasaras pasākumiem visos Latvijas kultūrvēsturiskajos novados 1. oktobrī Hanzas peronā Rīgā notika «Novada Garšas» sezonas kulminācija.
Drīzumā par Valmieras novada un Latvijas tradicionālajiem ēdieniem uzzinās arī Japānā, jo top grāmata, kurā būs iekļautas šo ēdienu receptes.
Sedas namus pēc iedzīvotāju aptaujām, kopsapulcēm un atbilstoši māju iedzīvotāju balsojumam no 1. septembra apsaimniekos 100% pašvaldības kapitālsabiedrība SIA «Valmieras Namsaimnieks».
20. augustā aicinām uz Sedu kopīgi svinēt svētkus! Tie sāksies plkst. 12, kad pie kultūras nama pašdarbības kolektīvi izdziedās skaistākās dziesmas un izdejos jestrākos deju soļus.
Gaujmalas ievas šogad nesteidzas ziedēt, lai uzplauktu tieši 21. maijā, kad Starptautiskajā plostnieku pilsētā Strenčos svinēs 25. Gaujas plostnieku svētkus.
Naktī uz 1. maiju ir Valpurģu nakts – seni, tradicionāli svētki, kurus agrāk atzīmēja daudzās Eiropas kultūrās.
Sestdien, 18. septembrī, Rīgā notika Rīgas atklātais čempionāts galda hokejā. Ar labām sekmēm piedalījās arī pieci galda hokejisti no Valmieras novada. Sacensībās piedalījās 52 dalībnieki, tostarp divi arī no Lietuvas, kas cīnījās par godalgām 6 klasēs – open, juniori, seniori, sievietes, juniori U-13 un amatieri.
Aizvadītajā sestdienā, lietus lāšu svētīti, Strenču jauno brīvdabas estrādi iedejot, iedziedāt un ieskandināt bija pulcējušies pašdarbības kolektīvi un viņu draugi.
Strenču novada dienu ietvaros sestdien, 5. augustā, Strenčos, Valkas ielā 8b, pie autoostas tiks atklāts tirgus laukums — ar vērienīgu tirgošanos, kultūras programmu un izklaidēm visu vecumu apmeklētājiem. Tirgošanās mājražotāju, amatnieku un lauku labumu tirdziņā notiks no deviņiem rītā līdz diviem pēcpusdienā. Tirgotāji aicināti pieteikties, zvanot pa tālruni 64715610 līdz ceturtdienai, 3. augustam. Tirgošanās mājražotājiem, amatniekiem un zemniekiem šoreiz būs par brīvu. Detalizētāka informācija atrodama www.strencunovads.lv.
Īstenojusies atkal viena ilgi lolota ideja par Veras Šteinertes-Bērziņas gleznas Lauku ainava atdzimšanu. Ilgus gadus šis mākslas darbs bija Jērcēnu skolas īpašums. Iespējams, tas tika dāvināts 1934. gada 16. septembrī Jērcēnu pamatskolas iesvētīšanā un greznoja skolas aktu zāli 65 gadu garumā. Šo gleznu atceras ikviens Jērcēnu skolas absolvents, un tā ir nozīmīga ļoti daudziem jērcēniešiem. 1994. gada augustā, kad Jērcēnu skola vēra durvis 60 gadu jubilejas salidojumam un kopā pulcēja absolventus un bijušos skolotājus, glezna atradās savā vietā skolas zālē. 1999. gadā, kad Jērcēnu pagasta vietējā vara bija spiesta pieņemt lēmumu skolu likvidēt mazā skolēnu skaita dēļ, skolas vēstures liecības nonāca Jērcēnu bibliotēkas — informācijas centra novadpētniecības fondā, tai skaitā arī šī glezna. 16 gadus tā nogulēja Jērcēnmuižā, gaidot savu atdzimšanas brīdi.